Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Pētījuma mērķis – sekmēt augstskolu un uzņēmumu sadarbību, lai kopīgi meklētu risinājumus efektīvākai sadarbībai un Latvijas inovāciju kapacitātes paaugstināšanai. Lai to noskaidrotu, dažāda lieluma un nozaru uzņēmumu pārstāvji internetā aizpildīja pētījuma anketas, kā arī norisinājās vairākas padziļinātās intervijas ar uzņēmumu pārstāvjiem, kuriem ir sadarbības pieredze ar augstskolām. Iegūtie dati liecina, ka patlaban salīdzinoši laba sadarbība augstskolām un uzņēmumiem ir izveidojusies studiju jomā, bet lielāki izaicinājumi ir kopējos pētniecības un inovāciju projektos, kur sadarbība nākotnē vēl jāattīsta.
Veiksmīga sadarbība studiju jomā
Augstskolas un biznesa sektors vēl tikai mācās kopīgi sadarboties, atrast kopēju valodu un mērķi, rāda “Zināšanu pārneses barometra” rezultāti. Aptaujātie uzņēmēji apliecina, ka patlaban sadarbībā ar augstskolām tie visieinteresētākie ir kvalificētu studentu un absolventu piesaistē, kā arī darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā augstskolu piedāvātajās mūžizglītības programmās. 70% kvantitatīvās aptaujas dalībnieku min tieši darbinieku profesionālo pilnveidi, savukārt 68% – studentu un absolventu piesaisti. Visaktīvāk uzņēmumu sadarbība notiek, uzņemot studentus praksē uzņēmumos.
Šādas sadarbības formas ir nozīmīgas, ņemot vērā, ka viens no augstākās izglītības pamatuzdevumiem ir kvalificētu speciālistu sagatavošana darba tirgum, savukārt īpaši pēdējos gados svarīgs kļuvis augstskolu piedāvājums mūžizglītības programmās, savas zināšanas sniedzot profesionālās pilnveides programmās, lai strauji mainīgajā tehnoloģiju laikmetā strādājošie varētu iegūt jaunas zināšanas un prasmes, pēc iespējas veiksmīgāk turpinot iekļauties darba tirgū. Modernas universitātes sevi saredz kā ilggadēju attiecību uzturētāju ar absolventiem, piedāvājot viņiem augstskolā radītās zināšanas visa mūža garumā.
Vissarežģītākais – pats sākums
Tikmēr lielākie izaicinājumi ir kopējos pētniecības un inovāciju attīstības projektos, kur uzņēmumu iesaiste ir salīdzinoši zemāka. Kaut arī vairāk nekā puse (56%) aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka sadarbībai ar augstskolām viņus motivētu piekļuve jaunām tehnoloģijām un zināšanām, tomēr tajā pašā laikā atzīst, ka sadarbība šķiet sarežģīta un lielus resursus paģēroša. Iespējams, tāpēc uzņēmumi izvēlas vienkāršākas sadarbības formas, kas, piemēram, inovāciju jomā izpaužas kā dalība inovāciju veicinošos pasākumos, piemēram, hakatonos. Uzņēmumi arī atzīst, ka pamatā sadarbojas tikai ar vienu augstskolu, plašākas iespējas un kontaktus nemeklējot.
Lai apzinātu barjeras, kas traucē sadarboties, padziļinātajās intervijās tika iztaujāti pārstāvji no uzņēmumiem, kuriem ir atšķirīgs sadarbības ilgums un pieredze. Analizējot gan intervijās, gan arī aptaujā iegūtos datus, nākas secināt, ka par vissarežģītāko posmu uzņēmēji uzskata sadarbības uzsākšanu, kas uzņēmumiem reizēm prasa lielus resursus un neatlaidību. Īpaši nelielu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šie izaicinājumi var būt ļoti grūti pārvarami, jo trūkst resursu, ko veltīt šim procesam. Nelieli uzņēmumi nav raduši pie apjomīgiem un sarežģītiem organizēšanas procesiem, kā arī to motivācija sadarboties tieši ar universitāti ir zemāka nekā lieliem uzņēmumiem.
Būtisks šķērslis ir arī nepietiekama informācija par sadarbības iespējām, finansējuma apjoms, ko uzņēmumi būtu gatavi veltīt sadarbības aktivitātēm, un tas, iespējams, signalizē par pārliecības trūkumu, ka ieguldījumi atmaksāsies. Mazliet vairāk par trešdaļu aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka sadarbības veicināšanai pietrūkst valsts finansējuma un atbalsta.
Kā sadarbību padarīt efektīvāku?
Domājot par turpmāko sadarbību, augstskolas no aptaujas ir saņēmušas pozitīvu ziņu, ka uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze sadarbībā ar augstskolām, biežāk plāno to paplašināt, nevis samazināt. Tā kā studiju un kvalifikācijas paaugstināšanas jomā sadarbība jau notiek samērā veiksmīgi, šis varētu būt labs uzņēmumu un augstskolu sadarbības sākumpunkts, lai, mainoties uzņēmējdarbības videi un uzņēmumam attīstoties, aktualizētos nepieciešamība sadarboties arī pētniecībā un inovāciju attīstībā, liecina uzņēmumu pieredze, kas iezīmējusies padziļinātajās intervijās ar uzņēmumu pārstāvjiem.
Augstskolām ir sava vīzija – tās pētniecības procesā radītās zināšanas vēlas sniegt uzņēmumiem atbilstoši to vajadzībām, lai stiprinātu uzņēmumu pētniecības un attīstības (research & development) kapacitāti, vienlaikus palīdzot attīstīties tautsaimniecībai, kas ir viens no zinātnes universitāšu pamatuzdevumiem. Būtībā tas saskan ar uzņēmumu vēlmēm – “Zināšanu pārneses barometrā” uzņēmumi biežāk min, ka pētniecības un inovāciju jomā tiem svarīga būtu jaunu tehnoloģiju un risinājumu izpēte, produktu testēšana, mērījumu veikšana augstskolu laboratorijās un ekspertu piesaiste.
Taču, kā augstskolu un uzņēmumu sadarbību padarīt efektīvāku? Aptaujā uzņēmumi izsaka priekšlikumu, ka augstskolām vairāk vajadzētu orientēties uz biznesa sektora vajadzībām. Sākums varētu būt informācijas pieejamības uzlabošana, augstskolā izveidojot viegli atrodamus kontaktpunktus, kur varētu atrast informāciju gan par augstskolas sniegtajām pētniecības un inovāciju iespējām, gan uzzināt, ar kuriem augstskolas pārstāvjiem tālāk kontaktēt. Tāpēc orientācijai uz sadarbību jākļūst sistēmiskai, stiprinot augstskolu orientāciju uz servisu un rezultātu.
Tāpat uzņēmumi novērtētu, ja universitātes nodefinētu savas izcilības jomas, tās pamatojot ar publikācijām un labu pētniecības reputāciju starptautiskajā līmenī, jo uzņēmumi uzsver, ka viens no sadarbības galvenajiem ieguvumiem ir unikalitāte zinātnieku piedāvātajā tehniskajā risinājumā un pakalpojumu kvalitāte. Līdztekus tā varētu gūt priekšstatu par universitātes zinātnieku pētnieciskajām interesēm un izcilību, saņemot arī zināmu garantiju par pakalpojumu veiksmīgiem rezultātiem.
Pirmais solis – pats svarīgākais
Ir jārēķinās, ka aptaujā ir piedalījušies aktīvākie uzņēmumi un, iespējams, liela daļa no mazajiem uzņēmumiem savu viedokli nav izteikuši, jo nesadarbojas ar augstskolām, kaut arī tiem būtu potenciāls gan jaunu produktu attīstībā, gan augsti kvalificētu speciālistu piesaistē. Tāpēc ir jādomā, kā aktīvāk veicināt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri pagaidām ir nogaidoši un vēl nav guvuši pieredzi, strādājot ar augstskolām. Galvenais – sākt ar pirmo (mazo) soli, lai redzētu, kā sadarbības modelis strādā, un tad attiecīgi nepieciešamības gadījumā iespējas paplašināt.
Kaut arī ir nepieciešams koriģēt sadarbības formātu, tomēr svarīgi akcentēt, ka universitātes arī attīstās un spēj orientēt savu piedāvājumu visplašākajā amplitūdā atbilstoši biznesa vajadzībām, un šajā pārmaiņu procesā tām var palīdzēt tieši kopdarbība ar uzņēmumiem. Tādējādi, meklējot jaunus saskares punktus, abām pusēm būtu jāizkāpj no savas komforta zonas un jāpalūkojas uz konkrēto jautājumu no potenciālā sadarbības partnera skatupunkta. Iespējams, var pamanīt jaunu šķautni, perspektīvu un iespēju.
Ilgtermiņā gan augstskolas, gan industrija izrāda ieinteresētību sadarbībā, jautājums tikai – cik gatavi to esam realizēt praksē? “Zināšanu pārneses barometrs” ir viens no instrumentiem, kas piedāvā atbildes uz pamatjautājumiem, bet tālāka attīstība ir pašu potenciālo partneru ziņā.
Autors ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības un finanšu prorektors
Pagaidām nav neviena komentāra