Meklēju skolotāju!

Mācību gada vidū skolās trūkst vairāk nekā 200 skolotāju, visbiežāk latviešu valodas un matemātikas stundās. Ministrija sagatavojusi atkal jaunu skolu finansējuma modeli un cer, ka būtisks algu pielikums palīdzēs noturēt jaunos pedagogus, no kuriem daudzi raksta atlūgumus

Beidzot stundu sarakstā nav tukšumu, jo atrasti visi skolotāji! Taču rudenī Jūrmalas Majoru vidusskolā nenotika bioloģija, ķīmija, ģeogrāfija. Vienkārši nebija, kas māca. Varētu šķist, ka skolēni par to priecājās, bet astotklasniece Maija Cīrule saka — nē! «Man patīk dabaszinātnes, gribu saprast, kas apkārt notiek.» Maija pati lasījusi platformās Soma.lv un Uzdevumi.lv pieejamos materiālus, tomēr tie neaizstāj skolotāja skaidrojumus.

Patiesībā direktorei Ilzei Osei izdevies atrisināt problēmu tikai šim semestrim, jo atrastie pedagogi pamatdarbā strādā citās skolās. Tāpēc Ose turpina gandrīz līdz izmisumam meklēt dabaszinātņu skolotājus.

Jūrmala nav vienīgā ar šādu problēmu. Mācību gada vidū valstī ir 269 skolotāju vakances. Visvairāk trūkst matemātikas un latviešu valodas skolotāju, kuriem ir liels stundu skaits nedēļā. 

Lielākais skolotāju deficīts ir galvaspilsētā — 169. Rīgas izglītības pārvalde tajā vaino iepriekšējās izglītības ministres Anitas Muižnieces vadībā ieviesto skolotāju atalgojuma modeli. Tas skolotāju algām paredzēto valsts naudu piesaistīja gan skolēnu skaitam, gan iedzīvotāju blīvumam pašvaldībās. Rezultātā atalgojuma pieaugums Rīgā sanāca mazāks nekā Pierīgā, kur skolotāju algas ir par 200—300 eiro lielākas nekā galvaspilsētā. Skolotāju vidējā alga valstī ir ap 1500 eiro.

«Par atalgojumu nevaram sūdzēties, patiesībā mums algas ir ļoti labas,» atzīst Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska. Taču skolotāju trūkst arī šajā skolā, kas ar diviem tūkstošiem bērnu ir lielākā Latvijā. Vakances ir angļu un latviešu valodas, matemātikas, datorikas un vēl vairāku priekšmetu mācīšanai. Vairs nevar caurumus stundu sarakstos aizlāpīt, dodot darbu pedagoģijas studentiem. Daudzi jaunie skolotāji neiztur lielo slodzi un aiziet prom.

Lai noturētu jaunos un motivētu visus pedagogus, Izglītības ministrija izstrādājusi jaunu atalgojuma modeli, kura politiskā apspriešana tikko sākusies, bet ieviešana paredzēta jau no 1. septembra.

Doma ir atteikties no 2009. gadā ieviestā principa «nauda seko skolēnam» jeb pedagogu algu piesaistes bērnu skaitam konkrētā skolā vai pašvaldībā — tā vietā aplēsts, cik skolotāju ir vajadzīgi konkrētas mācību programmas īstenošanai. Vairākas pašvaldības, kas notestējušas jauno sistēmu, secina — jā, algas būs lielākas. 

Taču jaunais modelis paredz nokomplektēt klašu grupas ar noteiktu skaitu skolēnu, līdz ar to jārēķinās, ka mazās skolas būs vien jāapvieno vai jāreorganizē.

Dziļi bedrē

«Esam dziļi bedrē,» saka Ieva Margarita Ozola, kuras vadītajā Rīgas 13. vidusskolā pirmajā semestrī nebija inženierzinību un divu latviešu valodas skolotāju. Pēdējos atrada neilgi pirms Ziemassvētkiem, bet joprojām nav, kas māca inženierzinības. Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova pašlaik meklē angļu un latviešu valodas skolotāju. Angļu valodā, matemātikā un latviešu valodā mācību programmās ir noteikts vislielākais stundu skaits, un tieši šajos priekšmetos ir visvairāk vakanču, stāsta Sindija Grāvere, Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste.

Izglītības politikas veidotāji iepriekš lēsa — samazinoties bērnu skaitam, attiecīgi samazināsies arī nepieciešamais skolotāju skaits. Prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits vecumā līdz 16 gadiem Latvijā samazināsies par trešdaļu. Vienlaikus 37% skolotāju tuvojas pensionēšanās vecumam, norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā par izglītību Latvijā 2023. gadā.

«Ja skolotāju vidējais vecums pašlaik ir 49 gadi, bet līdz pensionēšanās vecumam ir vesela izglītojamo paaudze, tad es par skolotāju novecošanu tik daudz nediskutētu — piecdesmitgadniekam vēl daudz jāstrādā,» saka ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere. Taču viņa nenoliedz akūtu skolotāju trūkumu jau tagad.

Lai gan pēdējā desmitgadē Latvijā ir slēgts vairāk nekā pusotrs simts skolu, ministrijā nav analizēts, kā tas ietekmējis skolotāju plūsmu uz lielākajām skolām. Iepriekšējās ministres padomnieks Jānis Ozols bija aprēķinājis, ka skolu tīkla optimizācijā «slēpjas 80—120 miljoni», ar kuru palīdzību skolotāju algas varētu palielināt par 20%. 

Tomēr neviens no Ir intervētajiem skolu direktoriem neredz, ka mazo skolu slēgšana risinātu vakanču problēmas. Slēgto skolu pedagogi no attāliem novadiem nav ar mieru katru dienu mērot ceļu uz pilsētām, skaidro Ilze Ose no Jūrmalas. Pat Rīgas robežās pedagogi no darba samaksas atskaita ceļā notērēto naudu un laiku. No izglītības sistēmas aiziet tie slēgto mazākumtautību skolu pedagogi, kuri nav iemācījušies latviešu valodu augstākajā līmenī. Tāpēc ir vajadzīgi jauni pedagogi.

«Savukārt daudzi jaunie skolotāji uzskata, ka naudu var nopelnīt vieglākā veidā,» saka Ose. Arī citi direktori stāsta, ka jaunie skolotāji mēdz pamest darbu drīz pēc tā sākšanas.

Jau 2018. gadā OECD pētījums rādīja, ka 38% Latvijas skolotāju vēlas nākamo piecu gadu laikā pamest darbu, un vairāk tieši gados jaunākie. Direktoru teiktais liecina, ka pēdējos gados nekas nav mainījies. Rīgas 80. vidusskolā caurumus stundu sarakstā lāpa, pieņemot darbā pedagoģijas studentus un nesen kvalifikāciju ieguvušos. No 92 skolotājiem 13 ir jaunie. Skolas direktore Vladova stāsta, ka skolā ir gan mentori, gan konsultanti, taču daudzi tik un tā sūdzas par pārslodzi. 

«Negribu mest akmeni augstskolu dārzā, bet šķiet, ka jaunie speciālisti nav sagatavoti praktiskajam darbam skolā,» saka Ādažu skolas direktore Vasiļevska. «Metodiski viņi ir gatavi, bet nezina, kā rīkoties problēmsituācijās. Kā reaģēt uz vecāku sūdzībām, kas bieži vien nav pamatotas. Dažiem jaunajiem ir arī grūti pieņemt konstruktīvu kritiku. Viss kopā bieži vien noved pie izdegšanas.»

Ar «ķieģeļiem» uz skolu

Leons Jurāns vienā no Jūrmalas skolām divus gadus nostrādāja par angļu valodas skolotāju, taču pērn darbu uzteica. Galvenais iemesls — pārslodze. 

«Pirmajā mācību gadā man bija 21 kontaktstunda nedēļā, es vadīju arī franču valodas pulciņu, man bija audzināmā klase. Otrajā mācību gadā bija jau 24 kontaktstundas nedēļā, turklāt divas audzināmās klases. Man patika darbs ar bērniem, izveidojās labs kontakts. Bet vienā brīdī radās sajūta, ka esmu viens cilvēks pret veselu sistēmu,» stāsta Leons.

«Prasības skolotājiem ir milzīgas, bet vienlaikus manā klasē nebija pat projektora, ar ko strādāt, to es vedu no mājām. Celtniekam, kurš ceļ māju, neviens neiedomājas prasīt, lai viņš pats pērk ķieģeļus, bet daudzi skolotāji regulāri nāk uz darbu ar saviem «ķieģeļiem»,» saka Leons.

Viņaprāt, jaunam skolotājam ne tikai skolā, bet kopumā valstī nav atbalsta. «Skolotāji jau sen ir pateikuši politikas īstenotājiem, ka strādā ar pārslodzi, ka trūkst mācību materiālu un sistemātiska metodiskā atbalsta. Algas ir pārlieku mazas ieguldītajam darbam, bet politikas īstenotāji joprojām debatē par to visu. Sabiedrībā kopumā trūkst izpratnes, kāds ir skolotāja darbs.»

Izpratnes labad Leons izstāsta savu dienu skolā. Lai astoņos no rīta būtu darbā, viņš modās jau 5.30. Stundas kopā ar konsultācijām un fakultatīvajām nodarbībām ilga līdz pieciem vakarā, mājās atgriezās ap septiņiem astoņiem. Tad ķērās pie prezentāciju un uzdevumu sagatavošanas nākamajai dienai, drukāja mācību materiālus, laboja vai gatavoja pārbaudes darbus. Arī nedēļas nogales un brīvdienas pagāja stundu gatavošanā, līdz bija sajūta, ka viņš visu laiku ir darbā. Turklāt angļu valodai daudz materiālu atrodami internetā. «Nezinu, ko es darītu, ja man kā citu priekšmetu skolotājiem būtu jāmāca pēc Skola2030 standarta, bet nekādu sagatavju nav. Noteikti būtu vēl trakāk,» saka Leons.

Vēl viens aiziešanas iemesls ir vecāku attieksme. Leonam izveidojās labas attiecības ar skolēniem, taču daļa vecāku uzskata, ka viņu bērni ir klienti, kas ierodas skolā pēc konkrētiem pakalpojumiem. «Nē, viņiem pat nevajag pakalpojumu, viņi ierodas skolā pēc atzīmēm,» pats sevi izlabo Leons. «Un, ja atzīmes neatbilst vecāku gaidām, tad tā ir skolas kā pasūtījuma izpildītāja vaina. Ja kāds skolēns nepiedalās mācību procesā, tad vainīgs ir skolotājs.» 

Ikviena sūdzība par skolotāju tiek nopietni pārbaudīta, bet otrādi process nedarbojas. «Skolotājs var ziņot, ka kāds no skolēniem uzvedas neadekvāti, sit klasesbiedrus, bet viņam ir ļoti maz iespēju ietekmēt šāda skolēna uzvedību. Pārslodzē radās patiess izmisums, piedzīvoju dziļas depresijas periodu. Tad ļoti nopietni apsvēru, vai tuvāko piecu gadu laikā izglītības sistēmā kaut kas mainīsies, lai būtu vērts turpināt tik smagi strādāt bez brīvā laika personīgajai dzīvei un bez normāla finansiāla nodrošinājuma. Nē! Rezultātā biju spiests aiziet no darba.»

Ieva Gailīte skolotājas kvalifikāciju ieguva programmā Mācītspēks un divus gadus pierīgā nostrādāja par matemātikas skolotāju, astoņus mēnešus — par direktores vietnieci. Taču, kad viņas bērnam pasliktinājās veselība, nolēma aiziet no darba. «Par skolotāju var strādāt cilvēks, kuram nav bērnu vai viņi ir pietiekami pieauguši,» secina Ieva.

Necieņa ir galvenais iemesls, kādēļ pēc divu gadu darba skolā aizgāja jauna sociālo zinību un vēstures skolotāja, kura lūdz savu vārdu nepubliskot. «Tas bija kultūršoks — redzēt, kā skolēni izturas cits pret citu, ka ir skolotāji, kuri neciena skolēnus, un arī skolēni no skolotājiem baidās. Dažkārt dzirdēju, kā skolotāji kliedz uz skolēniem. Es negribēju būt daļa no šīs vides, kur neizjūt cieņu pret cilvēku,» stāsta bijusī skolotāja. 

Skolotāja pēc pieredzes secina, ka nedrīkst jaunajiem pedagogiem likt mācīt skolēnus, kuriem ir uzvedības traucējumi vai disciplīnas problēmas. «Man jau pirmajā mācību gadā iedeva vadīt stundas 8. klasei, kuras skolēni mani nerespektēja, izlikās neredzam, manā klātbūtnē runāja visrupjākos vārdus, gāza krēslus un pat smēķēja saltiņus klasē. Kad lūdzu padomu mentoram un skolas atbalsta personālam, mani uzklausīja, bet nebija ne ieteikumu, ne atbalsta darbību. Nekas nemainījās.»

Lai samazinātu jauno skolotāju pārslodzes riskus, ministrija gatavo digitālu monitoringa rīku, kas palīdzēs izvērtēt skolotāju slodzi, kompetences un izaugsmi. Tas ļautu plānot atbalstu. Ministrija norāda, ka normatīvi jau tagad prasa, lai katram jaunajam skolotājam pirmajā darba gadā būtu gan metodiskais, gan arī mentora un pieredzējušāku kolēģu atbalsts.

Šā gada laikā ministrija arī izvērtēs 2019. gadā izstrādātās izglītības studiju programmas, lai saprastu, vai pedagogu mācībām vajadzīgi kādi uzlabojumi.

Plānots arī iegrožot iespējas apvienot studijas ar darbu skolā. Ministrijai gan nav datu, cik daudz pedagoģijas studentu strādā. Taču pērn Latvijas Universitāte prezentēja datus par stundu vērošanu 50 skolās, un izrādījās, ka zemas kvalitātes nodarbības visbiežāk vada tieši studenti, kuriem pašiem vēl trūkst zināšanu un citu prasmju. Lai pedagoģijas studenti iztikšanas dēļ nebūtu spiesti strādāt, ministrija gatava maksāt 300 eiro lielu ikmēneša stipendiju. Un tiem jaunajiem skolotājiem, kuri jau strādā skolā, plānots jau šogad sākt studiju kredītu dzēšanu. Tam paredzēti aptuveni 800 000 eiro gadā.

Vēl viens risinājums vakanču lāpīšanai ir dažādu nozaru speciālistu pārkvalificēšanās par skolotājiem, kas nu jau ceturto gadu notiek programmā Mācītspēks. Tajā skolotāja kvalifikāciju ieguvuši 227 skolotāji, darbu skolā turpina 90%. Majoru vidusskolas direktore Ose mudina — jādod iespēja visās augstskolās visu nozaru topošajiem speciālistiem iegūt arī pedagoģisko kvalifikāciju.

No nākamā akadēmiskā gada iespēja apgūt pedagoģiju būs Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, sola ministrija. Tādējādi cer papildināt matemātikas, inženierzinību un dabaszinību skolotāju rindas. Pašlaik sarunas par šo tēmu notiek arī ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti, jo liels ir valodas pedagogu trūkums.

Nauda seko skolotājam

Lai gan jauno skolotāju atalgojuma modeli publiski sāk apspriest tikai tagad, jau novembrī ministrija bija to iedevusi izvērtēt vairākām pašvaldībām — Cēsu, Jelgavas, Rīgas, Jūrmalas, Ogres. 

Skolotāju algas jaunajā modelī sanāk par aptuveni 20% lielākas nekā pašlaik, secina pašvaldības. «Ja skolā ir četras piecas paralēlklases, tad skola ir ieguvēja — skolotāji saņems lielāku atalgojumu,» saka Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Visiem Rīgas skolotājiem paredzama lielāka alga nekā pašlaik, stāsta domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Tikai aptuveni desmit Rīgas skolām, kuras pašreizējā modelī «nauda seko skolēnam» bija izveidojušas ļoti lielas klases ar vairāk nekā 30 skolēniem, riskē saņemt mazliet mazāk naudas. Skolas ar tik lielām klasēm pārsvarā ir Rīgā, un šajās skolās nav iespēju atvērt jaunus klašu komplektus.

Būtiskā atšķirība — skolēnu skaits vairs nebūs galvenais kritērijs algu apjoma noteikšanai pašvaldībā vai skolā. Svarīgākais kritērijs tagad būs stundu skaits nedēļā katrā no priekšmetiem un to mācīšanai nepieciešamais skolotāju skaits, stāsta Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Protams, paredzēta nauda arī skolas administrācijai un atbalsta personālam, taču noteicošais kritērijs ir stundu skaits izglītības programmas īstenošanai. Katrai skolai pārskaitāmo summu vēl arī palielinās par 2%, lai var atalgot klašu audzinātājus un skolotājus, kas vada fakultatīvās, individuālās un grupu nodarbības, samaksāt pedagogiem par darbu labošanai un stundu gatavošanai atvēlēto laiku.

Turklāt algu summu jaunajā modelī atkal pārskaitīs tieši skolām, nevis pašvaldībām, kas varēja pārdalīt piešķīrumu starp lielākām un mazākām skolām savā teritorijā.

Lai gan ministrijas pārstāve Baiba Bašķere uzsver, ka jaunajā modelī «vairs nemotivēsim skolas veidot lielas klases, bet skatīsimies, lai vidēja lieluma klasēs izglītības process noritētu kvalitatīvi», atalgojuma aprēķinā tomēr ņems vērā arī skolēnu skaitu skolā.

Ministrija piedāvā definēt trīs lielumu klases — mazas (līdz 16 skolēniem), lielas (virs 25) un vidējas. Lielāka klase nozīmē vairāk apmaksāto mācību stundu, jo paredzēta iespēja klasi dalīt mazākās grupās tajos priekšmetos, kur izglītības kvalitātes labad tas nepieciešams.

Tāpat ministrija noteikusi minimālo bērnu skaitu skolā, kam jābūt noteiktā vecumā. Viss mācību laiks pamatskolā sadalīts ik pa trim gadiem — pirmās trīs klases, tad nākamās, un beidzamās. Pagastu skolās katrā no šīm vecuma grupām jābūt vismaz 30 bērniem. Pilsētās — vismaz 60 bērniem, bet lielajās valstspilsētās — vismaz 120 bērniem katrā vecumposmā.

Savukārt vidusskolām prasības ir visaugstākās — gan pagastos, gan pilsētās šajā triju vecāko klašu grupā jābūt kopā vismaz 60 skolēniem, bet lielajās pilsētās — vismaz 120.

No šiem rāmjiem gan tiek pieļautas nelielas atkāpes — pirmo sešu klašu grupā līdz 25%, pēc tam 10% robežās. Piemēram, mazas pilsētas vidusskolas programma varēs turpināt darboties, ja tajā būs vismaz 54 bērni, bet, nokrītot zem šī skaita, valsts vairs nepiešķirs finansējumu skolotāju algām, ja skola nesāks reorganizāciju.

Obligātās pamatizglītības posmā līdz 9. klasei gan finansējumu nenogriezīs pilnībā — ja kādā skolā pietrūks bērnu konkrētajās vecuma grupās, tad valsts naudu skolotāju algām piešķirs proporcionāli audzēkņu skaitam, bet pārējā nauda būs jāpiemaksā no pašvaldības budžeta, ja tā vēlas skolu saglabāt.

Tādējādi jaunajā modelī vislielāko pārmaiņu spiedienu jutīs tieši mazo pilsētu un novadu vidusskolas, kur būs grūti sapulcināt prasītos 60 skolēnus. Piemēram, Cēsu novada Jaunpiebalgas vidusskolā mācās 54 bērni. Taču tā atrodas 70 kilometrus no Cēsīm, tāpēc novadā uzskata, ka šajā skolā jāsaglabā vidusskolas programma, skaidro novada izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila.

Līdz šim uzskatīts, ka Jelgavā ir optimāls skolu tīkls — uz 7500 skolēniem ir desmit skolas un viena profesionālā vidusskola —, tomēr jaunajā finansēšanas modelī vienā no vidusskolām nepietiks skolēnu vecākajā klašu grupā. Iespējams, ilgtermiņā tā būs jāpārstrukturē par pamatskolu. «Skolas var būt pašpietiekamas arī bez pašvaldības līdzfinansējuma tikai tad, ja ir pietiekams skolēnu skaits noteiktā klašu grupā,» secina izglītības pārvaldes vadītāja Auza.

Arī Ogres novada izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs saka — turpmākajos gados skolēnu skaits saruks, tāpēc jaunajā modelī uzturēt skolas ar mazu skolēnu skaitu un vienlaikus noturēt skolotāju algu pieaugumu būs dārgi. Ogres pilsētā no nākamā mācību gada būs tikai viena skola ar 10.—12. klasēm — Ogres Valsts ģimnāzija. Taču tā būs liela, trijās vidusskolas klasēs mācīsies vairāk nekā 600 skolēnu, 10. klasē uzņems 224 skolēnus astoņās paralēlklasēs. Pārējās trīs skolas Ogrē būs pamatskolas.

Pagaidām neviens neņemas spriest, vai jaunais algu modelis aizlāpīs caurumus stundu sarakstos. Ministrijas ierēdņi saka — tikai piecu gadu periodā būs redzams, cik labs vai slikts ir jaunais modelis. Tātad skolotāju, visticamāk, trūks arī nākamgad.

Jauno mazāk nekā veco

2022./2023. mācību gads

Dati: Valsts izglītības informācijas sistēma

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem