Pēdējos trīs gados bieži piesaukto mākslīgo intelektu (MI) pamatoti uzskata par tehnoloģiju, kas fundamentāli transformēs veidu, kā cilvēki mācās, strādā un pieņem lēmumus. Tas jau tagad maina dažādas nozares, un biznesa vidē nostiprinās pārliecība, ka tā valsts vai globālā korporācija, kas iegūs kontroli pār MI, dominēs pasaulē.
Ne velti divi apņēmīgākie spēlētāji globālajā tirgū — ASV un Ķīna — pašlaik izvērsuši pamatīgu «bruņošanās sacensību» MI attīstībā. No šā gada pirmajos 10 mēnešos MI pilnveidē iepludinātajiem aptuveni 390 miljardiem ASV dolāru ASV privātie investori ieguldījuši gandrīz 30%, bet Ķīnas — aptuveni ceturto daļu.
Sacensībā tiek ierauts arī valstu budžets. Piemēram, ASV valdība apņēmusies nākamajos 3—5 gados investēt MI ap 40 miljardiem dolāru. Līdzšinējie centieni jau devuši acīmredzamu rezultātu — pašreiz pasaulē populārākos lielos valodu modeļus (LVM) izstrādājuši tieši amerikāņi un ķīnieši. ASV ir 4—5 patiesi vērienīgi LVM, piemēram, GPT, Gemini, Claude un Grok. Ķīna strauji attīsta DeepSeek, Qwen, Yi, Baichuan un citus.
