Skanstes parka veidošanā noraktā grunts sagāzta lielā kaudzē. Tajā ir pamatīgs naftas un smago metālu piesārņojums, turklāt tā trīs gadus bez saskaņojuma nogulējusi uz kaimiņos esošas privātas zemes. Foto — Edmunds Brencis
Bezdarbība un pašvaldības naudas nelietderīga tērēšana — šādi pārkāpumi atklāti Skanstes revitalizācijas projektā. Bet galvenais — apkaimē jau vairākus gadus slejas milzīga zemes čupa, kurā atklātas bīstamas vielas
Skanstes parka purvā ir nogrimuši miljoni. Revitalizācijas darbus 18 hektāru teritorijā pabeidza šā gada sākumā — par trim gadiem vēlāk, nekā sākotnēji iecerēts. Projekts saskārās ar lielām grūtībām, kad izbūvētās inženierkomunikācijas purvainajā apkaimē 2021. gadā sāka grimt. Prognozēto pāris miljonu vietā parks galu galā izmaksājis daudz vairāk. Pašvaldība tajā ieguldījusi 16,5 miljonus, vēl 4,6 miljonus piesaistījusi no Eiropas fondiem, bet 0,6 miljonus atvēlēja arī valsts.
Tomēr parka spēļlaukums bērniem joprojām ir slēgts. Parkā pienācīgi nav veikta piesārņotās grunts attīrīšana, jau oktobrī aizdomas pauda Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Pro). Grunts ir piesārņota, jo padomju laikos šajā apkaimē bija vilcienu pārkraušanas stacija. Atbildīgais Pilsētas attīstības departaments neizdarībā vainoja būvniekus RR-Eko, kas uz privātas zemes līdzās būvlaukumam bija izbēruši gandrīz 290 tūkstošus kubikmetru noraktās grunts kaudzi. Februārī departaments pieprasīja grunti izvest, bet būvnieks iebilda. Pašvaldība jau 2022. gadā vienpusēji atkāpusies no būvdarbu līguma, tādējādi pārņemot atbildību par kaudzi. Turklāt vēl projekta laikā un arī pēc līguma laušanas būvnieki interesējušies par grunts aizvākšanu, taču pašvaldība atbildējusi, ka finansējuma nav, tāpēc risinājumu meklēšot vēlāk, norādīja apvienības dalībnieka RR Nord pārstāvis Jānis Dzintars.
