Viena no Lukoil degvielas uzpildes tīkla stacijām Latvijā 2009. gadā. Vēlāk tās tika pārdotas austriešu uzņēmumam, kas tās tagad iznomā Viada Baltija. Foto — LETA
Kā Latvijas uzņēmumus ietekmēs ASV noteiktās sankcijas Krievijas naftas milžiem Lukoil un Rosņeft
Viens no lielākajiem Krievijas budžeta stutētājiem, naftas pārstrādes uzņēmums Lukoil nekad nav iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos, lai gan rit jau ceturtais kara gads un ES līdz šim pieņēmusi jau 19 sankciju paketes. Arī Krievijas ekonomikai tik nozīmīgajam Rosņeft līdz šim bija noteiktas tikai daļējas sankcijas — aizliegums veikt ar to darījumus. Vairākās Eiropas valstīs Lukoil pārvalda plašus degvielas uzpildes staciju tīklus, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā un Somijā. Turklāt uzņēmumam pieder arī naftas pārstrādes rūpnīcas Nīderlandē, Rumānijā, Bulgārijā. Tās nozīmīgākais aktīvs gan atrodas ārpus ES — viena no lielākajām naftas atradnēm pasaulē West Qurna 2 Irākā. Taču ASV tagad abiem Krievijas naftas milžiem nolēmušas piemērot sankcijas, kas stājās spēkā 21. novembrī.
Tas nozīmē, ka to kontrolētiem uzņēmumiem visā pasaulē ir gandrīz vai neiespējami darboties. Lai gan ASV sankcijas ir trešās valsts likums, kas Latvijā nav tieši piemērojams, tām tomēr ir būtiska ietekme arī šeit. «Nevaru iedomāties, ka kāda finanšu iestāde bankotu šādus pakalpojumu sniedzējus,» saka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Turpinot sadarbību, tās riskē iekļūt sekundārajā sankciju sarakstā, un to nevēlas neviena banka nekur pasaulē.
Amerikāņi ļoti nopietni iet pakaļ sankciju pārkāpējiem, skaidro Iļjenkovs. Ņujorka ir lielākais finanšu centrs pasaulē, un dolārs — spēcīgākā valūta, bet dolāru maksājumi tiek veikti caur korespondentu banku kontiem Ņujorkā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam Sandim Šrāderam nav skaidrs, kāpēc Eiropa līdz šim nebija vērsusies pret naftas un fosilo kurināmo nozari, kas Krievijai nodrošina aptuveni pusi no budžeta ieņēmumiem. Taču vismaz tagad Lukoil un Rosņeft darbošanās beidzot kļūs neiespējama. Izņēmums gan ir Ungārija, kurai ASV prezidents uz gadu atļāvis turpināt sadarbību ar abām krievu kompānijām.
«No starptautiskām kompānijām tās kļūst par lokālām Krievijas kompānijām, kurām tirdzniecība ar ASV ir liegta.» Šrāders ir pārliecināts, ka šis būs pamatīgs sitiens Krievijas ekonomikai, kurai jau tagad iet ļoti grūti. Bet kādas izmaiņas jutīsim Latvijā? Ir analizē, kurus Latvijas uzņēmumus skar ASV sankcijas Krievijas naftas gigantiem.
Lukoil Latvijā
Lukoil ir viens no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem, tā ieņēmumi pērn bija 95 miljardi eiro, ziņo Reuters, atsaucoties uz paša ražotāja sniegto informāciju.
Pēc Krievijas naftas milža iekļaušanas ASV sankciju sarakstā Latvijā tiešas sekas izjutīs viena kompānija — Ventspils ostas uzņēmums Vars, kas pilnībā pieder Lukoil. Pērn tas apgrozījis virs četriem miljoniem eiro, nopelnot 860 tūkstošus. Bet 2023. gads uzņēmumam bija ienesīgāks, nopelnīti 1,3 miljoni. Vars nodarbojas ar akrilnitrila pārkraušanu. Šo šķidro ķimikāliju izmanto kā izejvielu dažādu polimēru ražošanā. Lukoil savulaik publikācijās lielījies, ka ir vienīgais akrilnitrila ražotājs Krievijā.
Salīdzinoši nelielais uzņēmums Vars, kas nodarbina 11 darbiniekus, 2023. gadā saņēma nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu. Tādam var pieteikties uzņēmumi, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra vai tie atbilst kādam citam likumā noteiktam nosacījumam. Pērn novembrī uzņēmums šo statusu tomēr zaudēja, kad ar valdības lēmumu no kritiskās infrastruktūras kopuma izslēdza Vars piederošo ķimikāliju pārkraušanas termināli. Kas uzņēmuma vadībai sakāms par sankcijām, Ir neizdevās noskaidrot, jo tas intervijai neatsaucās.
Savulaik Lukoil Latvijā piederēja arī plaša degvielas staciju ķēde. 2016. gadā Lukoil Europe Holding pārdeva savas daļas Austrijā reģistrētajam uzņēmumam Amic Energy Management, kas savukārt stacijas iznomāja uzņēmumam Viada Baltija. Benzīntanku noma izrādījies pat ļoti ienesīgs bizness. Pēdējo trīs gadu laikā Amic Latvia nopelnījis vairāk nekā 13 miljonus eiro. Arī apgrozījums aug — no 22,6 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 29,8 miljoniem pērn. Uzņēmumā ir tikai četri darbinieki.
Arī Ukrainā Amic grupai pieder degvielas staciju tīkls, taču uzņēmuma aktīvi tur ir arestēti. Pret Amic Energy Ukrainā 2022. gada jūnijā sākts kriminālprocess, kurā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, Ir informē Ukrainas Ekonomiskās drošības birojs. Uzņēmumu apsūdz nodokļu nemaksāšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Plašāk kriminālprocesu Ukrainas likumsargi nekomentē. Taču Ukrainas biznesa žurnāla Forbes, atsaucoties uz izmeklētāju sacīto, apgalvo — uzņēmums novirzījis ienākumus uz Krieviju. Izmeklētāji turot uzņēmumu aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem aptuveni 5,5 miljonu eiro apmērā un dividenžu izņemšanu par labu Krievijas kompānijām vairāk nekā 20 miljonu apmērā.
Austrijas uzņēmums tika nodibināts tikai gadu, pirms Lukoil tam pārdeva savus īpašumus Ukrainā 2014. gadā. Turklāt Amic Ukrainas filiāli vadīja Roberts Noveks, kurš savulaik darbojies Lukoil Eiropas struktūrās, izpētīja Forbes.
Šogad intervijā medijam European Pravda uzņēmuma Amic Energy Holding līdzīpašnieks Andreass Zernecs norāda, ka desmit darbības gadu laikā uzņēmums vispār nebija izmaksājis dividendes, jo visa peļņa reinvestēta. Arī visi līdzīpašnieki esot eiropieši. Apsūdzības nav pamatotas, apgalvo Zernecs. «Mēs nopirkām aktīvus no Krievijas kompānijas, tā ir mūsu vienīgā saistība ar Krieviju.»
Visi Viada akcionāri ir Lietuvas fiziskās un juridiskās personas, atbildot uz jautājumiem par sadarbību ar Amic, skaidro Viada Baltija valdes priekšsēdētājs Arūns Šatkus.Latvijā darbojas 101 Viada degvielas stacija, Lietuvā — 132. Uzņēmums šīs stacijas nomā no vairākiem uzņēmumiem, arī Amic Lietuva (72 stacijas) un Amic Latvija (38).
Kad 2022. gadā publiskajā telpā parādījušās bažas par Amic iespējamo saistību ar Lukoil, Viada lūgusi Amic Energy Management sniegt informāciju par tā iespējamo tiešo vai netiešo saistību ar Krieviju. «Mēs skaidri norādījām sadarbības partneriem — ja šāda saistība tiks apstiprināta, Viada divu dienu laikā sāks degvielas uzpildes stacijas nomas līguma ar Amic izbeigšanu,» skaidro Šatkus. Amic atbildējis, ka tam nav saistības ar Krievijas izcelsmes uzņēmumiem un vienīgie patiesie labuma guvēji tajā esot četri ES valstu pilsoņi. Ja sadarbības partnera saites ar Krieviju tomēr apstiprinātos, Viada staciju nomas līgumu sola lauzt «bez jelkādām atrunām». Šatkus uzsver — Viada nav nekādas saistības ar Krieviju, stacijās arī netiek tirgota degviela, kas importēta no Krievijas vai Baltkrievijas. Turklāt uzņēmums ziedojis degvielu Ukrainas vēstniecībai Latvijā — «ar dziļu cilvēcisku solidaritāti».
Finanšu izlūkošanas dienests apstiprina, ka Viada degvielas uzpildes stacijas pašlaik nav tā redzeslokā.
Rosņeft Latvijā
Pērn krievu Rosņeft piedzīvojis pamatīgu ieņēmumu kritumu, balstoties uz uzņēmuma sniegtajiem datiem, ziņo Reuters. Apgrozījums krities par 70% līdz nedaudz vairāk kā trim miljardiem eiro. Jau 2022. gadā Uzņēmumu reģistrs pārliecinājās, ka Rosņeft ir patiesais labuma guvējs Latvijā reģistrētajai kompānijai Itera Latvija, ko vada bijušais padomju VDK darbinieks Juris Savickis.
Latvijā Rosņeft uzskata par sankcijām pakļautu jau kopš 2022. gada pavasara, jo sankciju sarakstā ir tuvais Putina līdzgaitnieks Igors Sečins, kurš kontrolē Rosņeft. «Paskatoties uz Sečina pilnvarām Rosņeft, mūsu ieskatā ir skaidrs, ka viņš kontrolē to uzņēmumu,» saka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.
Tā kā Sečins kontrolē Rosņeft, bet Rosņeft kontrolē Itera, uzņēmuma darbs Latvijā ir apturēts jau kopš 2022. gada pavasara, kad FID uz to nolēma attiecināt sankcijas.
66% uzņēmuma pieder Kiprā reģistrētajam Davonte Holding Limited. Uzņēmumu reģistrs pārliecinājās, ka tas pastarpināti pieder Rosņeft, kuras vadītājs Sečins ES sankciju sarakstos nonāca četras dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atlikušie 34% daļu pieder Dānijas uzņēmumam Inter Energia Holding, kura patiesais labuma guvējs ir Savickis.
Itera galvenais ieņēmumu avots ir dividendes no tai piederošajiem 16% Latvijas Gāzes akciju, uzņēmums norāda gada pārskatos. Tas bijis ļoti ienesīgi. Lai gan jau kopš 2022. gada uzņēmums pieņēmis lēmumu par visu darbinieku atlaišanu, gadu tam izdevās noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu. 2023. gadā peļņa sasniedza pat 20,6 miljonus, bet 2024. gada pārskatu uzņēmums nav iesniedzis.
Sankcijām pakļautā uzņēmuma bankas konti ir iesaldēti. Itera arī nevar realizēt savas līdzīpašnieka balsstiesības Latvijas Gāzes akcionāru sapulcēs, pastāsta Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tā kā Itera ir Latvijas Gāzes mazākuma īpašnieks, tās darbu sankcijas neietekmē.
Par sev piemērotajām sankcijām Itera Latvija tiesājas. Ir zināms, ka Itera arguments ir tāds, ka sankciju sarakstos esošais Sečins nekontrolē Itera. Tiesas spriedumam šajā lietā jābūt 12. decembrī.
