Rihards Bunka/LETA
Valstī ik pa laikam tiek celta minimālā alga, un šādu lēmumu pieņem izpildvara – Ministru kabinets. No pirmā acu uzmetiena tā ir sociāli taisnīga un atbalstāma iniciatīva, kas paredzēta iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Tomēr aiz šī ekonomiskā instrumenta slēpjas arī būtiska juridiska dimensija, par kuru sabiedrība reti aizdomājas – minimālās algas celšana automātiski ietekmē vairākus krimināltiesību un administratīvās atbildības kritērijus.
Likumi paredz, ka noteiktu noziedzīgu nodarījumu smaguma robežas ir sasaistītas ar minimālās algas apmēru. Tas nozīmē – tiklīdz mainās minimālā alga, mainās arī robežas, kas nosaka, vai konkrētais pārkāpums ir vērtējams kā administratīvs vai krimināls.
Piemēram, zādzība nelielā apmērā šobrīd tiek vērtēta līdz vienas minimālās algas apmēram. Kriminālprocess šādos gadījumos tiek sākts tikai tad, ja cietušais iesniedz oficiālu iesniegumu. Paaugstinoties minimālajai algai, pieaug arī to zādzību apjoms, kas pēc likuma skaitās neliels. Savukārt kontrabandas gadījumā (tabakas, alkohola, citu kontrabandas preču) kriminālās atbildības slieksnis ir desmit minimālās algas. Ja šis slieksnis tiek paaugstināts, noziedzniekiem tiek raidīts signāls, ka līdz noteiktam apjomam kriminālatbildības nebūs. Kontrabanda no austrumu valstīm, pirmkārt, tabakas un alkohola kontrabanda joprojām ir ar lielu ietekmi nelegālā tirdzniecībā, nodokļu zudumos. Tas ir īpaši bīstami, jo rada labvēlīgus apstākļus organizētajai noziedzībai un ēnu ekonomikai.
Šāda sistēma nozīmē, ka, ceļoties minimālajai algai, tiek paplašinātas iespējas kriminālelementiem nodarīt lielāku kaitējumu sabiedrībai, vienlaikus izvairoties no bargākas atbildības. Tas savukārt rada papildu slodzi tiesībsargājošajām iestādēm un apgrūtina noziedzības apkarošanu. Citiem vārdiem – ar ekonomikas instrumentu mēs neviļus mainām krimināltiesisko vidi.
Tāpēc Latvijas juristu apvienība rosina Saeimai izvērtēt risinājumus, kas novērstu šādu negatīvu praksi. Viena iespēja ir atsiet minimālās algas apmēru no krimināltiesību un administratīvo pārkāpumu sliekšņiem. Cits risinājums varētu būt fiksētu robežu noteikšana konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādējādi nodrošinot lielāku stabilitāti un prognozējamību tiesību piemērošanā. Trešais variants ir elastīga sistēma, kurā šādi sliekšņi tiek pārskatīti regulāri, bet tikai pēc krimināltiesiskās politikas analīzes, nevis automātiski kopā ar minimālās algas izmaiņām.
Minimālās algas celšana ir svarīgs sociālās politikas jautājums, taču to nedrīkst vērtēt atrauti no tiesiskās vides. Šobrīd spēkā esošā kārtība ļauj kriminālelementiem izmantot robus sistēmā un nodarīt sabiedrībai kaitējumu ar mazākām sekām. Tāpēc Latvijas juristu apvienība sagatavos informatīvo pārskatu Saeimas deputātiem, lai atbildīgās komisijas varētu izvērtēt un pieņemt risinājumu, kas vislabāk aizsargā valsts un sabiedrības intereses.
Autors ir Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs.
