Ilustrācija — Dalle.3
Latvijas vīriešu augstā mirstība ne tikai rada daudzas individuālas traģēdijas, bet arī nopietni ietekmē iedzīvotāju skaitu un ekonomiku. Kāpēc turpinām uzskatīt, ka viņi paši ar savām problēmām tiks galā?
Novembra darbadienas pievakarē gandrīz tukšajā Tallinas ielas kvartālā kādā pavēsā koncertiem domātā telpā, kur siltās vasaras naktīs jaunieši kliedz un lēkā, notiek neparasta pulcēšanās. Uz pasākumu ar nosaukumu Vientuļā cīņa sanākuši gandrīz 50 cilvēku, lai dzirdētu sarunu par emocionālām traumām, jūtu atzīšanu un savaldīšanu, sevis meklēšanu.
Ir neparasti, cik atklāti un vienlaikus līdzsvaroti paneļdiskusijas dalībnieki — vīrieši — ir gatavi runāt par savu sāpīgo pieredzi un kā viņi ar to tikuši vai vēl cenšas tikt galā. Viens ilgus gadus cieta no depresijas. Diviem tēvi bija alkoholiķi. Ceturtā tēvs izdarīja pašnāvību, kad runātājam bija vienpadsmit gadu. Kas vēl neierastāk — arī auditorijā ir gandrīz tikai vīrieši, vidējais vecums izskatās nedaudz virs četrdesmit.
Biedrība Ogle, kuras mērķis ir mazināt pašnāvību risku Latvijā, sarunu organizēja saistībā ar Movember jeb vīriešu veselības mēnesi, kas katru gadu cenšas pievērst uzmanību vīriešu fiziskās un mentālās veselības problēmām. Movember gan netiek Latvijā sevišķi plaši atzīmēts. Veselības ministrijas mājaslapā šogad par to nav neviena ieraksta, ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodama tikai viena ziņa. Tas ir pārsteidzoši, lai neteiktu šokējoši, jo ir pamats teikt, ka Latvijas vīriešu sliktā veselība un no tās izrietošā augstā mirstība ir mūsu valsts smagākā problēma ne tikai sabiedrības veselības, bet arī bieži apspriestajā demogrāfijas jomā.
Iepazīšanās ar statistiku atstāj drūmu iespaidu.
Pēc aktuālākajiem pieejamajiem datiem, 2023. gadā vīriešiem Latvijā bija īsākais mūžs Eiropas Savienībā — 70,5 gadi. Tas ir par 8,2 gadiem mazāk nekā vidēji ES. Vīriešu veselīgā mūža garums atpaliek ar vēl lielāku atrāvienu. Šis rādītājs atspoguļo iedzīvotāju atbildes uz aptaujā uzdotu jautājumu par ilgtermiņa aktivitātes ierobežojumiem un liecina, ka Latvijā vīriešiem ir tikai 51,2 veselīgi mūža gadi, kas no ES vidējā rādītāja atpaliek par 11,6 gadiem.
Visās valstīs vīriešiem mūžs mēdz būt īsāks nekā sievietēm, bet arī šajā ziņā Latvijas vīrieši sasniedz negatīvus rekordus. Sievietes mūsu valstī vidēji dzīvo par 10,1 gadu ilgāk nekā vīrieši. Nevienai ES valstij plaisa nav tik liela. Lietuvā tā ir deviņi, Igaunijā 8,8, bet ES vidēji tikai 5,3 gadi.
Kopējā sabiedrības veselība kopš neatkarības atgūšanas ir acīmredzami uzlabojusies. Vīrieši pašlaik dzīvo vidēji par 7,5 gadiem ilgāk, sievietes par 6,3 gadiem ilgāk nekā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, un stāvoklis arī turpina uzlaboties. Kopš 2019. gada sabiedrības dzīvildze uzlabojusies par vienu gadu, kas ir trešais labākais rezultāts ES, kur vidējais uzlabojums bija 0,4 gadi. Tomēr Latvijā atšķirība starp dzimumiem spītīgi nesamazinās. Pirms 35 gadiem tā bija 11 gadi jeb tikai par nepilnu gadu vairāk nekā tagad.
Vīriešu ārkārtīgi sliktos rādītājus lielā mērā izskaidro priekšlaicīga mirstība jeb aiziešana mūžībā darbspējas vecumā starp 15 un 65 gadiem. Šajā vecuma grupā vīriešu mirstība no visiem galvenajiem nāves cēloņiem nozīmīgi pārsniedz sieviešu mirstību, dažkārt pat ar milzīgu atrāvienu.
Asinsrites sistēmas slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, kas aiznes mūžībā pusi no visiem mirušajiem, un darbspējas vecumā vīrieši «aiziet ar sirdi» gandrīz četras reizes biežāk nekā sievietes. Otrais nozīmīgākais nāves cēlonis ir audzēji, no kuriem darbspējīga vecuma vīriešu mirstība ir par apmēram 40% augstāka nekā sievietēm. Trešajā vietā ir ārējie nāves cēloņi, un šajā letālo iznākumu katalogā vīrieši spēka gados ierakstās šausminošas sešas reizes biežāk nekā sievietes, apsteidzot pilnīgi visās kategorijās. Pašnāvības, saindēšanās ar alkoholu vai citām vielām, kritieni, transporta negadījumi, noslīkšana, nosalšana, nāve ugunī vai dūmos, vardarbībā — visur galvenais riska faktors ir vīrieša dzimums.
Taču, ja reiz vecim izdodas izdzīvot līdz 65 gadiem, viņa izredzes baudīt pensijas gadus nav vairs tik daudz sliktākas nekā vienaudzēm. 65 gadus vecam Latvijas vīrietim ir tīri laba iespēja nodzīvot līdz 80, jo viņa paredzamais mūža ilgums ir vēl 14,9 gadi. Tas gan ir par 4,8 gadiem īsāks nekā sievietēm, taču plaisa vairs tik krasi neatšķiras no OECD attīstīto valstu vidējās, kas ir ap 3,3 gadiem.
Tomēr tas nevar aizdarīt baiso robu, kuru vīriešu rindās iecērt priekšlaicīga nāve un kas nozīmīgi paātrina Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kad Latvijā diskutējam par demogrāfiju, faktiski runājam tikai par dzimstību, taču, kā Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada grāmatā 2024 norādījis demogrāfs Pēteris Zvidriņš, mūsu depopulācijas paātrināšanās galvenais iemesls ir priekšlaicīgā mirstība, jo sevišķi vīriešu vidū.
To sevišķi skaudri parāda dati par potenciāli zaudētajiem mūža gadiem līdz 64 gadu vecumam, kurus aprēķina Slimību profilakses un kontroles centrs, saskaitot gadus, kurus nav izdevies nodzīvot priekšlaicīgi mirušajiem. 2024. gadā vien ar pārāk agri nomirušiem vīriešiem ir zaudēti kopumā 49 333 gadi — gandrīz trīs reizes vairāk nekā sievietēm. Ja saskaitām kopā visus kopš 2016. gada priekšlaicīgi mirušos, zudis ir pusmiljons vīriešu dzīves gadu.
Ne velti nesen intervijā Latvijas Radio biedrības Tēvi valdes loceklis Lauris Bokišs iesaucās: «Zini, Latvijā vīrieši mirst!»
It kā zinām. Bet kāpēc? Un kā viņiem palīdzēt?
Vīrišķības sindroms
Latvijas vīriešu slikto veselības un augsto mirstības rādītāju galvenie iemesli droši vien nebūs pārsteigums lielākajai lasītāju daļai. Tomēr, ja gribam šīs gan daudziem indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā tik nelabvēlīgās parādības mazināt, ir svarīgi konkrēti identificēt un aprakstīt iemeslus.
Viens, kuru piemin visi, kas par šiem jautājumiem domā, ir vīrišķības modelis, kurš augstu vērtē spēku un stoicisku pašpietiekamību, taču var šīs pozitīvās īpašības viegli pārvērst pašdestrukcijā.
Kā saka Dr. Ernests Pūliņš-Cinis, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits, «tiek interpretēts kā vājums tādas lietas kā palīdzības meklēšana, iešana uz jebkāda veida sarunu terapijām, medikamentu dzeršana, kaut vai regulāra aiziešana uz profilaktiskām pārbaudēm». Kā norāda Bokišs, šis stereotips mājo ne tikai pašu vīriešu galvās — to reproducē gan varas iestādes, gan mediji, arī draugi, paziņas, ģimenes locekļi.
Beigās, kā sarunā Vientuļā cīņa atzina Mentālās veselības centra dibinātājs Agris Starts, vīrieši kļūst pārliecināti, ka nevienu citu viņa problēmas neinteresē, «ka neviens viņus nesadzirdēs un nesapratīs».
Rezultāti redzami SPKC pērn veiktā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem. Ģimenes ārstu pēdējā gada laikā nebija apmeklējuši 28% vīriešu, sievietēm šis rādītājs bija tikai nepilni 13%. Ārstu speciālistu pēdējā gada laikā nebija apmeklējuši gandrīz 53% vīriešu, bet attiecīgais skaitlis sievietēm bija manāmi mazāks — 31%. Tikai 67% vīriešu pēdējā gada laikā bija nomērīts asinsspiediens, sievietēm īpatsvars bija ap 85%.
Otrs būtiskais vīriešu mirstību veicinošais faktors ir alkohols. Latvijā kopumā dzeršanas līmenis ir allaž starp augstākajiem Eiropas Savienībā, jaunākajos OECD datos dalām pirmo vietu ar Portugāli absolūtā alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem. Turklāt pēdējos desmit gados patēriņš ar nelielām svārstībām noturējies stabili augstā līmenī. Lai gan sarkanvīna dziedniecisko īpašību apjūsmotājiem būs sāpīgi to dzirdēt, ir nostiprinājies zinātniskais konsenss, ka veselībai nekaitīga alkohola patēriņa līmeņa nav, un šādu secinājumu 2023. gadā oficiāli atbalstīja arī Pasaules Veselības organizācija. Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra alkoholu ierindojusi starp 1. grupas kancerogēnajām vielām līdzās azbestam, radiācijai un tabakai. Alkohols arī paaugstina riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Tātad alkohols ir nopietns riska faktors diviem galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā. Kā liecina Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) 2023. gada pētījumā par alkohola lietošanu veiktās aplēses, vīrieši Latvijā dzer daudz smagāk nekā sievietes: 15% alkoholu lietojošie iedzīvotāji izdzer 71% valstī patērētā alkohola, bet šis īpatsvars attiecīgi sadalās 10% sievietēm un 61% vīriešiem.
Arī praktiski visās ārējo nāves cēloņu kategorijās pudele vīrieša rokā rāda ceļu uz morgu. Lai gan pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tas vēl aizvien ir svarīgākais ārējais nāves cēlonis, un 45% pašnāvību ir saistītas ar alkohola lietošanu. Vīrieši letāli saindējas ar alkoholu četras reizes vairāk nekā sievietes. Alkohols ir iesaistīts 53% vīriešu nāvju transporta nelaimes gadījumos, bet 28% sieviešu. 64% ugunsgrēkos mirušo vīriešu lietojuši alkoholu, kamēr sievietēm šis skaitlis ir 45%. Vardarbīgas nāves saistība ar alkoholu: 73% vīriešu. Noslīkušo: 70%. Nosalšana: 57%. Visos šajos gadījumos sievietes bijušas alkohola reibumā krietni retāk.
BICEPS pētījumā aprēķināts, ka 2021. gadā netiešās izmaksas jeb visa vērtība, kas netika radīta alkohola patērētāju priekšlaicīgas nāves, bezdarba vai zemākas produktivitātes rezultātā, bija no 208 līdz 318 miljoniem eiro vīriešiem, bet sievietēm no 81 līdz 134 miljoniem eiro. Kopā tie veido 0,9 un 1,3% no IKP.
Foto: TODO : REWORK
Kā palīdzēt vīriešiem?
Ņemot vērā alkohola nodarīto milzīgo kaitējumu Latvijas sabiedrībai un jo sevišķi vīriešiem, varētu gaidīt, ka valsts vēl aktīvāk cenšas samazināt dzeršanu. Tomēr šajā virzienā vismaz kādi konkrēti soļi ir sperti. Šovasar tika saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, ierobežotas dažādu veidu alkohola reklāmas un pārdošanas akcijas. Šie soļi gan atdūrās pret spēcīgu alkohola ražotāju un tirgotāju pretestību, un arī diskusijās par 2026. gada budžetu acīmredzama lobija ietekmē plānotais alkohola akcīzes pieaugums turpmākajos gados padarīts «lēzenāks». Tikai laiks rādīs, cik šie soļi alkohola patēriņa samazināšanai bijuši iedarbīgi, tomēr problēma vismaz ir identificēta un ir kaut neliela virzība.
Diemžēl pavisam citādi ir ar vīriešu apzinātu identificēšanu kā būtiski svarīgu mērķu grupu, kura konkrēti un ar piemērotu pieeju jāuzrunā gan sabiedrības veselības, gan demogrāfisko plānu ietvaros. «Vīriešu mirstība ir daudz augstāka, bet valsts negrib to redzēt,» rūgti atzīst Bokišs. «Pietrūkst valstiska redzējuma no ministrijas, no Ministru kabineta, no Saeimas, no kādas lielas organizācijas vai organizāciju kopas, kas ne tikai redz, ka tā ir tēma, bet arī uzņemas par to šefību.»
Kad par tieši uz vīriešiem vērstām programmām vaicāju Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktorei Sanitai Jankai, viņa nosauc divas specifiskas programmas — valsts apmaksātas prostatas vēža profilaktiskās pārbaudes, kuras pērn veica 76% no mērķa grupas, un valsts apmaksāta vakcinācija zēniem un jauniem vīriešiem līdz 25 gadu vecumam pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var izraisīt vēzi.
Taču nav plašākas programmas, kas uzrunātu tieši vīriešus, lai viņi mazinātu saslimšanas riskus un meklētu palīdzību. Janka uzskata, ka svarīgākais būtu strādāt ar jauniešu veselības pratību. «Mana pārliecība ir tāda, ka mēs vairs nemainīsim cilvēkus pēc 30 vai 40 gadiem, viņiem raksturs un domāšana jau izveidojusies. Jāstrādā ar bērniem un jaunajiem.» Esot jābūt veselības mācībai skolās. Te gan jāpiebilst, ka Izglītības ministrija jau gadiem pretojas veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta ieviešanai.
Ņemot vērā budžeta ierobežotos resursus un grūtības ieinteresēt valsts iestādes šajā problēmā, gan Bokišs, gan Pūliņš-Cinis liek cerību uz uzņēmējiem, kuru pašu interesēs būtu nodrošināt, lai darbinieki nesaslimst ne fiziski, ne garīgi. Vīriešus ar kampaņu starpniecību ir grūti sasniegt, bet «darba devēji ir tā grupa, kurai ir tiešā pieeja», norāda Bokišs. Viņa organizācijai līdz šim nav bijis resursu iesaistīt sarunās uzņēmēju organizācijas, bet cer to darīt nākotnē.
Tā kā «no augšas» šīm problēmām konkrēta uzmanība netiek pievērsta, daži vīrieši ir ņēmuši iniciatīvu savās rokās un sākuši paši rīkoties, lai palīdzētu citiem. Rīgā pēdējo gadu laikā izveidojušās vairākas vīriešu pašpalīdzības grupas, kurās var sanākt un drošā vidē izrunāties ar citiem vīriešiem, gūt atbalstu, mācīties no pieredzes. Pasākumā Vientuļā cīņa piedalījās domubiedru grupas EVO vadītāji Oskars Grīslis un Ivars Juškēvics, kuri skaidroja, kāpēc savu problēmu izrunāšana ar citiem ir ātrāks ceļš uz to risināšanu nekā mēģinājumi tikt galā vienatnē. Prostatas, sēklinieku un citu vīriešu slimību biedrība Europa Uomo Latvija, biedrības Dzīvības koks vīriešu nodaļa, biedrība ģimenes atbalstam Tēvi, mentālās veselības biedrība Ogle, mentālās veselības biedrība TelpaVīriem, MovemberLatvija/Vīru tests, biedrība Izdzīvošanas skola un citas izveidojušas Aliansi vīriešu veselībai, kura gatava palīdzēt jebkuram interesentam atrast tieši viņam vajadzīgo atbalstu. Aliansei ir kontakttelefons, pa kuru var zvanīt jebkurā diennakts laikā — vajag tikai pacelt klausuli.
Bet ko darīt tiem, kuriem tuvs vīrietis nav gatavs spert šo pirmo soli? Daudzi cenšas aizdzīt pēc palīdzības ar kaunināšanu, bet ir skaidrs, ka tā īsti nelīdz. Kādi argumenti iedarbojas?
«Spēcīgākais ir piemērs,» saka Pūliņš-Cinis. «Ja tu pats esi vērsies pēc palīdzības, ar to var padalīties un tā iedrošināt citus. Tas diezgan spēcīgi strādā.»
Otrs ceļš ir neuzbāzīgi, bet ar interesi uzdoti jautājumi. «Ja pašam ir emocionāla kapacitāte uzklausīt otru cilvēku, var paprasīt: kā tev iet? Tu izskaties nomākts, izskaties satraukts. Varbūt gribi padalīties?» Svarīgākais, lai tā būtu dabiska interese, lai radām sajūtu, ka tiešām esam gatavi uzklausīt. Trešais — zināšanas par speciālistiem vai organizācijām, kuras ieteikt, lai sarunas biedrs uzzina, kur var meklēt palīdzību.
Tāpat kā daudzu vīriešu problēmu cēloņi, arī to risinājumi šķiet tik pašsaprotami. Taču tos izmantot, izrādās, nemaz nav vienkārši.
Saruna Vientuļā cīņa Tallinas kvartālā ilga gandrīz trīs stundas. Diskusiju par vīriešu emocijām atnākušie klausījās uzmanīgi, koncentrēti, bez vīpsnāšanas, kuru veči parasti veltītu sarunām par vīriešu jūtām. Kad izeju no telpas pēc deviņiem vakarā, mani apņem novembra nakts tumsa, bet prātā paliek sarunā dzirdētais. Jo vairāk vīriešu to saklausīs un saskatīs šajos vīriešos sev piemēru, jo mums visiem būs labāk.
Kur vīrietim meklēt palīdzību?
- Alianse vīriešu veselībai Viriesuveselibai.lv, [email protected], centrālais palīdzības tālrunis 29220105 pieejams 24/7.
- Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks vīriešu nodaļa (Dzivibaskoks.lv)
- Biedrība ģimenes atbalstam Tēvi (Tevi.lv)
- Mentālās veselības biedrība Ogle (Ogle.lv)
- Atbalsta un profilakses centrs Tavai brīvībai (Facebook.com/TavaiBrivibai)
- Domubiedru grupa EVO (Evolucija.lv)
- Mentālās veselības biedrība TelpaVīriem (Telpaviriem.lv)
- Biedrība Izdzīvošanas skola (Izdzivosanasskola.lv)
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
