Ikviena iedzīvotāja uztverē infrastruktūras pakalpojuma kvalitātes ideāls ir “pieejams nekavējoties, jebkurā vietā, bez pārtraukumiem, augstā kvalitātē, turklāt vēlams, bez maksas”. Diemžēl bezmaksas pakalpojumu ideja ir sociālisma ilūzija, kurai turklāt ir daudz blakņu, kā mēs ļoti labi atceramies arī no Latvijas vēstures, – sākot ar darba kultūru, atbildību, beidzot ar ražošanas, pakalpojumu vai infrastruktūras kvalitāti. Tāpēc, līdzīgi kā citās industrijās (sakaru pakalpojumi, autoceļu uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana u.c.), arī elektroapgādes infrastruktūru vienmēr finansē tās lietotāji – vai nu tiešā veidā ar pakalpojumu maksām, vai arī netieši ar nodokļu starpniecību. Tā kā nodrošinām pakalpojumu visā Latvijā, tad infrastruktūras lietotāji kopīgi finansē elektrotīkla uzturēšanu un atjaunošanu visā valsts teritorijā, ne tikai savā pilsētā, novadā vai ciemā.
Ja mūsu rīcībā būtu neierobežoti resursi (finanses, materiāli un darbaspēks), tad mūsu ideāls būtu īsākajā iespējamā laikā tiekties uz pilnībā laikapstākļu un trešo pušu neietekmējamu tīklu – gan zemsprieguma, gan vidsprieguma gaisvadu līnijas ierīkojot zem zemes tā, lai būtu minimāls risks tās sabojāt. Tomēr mūsu mērķis ir atrast saprātīgu balansu starp kvalitāti, drošumu, pakalpojuma izmaksām, ņemot vērā sabiedrības, dažādo pakalpojumu lietotāju grupu vajadzības un paradumus, kas laika gaitā nepārtraukti mainās.
Tīkla uzturēšana un attīstība vienmēr ir ilgtermiņa investīcija – tīkla elementu, piemēram, elektrības kabeļu vai balstu, dzīves cikls var būt pat 50 gadi. Līdz ar to sistēmas operatoram ik gadu ir jāatjauno līdz pat 2000 km infrastruktūras (vadi, balsti), jāmodernizē transformatori – lai 50 gadu laikā pilnībā nomainītu vairāk nekā 92 000 km garo kopējo elektrības sadales infrastruktūru. Situāciju sarežģītāku padara enerģētikas nozares straujā attīstība. Tas nozīmē arvien sarežģītāku tīkla uzraudzības un vadības sistēmu ieviešanu, kas nodrošina tīklā ienākošo un no tā izejošo elektrības plūsmu, sprieguma kvalitātes vadību, ņemot vērā prasības par zaļās enerģijas ražošanas ienākšanu mūsu ikdienā. Tāpat izaicinājumus rada nepieciešamo resursu ieguve – gan materiālu pieejamība un izmaksas, gan projektēšanas un būvniecības pakalpojumu pieejamība, ņemot vērā, ka energo industrija Latvijā konkurē ar citām nozarēm un attīstības projektiem, piemēram, Rail Baltica būvniecība.
Elektrības sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls tehnoloģiskās attīstības ceļa karte ir 10 gadu attīstības plāns, ar kura projektu ikviens var iepazīties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā. Šis plāns ir kompromiss starp kvalitāti un pakalpojuma cenu.
Ko esam apņēmušies paveikt nākamo 10 gadu laikā, līdz 2034. gadam, un ko no tā iegūs sabiedrība? Sadales tīkla divas prioritātes ir elektrotīkla drošums, kā rezultātā patērētājs saņem kvalitatīvākus pakalpojumus, un tīkla gatavība elektrifikācijai, patēriņa pieaugumam, sekojot novadu ekonomiskās aktivitātes pieaugumam un klimatneitralitātes mērķu realizācijai.
10 gadu laikā paredzēts samazināt neplānoto elektrotīkla atslēgumu ilgumu vidēji vienam klientam gadā par aptuveni 20% – no 78 minūtēm 2022. gadā uz 65 minūtēm 2034. gadā, un svarīgākais instruments šī mērķa sasniegšanai ir pāreja uz 100% izolētām zemsprieguma līnijām (no kailvadiem uz kabeļiem un piekarkabeļiem), jo tās ir mazāk laikapstākļu ietekmējamas. Pielietojot dažādas inovatīvas metodes, samazināsim arī plānoto atslēgumu skaitu, uzlabosim sprieguma kvalitāti, saīsināsim atslēgumu novēršanas ilgumu, vidējā sprieguma līniju izbūvi nodrošināsim tikai izolētos risinājumos.
Svarīgs uzdevums ir turpmāka tīkla attīstība zaļās ģenerācijas uzņemšanai un pārvaldīšanai, kā arī elektrouzlādes pieslēguma vietu izbūve atbilstoši augošajam pieprasījumam. Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, relatīvi vēlāk atnākušais, bet ārkārtīgi straujais saules paneļu “bums” sadales sistēmā 2021.-2022. gadā apliecināja, ka ar pirmo vilni spējām tikt galā labi – tā 99% mikroģenerācijas jeb mājsaimniecību saules paneļu objektus spējām pieslēgt tīklam bez pārbūves nepieciešamības, atļaujas izsniedzot vidēji 2-3 darbdienu laikā (atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kur tas operatoram prasa pat vairākas nedēļas). Lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties savlaicīgai procesu digitalizācijai un viedo skaitītāju programmas īstenošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka zaļās enerģijas risinājumi kļūs arvien populārāki un droši vien arī daudzveidīgāki, tāpēc arī mums kā sadales sistēmas operatoram aktīvi jāturpina dažādu nozares tehnoloģisku jauninājumu izpēte un ieviešana ikdienā.
Šajā jomā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir samērīga ražošanas jaudu attīstība. Interese no saules enerģijas projektu attīstītājiem joprojām ir liela, tomēr vērojam tās samazināšanos – jaudas rezervācijas maksas tika samaksātas tikai par daļu projektu, kas liecina, ka attīstītāji sāk kritiskāk izvērtēt savas iespējas. Neapdomīgi strauji pārinvestējot tīkla jaudu attīstībā, gadījumā, ja iecerētie projekti nerealizēsies, izmaksas ilgtermiņā pieaugs visai sabiedrībai, jo nesamērīgi jaudīgs tīkls nozīmē arī lielākas tā uzturēšanas izmaksas nākotnē. Tāpēc šobrīd plānojam piesardzīgu tīkla attīstību atbilstoši kopējai ekonomiskajai aktivitātei, un mums ļoti palīdzētu arī skaidras valsts enerģētiskās politikas vadlīnijas attiecībā uz dažādu energoresursu ražošanas jaudu sabalansēšanu jeb valsts energoresursu portfeļa struktūru un tā veidošanas principiem.
Kāpēc tomēr tik lēni, kāpēc uzreiz nevar uzņemt tīklā 100% mājsaimniecību saules paneļu pieslēgumu, kāpēc jau sen visas līnijas nav izolētā risinājumā? Šie ir jautājumi un arī pārmetumi, ko saņemam ik pa laikam, īpaši šobrīd, kad asajās diskusijās par tarifa maksas samērīgumu tiek norādīts, ka pakalpojums nav gana kvalitatīvs.
Atbilde ir raksta sākumā minētais mērķis atrast labāko iespējamo kompromisu starp kvalitāti un izmaksām. Sadales tarifs nav nekas cits kā sadales infrastruktūras uzturēšanas un elektrības piegādes pakalpojumam nepieciešamo izmaksu nosegšana – turklāt ne tikai Sadales tīkla, bet arī AS Augstsprieguma tīkls sniegto pakalpojumu izmaksas, kas iekļautas sadales tarifā.
Sadales tīkls 10 gadu attīstības plānā piedāvā pakalpojuma nodrošināšanai kritiski nepieciešamo vajadzību, nevis vērienīgas, straujas izaugsmes plānu, lai neradītu pārmērīgu izmaksu slogu sabiedrībai.
Jāatzīmē, ka viena kilometra zemsprieguma vai vidējā sprieguma līnijas pārbūves vai ierīkošanas izmaksas atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma var sasniegt pat vairāk nekā 60 000 eiro. Šajās izmaksās ir gan projektēšanas darbi, gan materiāli (kabeļi, vadi, transformatori, stabi u.c.), gan būvniecības izmaksas. Sadales tīkls prioritāri plāno un veic pārbūves tajās līnijās, kurās ir lielākā ietekme uz kvalitāti, pakalpojumu pārtraukumiem, kuras apkalpo lielāku skaitu klientu ar augstāku patēriņu.
Ja ir pieprasījums samazināt kapitālieguldījumu apjomu elektrotīkla pārbūvē, tad jāņem vērā vairāki būtiski riski – sākot jau ar inflāciju, kuras ietekme vistiešākajā mērā ir uz pārbūves apjomiem. Ar vienu eiro šogad iespējams pārbūvēt mazāk nekā ar to pašu eiro pagājušajā gadā. Samazinot projektēšanas un būvniecības apjomus nākošajā gadā, šie darbi būs jāpaveic turpmākajos periodos kopā ar tajā brīdī nepieciešamajām pārbūvēm, ja vēl būs saglabājies projektētāju un būvnieku resurss, kas nesabalansēta darba apjoma rezultātā, iespējams, būs pārkvalificējies uz citām nozarēm.
Mūsu mērķis ir nodrošināt optimālu balansu starp zemākajām iespējamām izmaksām un kvalitatīvāko iespējamo pakalpojumu. To apliecina Regulatora noteiktie kritēriji operatora darbības kvalitātei – ar augstu novērtētu Sadales tīkla īstenoto tīkla investīciju apjomu. Šajā gadījumā tas nozīmē eiro izteiksmē mazas investīcijas – jau šobrīd kopumā nodrošinām labu kvalitāti lielākajā daļā Regulatora definēto rādītāju un šādi plānojam strādāt arī turpmāk. Jāuzsver, ka vairākos rādītājos apsteidzam arī mūsu Baltijas kaimiņus – Igauniju un Lietuvu, kur, piemēram, elektroapgādes pārtraukumu (plāna un neplāna) kopējais ilgums vienam klientam gadā, vairāk nekā 12 stundas bez elektrības pavadījušo klientu skaits elektrotīkla bojājumu gadījumos, tehnoloģisko zudumu apmērs ir lielāks nekā Latvijā.
Tīkla straujākai attīstībai šobrīd piesaistām ārēju finansējumu, kas nerada ietekmi uz tarifu gala patērētājam. Ar ES Atjaunošanas un noturības mehānisma fonda finansējumu strādājam gan pie elektrotīkla drošuma straujākas paaugstināšanas, gan zudumu samazināšanas, gan atbilstošu automatizētu dispečervadības sistēmu modernizēšanas, gan elektroauto uzlādes pieslēgumu vietu straujākas būvniecības. Līdzīgi mērķi ir izvirzīti arī projektiem, kuri plānoti ar REPowerEU finansējumu.
Autors ir AS Sadales tīkls valdes loceklis, attīstības direktors
Komentāri (1)
Artūrs Ozols 28.11.2023. 10.53
Raksts kopumā labi izgaismo elektroenerģijas pievades patērētājam problēmu Latvijā 92000 km vadu , cilvēkiem kuri dzīvo ļoti nevienmērīgi izvietoti milzīgajā teritorijā pret iedzīvotāju skaitu . Kā veidot tīklu pievades ,ja ,piemēram ,Vidzemē uz 1 kvadrātkilometru dzīvo 12 cilvēki , Latgalē – 18 , Pierīgā – 40 ,bet Rīgā – 2409 !!! Vidēji valstī – 30 . Tomēr tīklu ekonomika nepanes šādus vidējos . Ja atskaita Vidzemes pilsētās dzīvojošos ,tad izrādās ,ka laukos dzīvo 4- 5 cilvēki uz kvadrātkilometru. Faktiski tie ir desmitiem kilometri elektro līniju 1 vai 2 patērētājiem , turklāt viena ir situācija ,ja viensēta ir ražojoša tirgum zemnieku saimniecība un gluži kas cits ,ja nomaļajā mājā dzīvo minimālu pensiju saņemošs pensionārs. Tas nozīmē ,ka neatrodot un nepiedāvājot jaunus elektroapgādes risinājumus , sabiedrības līdzekļi tiks tērēti neracionāli , uzturot līnijas un transformatoru apakšstacijas “uz nekurieni” no saimnieciskā viedokļa .
0