Dzērveņu audzēšana ir ienesīgs, taču arī ļoti smags darbs, kurā turklāt jācer uz dabas labvēlību, stāsta vieni no nozares pionieriem Latvijā Zanda un Dailis Brālīši
Mēs stāvam kāda lauku ceļa malā apmēram starp Talsiem un Valdemārpili. Uz abās pusēm purvs, kura klajumam pāri ieskrējies rudenīgs vējš. Pa kreisi ar milzīgiem ekskavatoriem kaimiņi rok kūdru, pa labi plešas zemnieku saimniecības Piesaule dzērveņu lauki, kas arī ir mūsu ceļamērķis. Diena ir saulaina un gadalaikam pat samērā silta, taču, lai tiktu pie kārotajām ogām, būs jābrien dubļos. Nav citu variantu, un, uzzinājusi, ka neesam paņēmuši līdzi gumijas zābakus, dzērveņu saimniece Zanda Brālīte tikai domīgi pašūpo galvu. Kopā ar vīru Daili viņa te saimnieko kopš 1994. gada, kad viņi vieni no pirmajiem Latvijā iekopa nelielu dzērveņu plantāciju vienā purva stūrī.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.