Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem?

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šā gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli patlaban ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un pašlaik izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Līdz šim saražotās, bet uzreiz nepatērētās enerģijas apsaimniekošanai mājsaimniecības varēja izmantot neto uzskaites sistēmu. Tas nozīmē, ka brīžos, kad kopējā elektrotīklā nodotās enerģijas ir vairāk nekā no kopējā elektrotīkla saņemtās elektrības, starpība tiek ieskaitīta nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros. Vienkārši runājot – kilovatstundas (kWh) tiek pārvērstas citās kilovatstundās (kWh), un uzkrājumu var patērēt tikai tajā īpašumā jeb sistēmas pieslēgumā, kur enerģija saražota.

Jaunā neto norēķinu sistēma paredz, ka tā ne tikai uzskaitīs klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu, bet arī noteiks šīs enerģijas vērtību naudas izteiksmē. Tātad paša vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas ražotājam ir tiesības izteikt elektrības pārpalikumu naudā, t.i., nodot elektrības pārpalikumu tīklā, par to saņemot konkrētu naudas summu atkarībā no tā brīža elektrības cenas, kuru iespējams ieguldīt elektrības iegādā no tīkla, kad pašam savas enerģijas nepietiek, tādējādi veidojoties t.s. saldo. Turklāt šo naudu var gan uzkrāt un lietot rēķinu apmaksai nākamajos mēnešos, gan attiecināt uz norēķiniem par elektrību citos tā paša klienta pieslēgumos. Piemēram, ja cilvēkam ir gan dzīvoklis, gan vasaras māja, ar naudas izteiksmē izteiktu vasaras mājas ražošanas pārpalikumu var segt elektrības rēķinu par dzīvokli. Lai arī gala noteikumi vēl tiek izstrādāti, iespējams, jārēķinās, ka gadījumos, ja pašpatēriņš ir mazāks par 80% no saražotā, mājsaimniecībām nāksies maksāt nodokli par peļņu, ko rada šāda sistēma.

It kā labāk, bet vai tiešām labāk?

Likumprojekta anotācijā KEM norāda, ka grozījumi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā vajadzīgi, reaģējot uz straujo mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugumu un tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību. Līdzīgas izmaiņas tiek ieviestas arī citās Eiropas Savienības valstīs. No atjaunīgajiem resursiem enerģiju ģenerējošo mājsaimniecību sākotnēji bija ļoti maz, taču tas bija svarīgi zaļās domāšanas veicināšanai. Pašlaik situācija ir mainījusies – jo vairāk ģenerējošo mājsaimniecību, jo lielāks slogs sadales tīklu operatoriem. Saules enerģijas invertoriem piemīt tehniska īpatnība veidot kropļojumus tīklos, tāpēc ir jāiegulda zināmas investīcijas, lai nesanāk tā, ka viens priecīgs lieto paša saražoto enerģiju, bet kaimiņam tikmēr spuldzīte mirgo.

Kopējā tīkla aizsardzība un attīstība ir svarīga, īpaši ņemot vērā arvien pieaugošo elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās, ko veicina ar elektrību darbināmu apkures siltumsūkņu, elektroauto un citu iekārtu ienākšana mūsu ikdienā. Tomēr jaunajai neto norēķinu sistēmai ir arī savi trūkumi. Proti, līdzšinējā neto uzskaites sistēma ir ļoti vienkārša – es zinu, cik patērēju; cik saražoju, tik arī paņemu no tīkla. Sadales tīkls būtībā ir bezmaksas akumulators – cilvēks ģenerē elektrību, ieliek tīklā lieko un paņem no tā, kad un cik daudz vajadzīgs. Tas ir prognozējams patēriņš – mēs apmēram zinām, cik varam patērēt, un izrēķināt, vai gada griezumā ar pašu saražoto pietiks. Savukārt neto norēķinu sistēmā pastāv risks, ka vasaras mēnešos, kad spīd saule un daudzi ģenerē elektrību, tās cena var būt zemāka nekā ziemā, kad tā jāpērk, jo saules nepietiek. Bet, kā rāda pēdējo gadu pieredze, elektrības cenu svārstības var izrādīties pamatīgs izaicinājums.

Vēl viens sarežģījums – neto norēķinu sistēma ir atvērtais tirgus, kurā katrs elektrības tirgotājs piedāvā savu cenu. Līdz ar to katram elektrības ražotājam būs jāatrod pircējs, kurš piedāvās visizdevīgākos noteikumus. Tas apgrūtina saules paneļu sistēmas atmaksāšanās perioda aprēķinu un arī sava elektrības rēķina aplēses nākotnē. Labs piemērs no ikdienas: nu jau vairākus mēnešus esam pieraduši pie ļoti zemas elektrības cenas, taču nav pamata domāt, ka tā būs vienmēr, jo dažās pēdējās nedēļās elektrības cena atkal kāpj, tā ir palielinājusies par 80%, un ir grūti prognozēt, cik dārga elektroenerģija var kļūt.

Vēl ir iespējams atvieglot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem

Saprātīgs risinājums tiem, kuri ir nolēmuši uzstādīt saules paneļu sistēmas, būtu to izdarīt vēl šogad, piesakoties valsts līdzmaksājumam, un pievienoties neto uzskaites sistēmai, kas tuvākos piecus gadus ļaus vieglāk prognozēt savu elektrības rēķinu. Protams, ir iespēja no atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju uzkrāt savā tīklā un kļūt pilnīgi neatkarīgam no valsts tīkla. Tomēr off-grid sistēmās ar uzkrājošo akumulatoru ir jāiegulda desmitiem tūkstošu eiro, turklāt paliek atvērts jautājums par slodžu balansēšanu un frekvences noturēšanu – lai privātmājai nodrošinātu pilnvērtīgu trīs fāžu pieslēgumu, jārēķinās ar astronomiskām izmaksām. Turklāt ziemas mēnešos ir iespējams saražot tikai aptuveni 5% no gada kopējā enerģijas apjoma, un tad ar saules paneļiem vien izdzīvot nebūs iespējams.

Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka saules paneļi ir viena no labākajām investīcijām, jo elektrība ir vajadzīga visiem. Elektrību patērējošu iekārtu kļūst arvien vairāk, kopējais patēriņš mājsaimniecībām aug, un vislabākais risinājums ir pašpatēriņam ražot enerģiju no saules un uzreiz to ielikt savās ierīcēs. Vēlams vēl šogad, baudot neto uzskaites sistēmas sniegtās priekšrocības turpmākos piecus gadus.

 

Autors ir asociācijas Saules enerģija Latvijai valdes loceklis