Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Jau pavisam drīz sāksies jaunais studiju gads. Studijas sāks topošie inženieri, pedagogi, ārsti, biologi, juristi, vēsturnieki, gleznotāji, IKT speciālisti, mārketinga vadītāji utt. Latvijas izaugsmei katrs jaunais speciālists ir vērtība, tomēr, sekojot darba tirgus nākotnes prognozēm, ir skaidrs, ka bez augsti izglītotiem STEM jomas speciālistiem tautsaimniecības un sabiedrības attīstība nebūs iespējama.
Jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus, bet darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, humanitāro un komerczinību jomā varētu sasniegt pat vairāk nekā 26 tūkstošus. Savukārt Augstskolu absolventu monitorings, ko veido Izglītības un zinātnes ministrija, rāda, ka STEM jomas absolventiem ir nodrošināts darbs augsti kvalificētās profesijās un labi ienākumi, kuri turklāt aug straujāk, nekā valstī vidēji.
Arī Latvijas sabiedrība apzinās, ka nākotnē pieprasītas būs inženierzinātnes un datorzinātnes. SKDS veiktā pētījumā, kurā izzinātas 18 līdz 60 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju domas, 83% aptaujāto šīs divas jomas un ar tām saistītās profesijas novērtē kā pieprasītākās. Savukārt RTU viņi vērtē kā labāko universitāti šo nākotnē svarīgo profesiju apgūšanai, īpaši izceļot iespēju apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas, kvalitatīvas studijas, augstu darba devēju novērtējumu. Augsts nākotnes potenciāls ir arī medicīnai, dabaszinātnēm, būvniecībai.
STEM – stratēģiska izvēle
Tas apliecina, ka izvēle par labu STEM izglītībai ir stratēģisks un uz nākotni vērsts lēmums. Tad kāpēc tā joprojām daudziem nav pirmā izvēle? Dati rāda, ka daudzi topošie studenti arī šajā studiju gadā būs izvēlējušies par labu komunikācijas zinātnei, psiholoģijai, biznesa administrācijai vai tieslietām. Arī jau minētajā SKDS aptaujā teju puse no tiem, kuri vispār apsver studijas, norāda, ka viņu izvēle būtu sociālās zinības.
Kāpēc STEM neatbilst viņu interesēm? Atbilde jāmeklē pamata un vidējās izglītības piedāvājumā, proti, skolu kapacitātē piedāvāt un nodrošināt STEM priekšmetus tādā līmenī, lai veicinātu interesi skolēnos un vēlmi tālākā izglītības un karjeras ceļā ar tiem saistīt savu dzīvi. STEM priekšmetu piedāvājums ir tieši atkarīgs no skolu spējas piesaistīt kvalificētus skolotājus, joprojām nepietiekama ir arī mācību materiālu un tehnisko resursu pieejamība. Līdz ar to daļa skolēnu šos priekšmetus apgūst minimālā līmenī, ierobežojot savas nākotnes karjeras izvēles.
Rezultātā sekmes, kas sākumskolā matemātikā un dabaszinībās Latvijas skolēniem ir pat ļoti labas (atbilstoši starptautiskā izglītības pētījuma TIMSS datiem), beidzot vidusskolu, ne tuvu nav tik spīdošas. Valsts izglītības satura centra publiskotie šī gada centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka zemākie vērtējumi gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventu vidū ir tieši matemātikā. Turklāt 12. klašu matemātikas rezultāti uzrāda zināšanu plaisu – vidējais vērtējums optimālā līmeņa eksāmenā, kuru izvēlējās kārtot lielākā daļa skolēnu, bija 35%, kamēr augstākā līmeņa eksāmenā – 60%. Tiesa, augstākajā līmenī eksāmenu izvēlējās kārtot vien ap 3000 vidusskolēnu.
Arī to vidusskolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu ķīmijā, fizikā un bioloģijā, joprojām ir salīdzinoši neliels, lai arī ar pieaugošu tendenci.
Veicināt STEM izglītības pieejamību
2019./2020. mācību gadā no tobrīd 655 Latvijas vispārējās izglītības iestādēm STEM virziena izglītības programmas īstenoja tikai 27% izglītības iestāžu, lielākoties vidusskolas un valsts ģimnāzijas, liecina pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veikts pētījums par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā. Tas arī rādīja – jo lielāka izglītības iestāde, jo lielāka iespējamība, ka vidusskolas posmā tā piedāvā padziļinātu STEM izglītības programmu.
Arī Eiropas Komisijas 2022. gada atzinumā teikts, ka Latvijas izglītības nozares galvenās problēmas joprojām ir nevienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai dažādos reģionos un sadrumstalota izglītības sistēma. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka kvalitatīvas un, kas vitāli svarīgi, pieejamas STEM izglītības nodrošināšanai nepieciešams gan turpināt skolu tīkla reformēšanu, gan jēgpilni investēt līdzekļus kā pedagogos, kuru trūkums un nevienmērīgi augstais sniegums ir milzīga problēma, tā mūsdienīgā mācību vidē un materiāltehniskā nodrošinājumā.
Līdz tam – ar ārēju atbalstu
Šobrīd STEM izglītības attīstība ir nevienmērīga. Ieinteresētās puses savu iespēju robežās īsteno aktivitātes, lai veicinātu gan bērnu un jauniešu zināšanas un interesi par inženierzinātnēm, gan atbalstītu pedagogus.
RTU jau gadiem īsteno aktivitātes STEM izglītības attīstīšanai. Viens no RTU tālejošākajiem lēmumiem bija RTU Inženierzinātņu vidusskolas izveide – tās absolventi jau rāda izcilus rezultātus studijās, darbojas zinātnē un rada inovācijas. Tikmēr RTU Bērnu un jauniešu universitāte piedāvā nodarbības pamatskolas vecuma skolēniem, vebinārus vidusskolēniem un seminārus skolotājiem, atbalstot viņus eksakto un dabaszinību priekšmetu mācīšanā. Šopavasar darbu uzsāka arī RTU zinātkāres centrs «Futurimo Rīga», kurā bērni un jaunieši ar interaktīvu eksponātu un zinātnes nodarbību palīdzību var izzināt inženierzinātnes, dabaszinātnes un tehnoloģijas, bet izglītības iestādes – izmantot aprīkotās laboratorijas un RTU speciālistu atbalstu STEM priekšmetu mācīšanā. Atbalstot vidusskolēnus, kuru skolas nevar nodrošināt eksakto un dabaszinību priekšmetu padziļinātu apguvi, RTU arī piedāvā iespēju viņiem universitātes laboratorijās un pie universitātes mācībspēkiem apgūt eksaktos kursus «Fizika II», «Ķīmija II» un «Projekta darbs».
Tiek īstenota arī īpaša programmu talantīgajiem Latvijas jauniešiem, lai palīdzētu viņiem apgūst līderības prasmes, projektu un inovāciju vadību un strādā ar mentoriem, lai sagatavotos darba dzīvei. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes pētnieku un starptautisku partneru veikts pētījums, apzinot 29 valstu darba devēju redzējumu, liecina, ka 21. gadsimta darba tirgū ļoti augstu tiks vērtētas tādas īpašības kā pašvadība, sistēmiskā domāšana, komunikācija, sadarbība, komandas darbs, mērķtiecība, problēmu risināšana, neatlaidība, radošums, atvērta domāšana, informācijas un datu pratība, pielāgošanās spējas utt. STEM izglītība nav tikai eksakto mācību priekšmetu apgūšana, tā sekmē radošumu, jaunradi un pilnvērtīgi sagatavo veiksmīgai nākotnes karjerai.
Tādēļ aicinu lēmumu pieņēmējus maksimāli efektīvi izmantot esošos finanšu līdzekļus pamatizglītības un īpaši vidējās izglītības nodrošināšanai, tai skaitā, izstrādājot un ieviešot detalizētu, ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu skolu tīkla optimizācijas stratēģiju. Aicinu arī domāt par augstskolu resursus izmantošanu STEM priekšmetu un satura nodrošināšanā, balstoties uz pozitīvo RTU pieredzi, un ilgtermiņa komunikācijas aktivitātēm STEM izglītības popularizēšanai. Augsto tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme sākās ar labu STEM izglītību. Tas ir kritisks elements valsts ekonomikas attīstībai.
Autors ir Rīgas Tehniskās universitātes rektors
Pagaidām nav neviena komentāra