Vladimirs Šļonskis ir no aizvien okupētās Oļešku mazpilsētas, kura tagad gandrīz visa ir applūdusi.
Foto no personīgā arhīva
Vladimirs Šļonskis jau gandrīz nedēļu lielākoties ir nomodā. Lasa vietējās ziņu apmaiņas lapas sociālajos tīklos un, ja paveicas, sazinās ar paziņām. Viņš ir dzimis un uzaudzis Oleškos — Dņepras kreisā krasta mazpilsētā, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma dzīvoja aptuveni 24 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa no viņiem palika savās mājās, kad šo Hersonas apgabala daļu sagrāba okupanti.
Vladimiram un viņa ģimenei paveicās, jo viņiem izdevās pamest Oleškus jau uzreiz pēc ofensīvas sākuma pagājušā gada 24. februārī. «Kad pilsēta tika okupēta, no tās izbraukt bija grūti. Jaunās ģimenes kaut kā centās tikt prom, bet vecie cilvēki, pēc insulta pie gultas piekaltie un arī tie, kuriem nebija ne naudas, ne spēka, palika mājās. Tieši viņi tagad ir palikuši bez palīdzības,» skaidro vīrietis, kuram mūsu sarunas laikā ir grūti slēpt asaras.
Daudzus no šiem cilvēkiem Vladimirs pazina personīgi, jo pēc medicīnas skolas beigšanas atgriezās dzimtajā pilsētā un sāka strādāt par ārstu.
Līdz šim oficiāli ziņots par 12 noslīkušajiem Dņepras lejtecē, un vairāk nekā 30 ir pazuduši bez vēsts.
«Šie skaitļi ir pārāk mazi. It īpaši tādās apdzīvotās vietās kā Oleški un Gola Pristaņa, kur faktiski applūduši aptuveni 80% teritorijas,» saka Vladimirs.
Kad viņš pats agrā 6. jūnija rītā no ziņām uzzināja par Kahovkas aizsprosta sagrūšanu, vīrietis nekavējoties sāka zvanīt saviem draugiem, kuri palikuši Oleškos, un izrādījās, ka neviens no viņiem tobrīd vēl nezināja, ka viņu pilsēta drīz nonāks zem ūdens.
Tāpēc Vladimirs lēš, ka Oleškos jau tagad ir gājuši bojā vairāk nekā 90 cilvēku, nemaz neskaitot bez vēsts pazudušos.
Situācija Dņepras kreisajā krastā, kas pilnībā atrodas Krievijas okupācijas zonā, izskatās biedējoša. «Pirmā lieta, kas jāzina par Oleškiem, — Krievijas militārie spēki neevakuē vietējos. Cilvēki ir vienkārši pamesti. Tie, kuriem paveicas, glābjas uz jumtiem. Brīvprātīgos pilsētā neielaiž — ja kāds mēģina ierasties no labā krasta, lai glābtu tuviniekus, Krievijas karavīri uz viņiem šauj,» stāsta Vladimirs.
Viņš nolasa dažas kreisā krasta iedzīvotāju īsziņas: «Tur, kur vēl ir sauss (10—20% pilsētas teritorijas), ceļi tiek bloķēti. Viņi pārbauda un vienkārši aplaupa cilvēkus, saplēš ukraiņu dokumentus. Ielaužas mājās, lai tās aplaupītu. Ņirgājas, ka pretējā krastā cilvēki tiek glābti, bet te jūs visi nosprāgsit.»
Vladimirs par Hersonas jeb labā krasta iedzīvotājiem runā pat ar zināmu skaudību, jo Ukrainas kontrolētajā teritorijā nekavējoties sākās plūdu apdraudēto cilvēku evakuācija. Tur plecu pie pleca strādāja glābēji no Valsts ārkārtas situāciju dienesta, brīvprātīgie ar savām laivām, starptautisko organizāciju pārstāvji un pat žurnālisti. Pirmajās dienās tika izglābti vairāk nekā 3000 cilvēku un 400 mājdzīvnieku. Glābšanas operācijas piektajā dienā krievi sāka apšaudīt Hersonu, nogalinot trīs cilvēkus un ievainojot vēl astoņus.
Ekologs Maksims Soroka: dambja sabrukšana jau tuvākajā nākotnē izraisīs hibrīdbadu.
Foto no personīgā arhīva
Hibrīdbada risks
Sagrautais Kahovkas aizsprosts un hidroelektrostacija Ukrainas dienvidus nodrošināja gan ar elektrību, gan ar saldūdeni. Ukrainas Infrastruktūras ministrija cenšas risināt situāciju, operatīvi atjaunojot ūdensapgādes sistēmu.
Savukārt hidroelektrostacijas atjaunošana būs sarežģīta, dārga un laikietilpīga. Valsts uzņēmums Ukrhydroenergo lēš, ka jaunas elektrostacijas būvēšanai būs nepieciešami vismaz pieci gadi un miljards dolāru. Turklāt tas būs iespējams tikai pēc okupantu padzīšanas no kreisā krasta. Vēl aptuveni trīs gadi būs vajadzīgi, lai atjaunotā ūdenskrātuve piepildītos ar ūdeni līdz pirmskara līmenim.
«Profesionālā Ekologu asociācija rēķina, ka ūdens trūkuma dēļ tuvākajā laikā šo reģionu pametīs 400 tūkstoši cilvēku, un vēl 1,5 miljoni ir potenciālie vides bēgļi vietējā klimata pārmaiņu rezultātā, jo nespēs dzīvot izmainītās vides apstākļos,» komentē vides drošības eksperts, zinātņu doktors Maksims Soroka.
Viņš arī paskaidro, ka dambja sabrukšana jau tuvākajā nākotnē izraisīs hibrīdbadu. «Kā zināms, 14% no visiem Ukrainā patērētajiem dārzeņiem tika audzēti Hersonas apgabalā. Lauksaimnieciskā ražošana bija pilnībā atkarīga no meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas no Kahovkas ūdenskrātuves. Tagad ūdens trūkuma dēļ mēs zaudēsim iespēju izaudzēt milzīgu daudzumu lētu augļu un dārzeņu. Tie jau tagad ir sadārdzinājušies kara dēļ, bet drīz kļūs zelta vērtē. Tas neizbēgami novedīs pie iedzīvotāju uztura vienkāršošanās un, protams, pasliktinās sabiedrības veselību.»
Līdztekus hibrīdbadam zinātnieks uzskaita vairākas citas tuvākās nākotnes problēmas: pārtuksnešošanās, gaisa kvalitātes pasliktināšanās putekļu vētru dēļ, ūdens piesārņojums grunts nogulšņu dēļ, zivju, putnu un dzīvnieku izzušana. Vienlaikus viņš uzskata, ka unikālo Kahovkas ekosistēmu ar laiku būs iespējams atjaunot, balstoties uz Izraēlā, ASV un Dānijā izstrādātajām vides tehnoloģijām.
Pašlaik eksperti visvairāk uztraucas par to, kā ūdenkrātuves zaudēšana ietekmēs tās krastā esošās Zaporižjas atomelektrostacijas darbību, jo reaktoru dzesēšanai nepieciešanā ūdens trūkums neizbēgami novestu pie vēl vienas lielas katastrofas.
Spēkstaciju pārvaldošais valsts uzņēmums Enerhoatom mierina, ka dzesējamā ūdens pietiek no rezerves dīķa, kas atrodas stacijas teritorijā. Turklāt jau agrāk ticis izstrādāts plāns, kā rīkoties Kahovkas dambja sabrukšanas gadījumā.
«Taču riski okupētajā atomstacijā ir krasi palielinājušies Krievijas armijas klātbūtnes dēļ. Mēs tos nekādi nevaram kontrolēt,» intervijā Ir atzīst bijušais Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcijas vadītājs Grigorijs Plačkovs.
Tikmēr ekologs Soroka ir pārliecināts, ka, par spīti nupat piedzīvotajai tehnoloģiskajai un vides katastrofai, Ukrainas karaspēkam ir jāturpina atgūt Ukrainas teritorijas. «Tas ir mūsu primārais uzdevums, ar visu pārējo mēs nodarbosimies pēc uzvaras.»
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra