Rohaņas ciems Harkivas apgabalā atrodas tikai 40 kilometrus no Krievijas robežas. Iebrukuma sākumā okupantus apturēja puskilometra attālumā no ciema, taču viņi paspēja nodarīt lielu postu: intensīvajā apšaudē no mīnmetējiem un pat lidmašīnām tika sagrautas mājas, sabojāta kritiski svarīga infrastruktūra un nogalināti cilvēki. Taču pat šādos briesmīgos apstākļos ukraiņu komunālie darbinieki varonīgi turpināja savu darbu, lai ar pašiem svarīgākajiem resursiem nodrošinātu iedzīvotājus, kuri izvēlējās palikt mājās, nevis doties bēgļu gaitās.
Starp vietējiem varoņiem ir 64 gadus vecais Leonīds Redčenko, uzņēmuma Harkovgaz atslēdznieks un šoferis. Verķiem un gāzei viņš veltījis visu savu profesionālo mūžu. Lai gan tas neesot drošs darbs, viņu ļoti interesē «rakņāšanās» gāzes iekārtās, stāsta Leonīds. Pēdējā laikā viņš apkalpo plašu teritoriju ar 18 apdzīvotām vietām.
To, ka agrāk vai vēlāk krievi uzbruks Ukrainai, Leonīds apzinājās kopš tūkstošgades sākuma. Kādu dienu satika paziņu — Krievijas Federālā drošības dienesta pulkvežleitnantu. Vīrietis bija atbraucis ciemos pie sievas radiem Harkivas apgabalā. Sāka stāstīt, ka Vladimirs Putins, kurš nesen bija kļuvis par Krievijas prezidentu, centīsies atjaunot ne tikai Padomju Savienību, bet visu Krievijas impēriju. Leonīdam nebija iemesla paziņam neticēt.
Uzbrukums pagājušā gada 24. februārī Leonīdu, viņa sievu, divas meitas un mazmeitiņas pārsteidza dzīvoklī. Izdzirdējis pirmos sprādzienus, viņš nekavējoties mudināja sievietes no 10. stāva steigties uz blakus mājas pagrabu. «Ģimene pagrabā nodzīvoja līdz 14. martam. Pati jaunākā bija mana astoņus mēnešus vecā mazmeita. Atceros, ārā viņas iznāca viscaur melnas — apputējušas, nemazgājušās. Tad es nolēmu, ka viņām steidzami jābrauc uz ārzemēm. Caur Rietumukrainu un Slovākiju nokļuva Turcijā, kur atrodas līdz pat šai dienai,» stāsta Leonīds.
Viņam pašam nebija laika sēdēt pagrabā, jo Leonīds bija palicis vienīgais atslēdznieks vairākās apdzīvotās vietās, kur nācās novērst raķešu uzbrukumu sekas gāzes infrastruktūrai.
Kādā no marta naktīm krievi saspridzināja gāzes sadales staciju. Izcēlās milzīgs ugunsgrēks, un gaisā izplūda miljoniem kubikmetru gāzes. Rohaņas iedzīvotāji, kas jau pirms tam bija palikuši bez gaismas, ūdens un siltuma, tagad palika arī bez pēdējā dzīvei svarīgā resursa. Sadales stacijas darbinieki prognozēja, ka tās atjaunošanai būs nepieciešami 1—3 mēneši.
Uzbrukuma vietā ieradās arī Leonīds. Izvērtējis situāciju, viņš nāca klajā ar problēmas risinājumu — bojāto cauruli, kas piegādā gāzi Rohaņai, vajadzētu savienot ar vēl strādājošo cauruli uz Harkivu. Mehāniķis avāriju novērsa ar vietējo puišu palīdzību, un pāris dienu laikā Rohaņā un vairākos citos ciematos gāzes piegāde tika atjaunota.
Tuvojoties maijam, Ukrainas armijai izdevās atspiest okupantus, un apšaudes notika retāk. Rohaņa pamazām sāka atgūties, un vasarā Leonīds darbā saņēma ziņu — Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viņu apbalvojis ar otrās pakāpes ordeni Par drosmi.
«Es vispār nezinu, kāpēc man to piešķīra. Godīgi!» Redčenko izklausās sirsnīgi pārsteigts. «Pat nezinu, kas mani nominēja šim ordenim. Es vienkārši darīju savu darbu, novērsu bojājumus. To darīju nevis apbalvojuma dēļ, bet gan tādēļ, lai cilvēkiem būtu vismaz gāze.»
Lai gan atslēdznieks izskatās bezrūpīgs, karš tomēr ir atstājis iespaidu uz viņa veselību. Pēdējā gada laikā viņš ir zaudējis gandrīz visus zobus un nokrities svarā par 15 kg. Tajā pašā laikā priecājas, ka viņa ģimenes dzīvoklis 10. stāvā lielākoties palicis neskarts — šrapneļi tikai izsituši logus.
Doties uz ārzemēm Leonīds neplāno. Viņš pajoko, ka strādās, kamēr viņu nepadzīs no darba. Un, protams, gaida Ukrainas uzvaru. Par savu nelielo algu un pensiju viņš pērk ķiveres, bruņuvestes, jakas, zābakus un citas karavīriem nepieciešamas lietas. «Esmu sadraudzējies ar puišiem, kas atbrīvoja Rohaņu un Malarohaņu. Apmainījāmies ar telefona numuriem, un viņi laiku pa laikam man zvana: «Tēvoci Ļoņa, man vajag to un to!» Tēvocis Ļoņa to nopērk, sēžas mašīnā, aizved un taisnā ceļā dodas mājup — arī te mani gaida svarīgs darbs,» smaida Leonīds.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra