Teātra trupas Kvadrifrons jaunākajā izrādē Nebiju. Nezinu. Neatceros ļaunums ir iemesls, lai domātu par humānismu, vēsture — lai spriestu par nākotni
Šī izrāde ir viens no maniem pēdējā laika dīvainākajiem teātra iespaidiem — reizē neizturams un patīkams. Neizturams, jo saprāts atsakās uzņemt informāciju par 30 tūkstošiem cilvēku, kas iznīcināti vēsā mierā, un viņu bendi Viktoru Arāju, tāpēc apziņa brīžiem vienkārši slēdzas ārā. Patīkams, vai pareizāk būtu sacīt iepriecinošs, jo kopā ar Dailes teātrī iestudēto izrādi Kur pazuda valsts liecina, ka beidzot izaugusi paaudze, kas principiāli nevēlas iztikt ar vēsturiskām klišejām un zem paklāja paslaucītiem nepatīkamiem faktiem, kuri tām traucē.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.