Mācību gada noslēgums vairs nav aiz kalniem. Drīzumā sāksies pirmie centralizētie eksāmeni, tāpēc daudzās ģimenēs kļuvis aktuāls jautājums par karjeras izvēli jauniešiem. Nereti izskan apgalvojums, ka pašlaik, kad valda informācijas pārbagātība, izvēlēties īsto studiju un karjeras virzienu kļūst aizvien grūtāk. Lai izvēlētos nākotnes profesiju, vispirms ir jāsaprot ne tikai tas, ko vēlamies darīt, bet arī, kas mums padodas un ko reāli esam gatavi darīt? Svarīgi saprast, kādas profesijas un darbības jomas korelē ar mūsu prasmēm un talantiem, cik lielā mērā esam gatavi mācīties, pielāgoties un strādāt vidē, kāda būs izvēlētajā jomā. Izvēloties nākotnes profesiju, motivācija ir daudz izšķirošāka, nekā sākotnējais zināšanu līmenis.
Izvēlēties profesiju un studiju virzienu ir bijis grūti visos laikos, tas nav tikai mūsdienu fenomens. Jā, tagad ir daudz vairāk informācijas, kurā ne vienmēr ir viegli atrast svarīgo, tieši tāpēc ir karjeras testi, konsultanti, dažādi pasākumi, piemēram, Ēnu un Atvērto durvju dienas, kas palīdz orientēties informācijas gūzmā. Arī laikā, kad es mācījos skolā, profesiju izvēlējās gadījuma pēc. Liela daļa jauniešu gribēja kļūt par ģeologiem, kosmonautiem, ārstiem vai izmeklētājiem ne tāpēc, ka bija izpratne par šīm profesijām. Lielākoties, tas bija no filmām gūts iespaids vai apziņa, ka, piemēram, kļūstot par ģeologu vai ģeogrāfu, būs iespēja ceļot, kas tolaik bija liela ekstra.
Nošķirt divus jēdzienus – “es vēlos” un “es varu”
Neraugoties uz nākotnes plāniem, ir svarīgi motivēt jauniešus mācīties kopumā. Nevienam nav noslēpums, ka lielai daļai izglītojamo labāk padodas tie priekšmeti, kas patīk un interesē. Kā ar pārējiem? Bieži izvēlas vieglāko ceļu un var nonākt situācijā, ka nav pietiekama vērtējuma konkrētai profesijai aktuālā mācību priekšmetā. Ja laikus tiek identificēts, kuri priekšmeti būs īpaši svarīgi nākotnes profesijā, tas, protams, radīs papildus motivāciju. Kuģim, kam ir gala osta, ir arī ceļavējš, ja mērķa nav – viss traucē. Vismaz izvēlētajai profesijai aktuālās zinības tiks apgūtas motivētāk.
Tāpat ir svarīgi nošķirt divus jēdzienus – “es vēlos” un “es gribu”. “Vēlos” ir ļoti neskaidrs jēdziens, piemēram, mēs varam vēlēties mieru un gaidīt tā iestāšanos. Bet varam arī “gribēt”, reāli apzināt, kas jādara mērķa sasniegšanai, un sev pieejamā veidā palīdzēt Ukrainai. Lai nošķirtu “gribu” un “varu” palīgā nāk karjeras konsultants. Ko bieži grib? Pelnīt lielu naudu. Ko negrib? Smagi strādāt. Vēlēšanās darīt maz par ļoti lielu atalgojumu visticamāk nebūs labs palīgs profesijas izvēlē. Vispirms jāsaprot, kas ir tas, ko gribētos un būtu iespējams darīt ikdienā, kas patiktu? Ja darbs patīk, visticamāk, tas arī padosies un panākumi neizpaliks, tajā skaitā atalgojums. Darbs, kas nepatīk, pat par lielu atalgojumu, ir mocības, turklāt dzīves mērķis taču ir darīt to, kas sniedz gandarījumu.
Vislabāk, ja skaidrība par nākotnes profesiju ir jau 10. klasē
Identificējot savas vēlmes un spējas, svarīgi saprast, kuras profesijas korelē ar tām, izskatot arī alternatīvas, piemēram, ja ir vēlme kļūt par dziedātāju, bet īsti nav talanta vai skanīgas balss, iespējams, var izskatīt iespēju kļūt par mūzikas producentu, koncertu organizatoru, tekstu autoru u.tml. Ir dažādas opcijas, kā atrasties sava sapņa ietvaros.
Nākamais solis ir saprast, vai ar izvēlēto profesiju būsim apmierināti tajā reāli strādājot. Šeit lieti noder jauniešu karjeras portāla prakse.lv piedāvātās iespējas, atvērto durvju dienas uzņēmumos un iestādēs un Ēnu dienas. Tā ir iespēja uzzināt, kā izvēlētā profesija izskatās dabā, jo reālai darbavietai un videi ir liela nozīme. Vislabāk, ja skaidrība par nākotnes profesiju ir jau 10. klasē, jo tad ir zināms, uz kādiem mācību priekšmetiem koncentrēties, kādus centralizētos eksāmenus nepieciešams kārtot. Jo ātrāk izdarīta izvēle, jo efektīvāks būs ceļš uz to.
Darbā ar jauniešiem lielākā problēma ir nonākt pie atziņas, ka jau tagad ir jāizvēlas, ko darīs turpmāk. Profesija un iekļūšana darba tirgū šķiet vēl tik tālu. Daudzi dzīvo pie vecākiem, naudas trūkumu īsti neizjūt, īre, komunālie maksājumi, skaitītāju rādītāju nodošana šķiet vēl sarežģītāka nekā Visuma uzbūves aptveršana. Nav pārliecinošas motivācijas izdarīt izvēli. Bet pats svarīgākais ir tieši motivācija – motivācija kļūt patstāvīgam, sagatavoties pamest vecāku ligzdu, atbildēt par saviem lēmumiem, izvēlēm un dzīvi kopumā. Te nepieciešama arī vecāku iesaiste, sarunas ar savu bērnu par tālāko dzīvi, par iespējām to dzīvot pilnvērtīgi.
Zināt, ko pavisam noteikti nevēlamies darīt
Mūsdienās ir daudz informācijas un ne vienmēr ir vienkārši definēt, ko vēlamies darīt, kāds darbs patiktu. Tāpēc vislabāk diskusijas par šo tēmu sākt jau pamatskolā. Ļoti noderīga vietne ir profesijupasaule.lv, kurā aprakstītas dažādas profesijas, kas jāapgūst, lai tajā strādātu, kāda ir darba specifika utt.
Ir iespēja iziet arī no pretējā, ko pavisam noteikti nevēlamies darīt. Piemēram, nepatīk visu dienu sēdēt birojā pie galda, gribas daudz braukt apkārt un kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem. Lūk, jau sākam uztaustīt, ko varētu piedāvāt izvēlēties.
Sadarbībā ar karjeras konsultantu jaunietim ir jābūt atvērtam, izvēli nevar uzspiest, sarunā līdz tai var nonākt. Šajā kontekstā ir svarīga vecāku loma. Novērojumi liecina, ka ir trīs veidu vecāki: vieni ļauj bērniem pavisam brīvi izdarīt savu izvēli, īsti neiesaistoties, citi caur bērniem cenšas realizēt savus nepiepildītos sapņus (un ne vienmēr tie sakrīt ar bērna interesēm), bet trešie – iesaistās un atbalsta jaunieti, veicinot visatbilstošāko izvēli. Tas nozīmē, ka arī vecākiem jābūt zinošiem un aktīviem, piemēram, parādot savas profesijas aizkulises, iesaistot savus draugus un paziņas, kas pastāsta par dažādu nozaru un profesiju specifiku.
IT prasmes noderēs jebkurā profesijā
Pašlaik profesijas izvēles jomā dzīvojam ļoti interesantā laikā, jo daudzi esošie amati nākotnē izzudīs vai transformēsies, kā arī radīsies jauni, par kuriem vēl nemaz nezinām. Skaidrs ir viens, IT prasmes noderēs jebkur un vairs nebūs iespējams izvēlēties profesiju visam mūžam, jo tās nepārtraukti mainīsies un attīstīsies. Piemēram, jaunietis atrunājas, ka negrib vairs mācīties, ies strādāt par krāvēju. Ieskatāmies šīs profesijas tendencēs – pirmais, būs jāapgūst elektroiekrāvēja vadīšana, pat kraujot pašam, talkā nāks ekzoskelets – iekārta, kas atvieglo smagumu celšanu. Rācijas, sakaru iekārtas, uzskaites programmas, orientēšanās noliktavu plauktos un loģistikā. “Vienkāršie” darbi tiek piesātināti ar specifiskām zināšanām un prasmēm.
Ja kādreiz profesiju izvēlējās visam mūžam, vienreiz apguva un pa retam aizgāja uz kādiem kursiem, tagad jaunas prasmes nopietnā līmeni jāapgūst vismaz reizi trīs gados. Agrāk grāmatveža aprīkojums – koka skaitīkļi 60.gados, kalkulatori 70. gados, grāmatvedības programmas un datorprasmes 90. gados. Tagad nodokļu, noteikumu, normatīvo aktu izmaiņu apgūšana un pielietošana jāpilnveido nepārtraukti. Grāmatvedību programmu uzlabojumi nozīmē, ka nepieciešamas datora lietotāja prasmes arvien augstākā līmenī. Visā jāorientējas, viss jāsaprot, par sava darba kvalitāti jāatbild. Senais teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies – kļūst aktuālāks kā vēl nekad. Jo labākus darba apstākļus un atalgojumu piedāvā darba devējs, jo lielākas prasības tiek izvirzītas kandidātam.
Autors ir Eiropas Tālmācības vidusskolas karjeras konsultants
Pagaidām nav neviena komentāra