Par spīti pēdējo trīs gadu globālajiem satricinājumiem – no pandēmijas līdz Krievijas karam Ukrainā – Latvijas eksporta rādītāji sasnieguši rekordus. Šis laiks eksportējošiem uzņēmumiem lika pierādīt, cik ātri tie ir spējīgi pielāgoties jaunām situācijām. Rezultāti rāda, ka Latvijai eksportā pavērušās jaunas iespējas un mēs tās izmantojam. Tomēr ir svarīgi izvērtēt, cik ilgtspējīgas ir šīs iespējas un kas Latvijas uzņēmumiem jādara arī turpmāk, lai spētu saglabāt šos rādītājus un tas nebūtu tikai īstermiņa veiksmes stāsts.
Īsumā izvērtējot galvenos veiksmīgo eksporta rādītāju iemeslus, jāuzsver, ka par spīti visām bažīgajām prognozēm eksports pandēmijas iespaidā cieta maz. Protams, Covid-19 pirmajā vilnī 2020. gadā tika piedzīvots apjukums visās nozarēs, īpaši tāpēc, ka tika ierobežoti starptautiskās tirdzniecības un pārvadājumu apjomi, kā arī darba devējiem bija jāpielāgojas mājsēdes apstākļiem. Pasaules ekonomika ātri atkopās un arī Latvijas uzņēmumi pierādīja, cik ātri varam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un pat tos izmantot savā labā, piemēram, iekļūstot jaunos eksporta tirgos un piedāvājot jaunas preces.
Ja skatāmies, kā eksporta rādītājus ietekmējis Krievijas karš Ukrainā, redzams, ka aizvadītajā gadā pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt piedāvājot preces, kas ir pakļautas ES sankcijām. Jāatzīmē, ka nav iespējams tiešā veidā izsekot, vai caur šīm kaimiņvalstīm preces nenonāk Krievijā. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik ilgi šāda eksporta stratēģija būs vēlama un iespējama.
Latvijas eksporta stabilitāti noteiks risku pārvaldība un tirgus diversifikācija
Lai arī uzrādīti labi eksporta rādītāji, ceļš uz tiem nav bijis viegls. Šis laiks uzņēmumiem sagādājis ne mazums pārmaiņu, un eksports ir bijis viens no jautājumiem, kurā tie bijuši spiesti mainīgajiem apstākļiem pielāgoties visintensīvāk. Lai šie veiksmīgie rādītāji būtu stabili arī turpmāk, uzņēmumiem jāpārorientējas uz tādu biznesa modeli, kas balstās uz ilgtermiņa stratēģiju un risku pārvaldību.
Ražošanas uzņēmumu kontekstā risku pārvaldība ietver gan tirgus un klientu, gan piegādātāju ilgtermiņa uzraudzību. Turklāt tieši piegādātājiem ir izšķirīga loma. To uzraudzība un izpēte ietver atrašanās vietas identificēšanu, nosakot, no kādiem reģioniem tiek iepirktas izejvielas, kā arī izvērtējot, vai piegādātāji ir ilgtspējīgi un cik lielā mērā tos ietekmē piegādes ķēdes no Āzijas un Krievijas. Ja kaut viens no komponentiem pakļauts sankcijām vai izejvielu iztrūkuma riskam, ir liela varbūtība, ka nāksies apturēt visu ražošanas procesu. Tāpēc arī Valmieras stikla šķiedra, apzinoties risku pārvaldības būtiskumu, no savas eksporta stratēģijas izslēgusi ātrās tirdzniecības biznesa modeli, attiecības ar klientiem veidojot ilgtermiņā, vismaz 5 līdz 10 gadu garumā.
Lai nodrošinātu pēc iespējas stabilākus un augstākus eksporta rezultātus arī turpmāk, liela vērtība ir tirgus diversifikācijai – gan izvēloties mērķa valstis, gan dažādojot klientu portfeli un paplašinot savu piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, pašlaik 75% no Valmieras stikla šķiedras eksporta apjoma sastāda piegādes uz Eiropas Savienību, 14,2% uz Ameriku un 6,5% uz Āziju. Patlaban strādājam pie iespējām palielināt savu eksporta īpatsvaru uz Āziju un Ziemeļameriku. Tāpat pētām citus augošos tirgus, piemēram, arābu valstis. Ar šādu proporciju palielināšanu vēlamies būt mazāk atkarīgi no Eiropas ekonomikas un klientiem.
Otrs virziens ir nepārtraukts darbs pie jaunu produktu izstrādes un to pielietojumu izpētes. Mūsu pieredze rāda, ka liels potenciāls ir elektrisko transportlīdzekļu ražošana, kurā piegādājam materiālus bateriju izolācijai, bateriju bloku aizsardzībai. Šeit redzam ilgtermiņa iespējas, jo tāds ir arī pats elektroauto ražošanas bizness. Tieši šādas ilgtspējīgas nišas Latvijas ražošanas uzņēmumiem ir jāmeklē.
Pašlaik visstabilākos partnerus jāmeklē Rietumu tirgū un ekonomikā. Saredzu, ka Latvija šajā ziņā ir ar lielu potenciālu tieši elektronikas un programmēšanās nozarēs. Tāpat vēl neizmantots potenciāls ir enerģētikas nozarē, jo Latvijai ir zeme un saules enerģijas parki, mēs varam būvēt vēja ģeneratorus un pārdot šo zaļo enerģiju tālāk Eiropai, kas tai akūti nepieciešama. Nozares, kas tikai patērē resursus un nerada pievienoto vērtību, nevarēs pastāvēt ilgtermiņā.
Ekonomikas attīstības tempi palēninās, tam sekos arī eksports
Lai arī eksporta rādītāji turpinājuši kāpt, eksperti norāda, ka ekonomikas attīstības tempi palēninās un to nedrīkst neņemt vērā. Augstās cenas un ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju, un galu galā tas atstāj iespaidu arī uz investoru aktivitāti visā pasaulē. Tāpēc eksperti ir piesardzīgi un iesaka gatavoties eksporta pieauguma tempu kritumam. Krīzēs vislielākos satricinājumus saņem tie, kas nodarbojas ar ātro tirdzniecību, kur stratēģija balstās uz principa – lētāk un ātrāk. Tāpēc tieši ilgtermiņa plāni un gatavība dažādiem scenārijiem noteiks tālāko uzņēmumu spēju noturēt augstos eksporta rādītājus.
Viens no lielākajiem Latvijas ieguvumiem šajos pēdējos trīs gados ir arī valdības spēja pierādīt, ka ātri un pārdomāti lēmumi ir iespējami arī valstiskā līmenī. Valdība ir atvērta sarunām. Tas ir Latvijas pluss, ko uzņēmumi var izmantot, jo ir lielākas iespējas tikt uzklausītiem. Palielinās arī vispārējā sabiedrības informētība, kādā situācijā mēs atrodamies un ar kādiem riskiem saskaramies, veicinot izpratni par to, kurā virzienā Latvijai ir jāattīstās, tuvojoties Rietumeiropas tirgiem un ekonomikai.
Autors ir Valmieras stikla šķiedras valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra