Ir sācies otrais gads, kopš Krievija sāka vērienīgo iebrukumu Ukrainā, izraisot lielāko un visstraujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Postījumi un bojājumi Ukrainā ir šokējoši. Mēs visi esam redzējuši attēlus, kuros, jo īpaši sievietes un mazi bērni, bēg, lai glābtu savas dzīvības, ģimenes tiek izjauktas, mājas izpostītas. Turklāt miljoniem cilvēku dzīvo neziņā, kas gaidāms nākotnē.
Cik pēkšņa un apjomīga bija bēgļu plūsma prom no karadarbības un Ukrainas, tikpat ātra un iespaidīga bija humānā reakcija, solidaritāte un vēlme palīdzēt bēgļiem visā Eiropā.
Šeit, Latvijā, mēs bijām liecinieki ārkārtīgi ātrai reakcijai uz pieaugošo iebraucēju skaitu no Ukrainas, kas ieradās valstī. Mēs esam redzējuši, kā valdība, vietējās iestādes, pilsoniskā sabiedrība un daudzi jo daudzi brīvprātīgie sadarbojas un uzņem no Ukrainas bēgošos cilvēkus. Latvieši ir atvēruši savas mājas un dāsni ziedojuši pirmās nepieciešamības preces, palīdzot, kā vien iespējams. Valdība ir pielāgojusi tiesību aktus un procedūras, lai labāk uzņemtu un iekļautu bēgļus veselības aprūpes, izglītības un sociālās aizsardzības sistēmās. Nevalstiskās organizācijas ir ātri iesaistījušās un sniegušas ārkārtas humāno palīdzību, apliecinot Latvijas pilsoniskās sabiedrības spēku un kompetenci.
Salīdzinot ar Latvijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, Latvija ir pieņēmusi un joprojām uzņem ļoti lielu skaitu bēgļu no Ukrainas. Lai gan tas, protams, ir radījis spiedienu uzņemšanas iespējām un sociālās aizsardzības sistēmām, Latvijas robežas joprojām ir atvērtas bēgļiem no Ukrainas un tiek nodrošinātas izmitināšanas iespējas un atbalsts. UNHCR uzskata, ka šī ievērojamā valsts apņēmība ir pelnījusi uzslavu un atzinību.
Latvijas reakcija ir arī spēcīgs Eiropas solidaritātes piemērs – un šī solidaritāte joprojām ir nepieciešama, jo diemžēl karš, apšaudes un postījumi joprojām sagrauj miljoniem ukraiņu dzīves.
Turklāt situācija Ukrainā joprojām ir ļoti neprognozējama. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina gatavoties situācijai, kad aizvien vairāk cilvēku varētu pamest valsti, meklējot drošību, un varētu arī paiet laiks, līdz bēgļi no Ukrainas varēs atgriezties mājās.
Līdz tam bēgļi no Ukrainas ir jāiekļauj kopienās, kas viņus laipni uzņēmušas. Viņiem ir nepieciešams atbalsts, lai varētu piekļūt tādiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, izglītība un uzturlīdzekļi pienācīgai dzīvei svešumā. Lai atbalstītu Latvijas Iekšlietu ministriju un cieši sadarbotos ar nevalstiskajām organizācijām, UNHCR ir atklājis Reģionālo bēgļu rīcības plānu, kurā ir iesaistījusies arī Latvija un pārējās Baltijas valstis. Mēs ceram veicināt starptautiskās sabiedrības un ziedotāju informētību par bēgļu no Ukrainas vajadzībām Latvijā un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo darbu, atbalstot valdības vadīto plāna īstenošanu.
Tāpat kā citur Eiropā, arī Ukrainā reakcijai un cēlsirdībai pret bēgļiem no Ukrainas jābūt svarīgai mācībai un norādēm, kā turpmāk sagaidīt un uzņemt bēgļus un patvēruma meklētājus no citām valstīm.
Lai gan šobrīd galvenā uzmanība un bažas ir pievērstas situācijai Ukrainā, mums jāatceras, ka diemžēl pasaulē ir daudz citu situāciju, kurās bērni, sievietes un vīrieši ir spiesti pamest savas mājas kara, vardarbības, vajāšanas vai rupju cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
Pasaulē ir vairāk nekā 100 miljoni piespiedu pārvietoto iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir pārvietoti savā valstī vai atrodas kaimiņvalstīs, parasti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka vairāk nekā viens procents cilvēku ir piespiedu pārvietoti, un viņiem visiem ir vajadzīga un pienākas tāda pati aizsardzība un solidaritāte. Bēgļi ir bēgļi neatkarīgi no viņu tautības, reliģijas, etniskās piederības, dzimuma vai izmisīgās ceļošanas un robežas šķērsošanas veida.
Pēdējos gados UNHCR ir paudis lielu satraukumu par tendencēm visā Eiropā ieviest aizsardzības ierobežojumus, atturēt cilvēkus no robežām un apdraudēt viņu tiesības pieteikties patvēruma saņemšanai. Lai gan UNHCR ir atzinīgi novērtējis Latvijas stingro un pozitīvo atbildi attiecībā pret bēgļiem no Ukrainas, mēs vienlaikus esam pauduši bažas par grūtībām piekļūt patvērumam un aizsardzībai ierobežotajās teritorijās.
Tiesības uz starptautisko aizsardzību un cilvēktiesību ievērošana ir pamatprincipi un vērtības, ko nosaka starptautiskās bēgļu tiesību un cilvēktiesību normas, kā arī Eiropas tiesību akti, tostarp Eiropas Savienības līgums, ES kopējās patvēruma regulas un Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Eiropai ir jārāda ceļš un jāsniedz piemērs. Pagājušajā gadā, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, mēs to spilgti redzējām praksē un realitātē – cilvēcība un tiesiskums iet roku rokā.
Paldies Latvijas valdībai un iedzīvotājiem par jūsu slavējamo uzņemšanu un aizsardzību bēgļiem no Ukrainas. UNHCR cer, ka Latvija arī turpmāk sniegs savu pienesumu un turpinās sniegt cilvēkiem, kas bēg no konfliktiem un vajāšanas, drošu patvērumu un palīdzīgu roku, lai viņi varētu atgūties un atjaunot savu dzīvi.
Autors ir UNHCR pārstāvis Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs
Komentāri (1)
kolpants 06.03.2023. 12.30
Все бы хорошо, да вот беглецы с других регионов вдруг начинают задавать неудобные вопросы: а почему к ним не было такого же быстрого и заметного участия? с того же Ирака..Ливии..
0