Pārmaiņu laikmets, kurā elastība ir lielākā priekšrocība

  • Zigmārs Rozentāls
  • 29.07.2025.
Zigmārs Rozentāls. Publicitātes foto

Zigmārs Rozentāls. Publicitātes foto

Ja uzņēmējdarbība būtu sporta veids, tā noteikti līdzinātos šķēršļu skrējienam, kur trase un noteikumi mainās ik pēc desmit metriem – negaidīti un bez brīdinājuma.

Uzņēmumi vairs nevar vienkārši skriet taisnā virzienā, jo ir jāspēj nepārtraukti pielāgoties, paredzēt trases izmaiņas, atpazīt jaunus šķēršļus, laikus mainīt virzienu un, ja nepieciešams, skriešanas kurpes nomainīt pret lidmašīnas spārniem.

Tehnoloģijas nesnauž un šis ir laiks, kad klientu vajadzības mainās straujāk nekā agrāk un pat mākslīgā intelekta (MI) algoritmi nespēj tās precīzi paredzēt. Šodienas “labā prakse" jau rīt kļūs par to “kā nevajadzēja darīt”. Šis ir pārmaiņu laikmets, kurā uzņēmumiem vairs nav laika gaidīt, lai saprastu, kas notiek vai “iepauzēt, kamēr viss nomierinās". Atrodamies laikā, kur pārmaiņu intensitāte tikai pieņemas spēkā. Tāpēc jautājums vairs nav, vai mainīties, bet gan, kā mainīties pareizi, gudri un ātri, lai izdzīvotu un uzvarētu.

Lielākais, ātrākais, stiprākais?  

Iespējams, ka mūsu apziņā vēl ir mīts, ka izdzīvo stiprākais. Vai vislielākais. Vai visātrākais. Bet realitāte rāda ko citu. Uzņēmējdarbības vidē konkurences priekšrocības vairs nenodrošina lielums vai ātrums, bet gan spēja pielāgoties. Uzvar tie, kas spēj laikus pamanīt pārmaiņas un pielāgot savus risinājumus jaunajiem apstākļiem. Līdzīgi kā tehnoloģiju milži Nokia vai Yahoo – viņi nezaudēja pozīcijas tirgū tehnoloģiju trūkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka nespēja pietiekami ātri reaģēt uz izmaiņām un pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem. 

Savukārt veiksmīgie uzņēmumi vienmēr vēro, kurp virzās pasaule, testē jaunas pieejas un vērtības piedāvājumus, maina formu un biznesa modeļus, dažreiz pat klusībā, bez liekas ažiotāžas. Viņi nepieķeras pagātnes panākumu formulām, jo saprot, ka tas, kas strādāja vakar, šodien var tos pazudināt. Īsta konkurētspēja mūsdienās nozīmē to, cik ātri uzņēmums spēj pārskatīt savus pieņēmumus, procesus un produktus, mainīt virzienu nezaudējot savu jēgu un uzdevumu. Elastība nav vājuma pazīme. Tas ir spēks "pārkāpt sev pāri" un pastāvīgi radīt sevi no jauna. Tā ir nākotnes izdzīvošanas stratēģija. 

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Neskriet nepareizā virzienā

Diemžēl daudzi uzņēmumi, apzinoties, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, steidzas nekontrolētā reakcijas atbildē, ieviešot inovācijas tikai “ķeksīša pēc”, paši īsti nesaprotot, ko un kāpēc dara. Tiek iegādātas jaunas sistēmas, pārtaisīti dizaini, modernizētas platformas, notiek darbinieku apmācības, tiek veidoti “transformācijas” plāni. Taču pēc laika seko vilšanās: nekas būtiski nav mainījies un iespējams kļuvis vēl sliktāk. Kāpēc? 

Jo problēma nav pārmaiņu trūkumā, bet gan tajā, kurp šīs pārmaiņas ved. Mainīties tikai tāpēc, ka vajag, nav risinājums. Ja jaunais virziens nav saskaņā ar īsto realitāti, tad pat lielākie ieguldījumi nesniegs jēgu. Bet kam būtu jāseko? Tas ir klients, kas ir patiesais uzņēmuma radīto produktu un pakalpojumu gala lietotājs, kura rīcība noteiks, kāds būs uzņēmuma apgrozījums, sekmes un līdz ar to izdzīvošana un uzvaras iespējas tirgū. 

Pārmaiņu centrā – klients

Lai uzņēmums varētu attīstīties, tam vispirms ir jāspēj "nolasīt" realitāti. Kā mainās klientu vajadzības un kā viņi rīkojas. Neviena investīcija nav pamatota, ja tā beigās nekļūst par skaidru ieguvumu gala lietotājam. Pareizs virziens sākas ar klientu novērošanu un klausīšanos. Un tieši šeit sākas produkta domāšana – pieeja, kuras centrā nav tehnoloģijas vai iekšējie resursi, bet klients. Produkts nav mērķis pats par sevi, bet tas ir līdzeklis, kuru cilvēks lieto, lai sasniegtu savus mērkus, uzdevumus, lai atrisinātu konkrētas un tam nozīmīgas problēmas. Ja produkts piedāvā risināt problēmu, kas ir īsta un svarīga, tad tam vienmēr būs pircēji un lietotāji. Un tikai tad, ja uzņēmums spēj radīt šādu patiesu vērtību klientam, tas spēs sasniegt arī savus biznesa mērķus.

Bez laba produkta nevar uzbūvēt labu biznesu. Un labu produktu nevar uzbūvēt neliekot centrā klientu. Tikai tad tehnoloģijas kļūst par jēgpilnu rīku un nepieciešamību, nevis par pašmērķi. Tieši šeit projektu domāšana satiekas ar produktu domāšanu - nevis “kā izdarīt ātrāk”, bet “ko vispār vajag darīt”.

Autors ir Emergn produktu vadības konsultants, biznesa inovāciju un produktu attīstības eksperts un treneris

Līdzīgi raksti

Viedoklis Antra Randoha

Skola no sešu gadu vecuma – nepieciešamība vai eksperiments?

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā.

Viedoklis Maija Katkovska

Ko paredz "pusaudžu konti" sociālo mediju platformās?

Mūsdienās bērni un pusaudži tiešsaistē pavada daudz laika – skatoties video, sērfojot sociālajos tīklos, sazinoties ar draugiem vai spēlējot spēles.