Nebiju starp «agrajiem putniem», kas tūliņ uzklupa prinča Harija skandalozi atklātajai autobiogrāfijai un kolektīvi sasniedza jaunu pasaules rekordu — pirmajā dienā nopirkti 1,43 miljoni angļu valodas eksemplāru. Izrāviens pamatīgs, jo iepriekšējais rekords bija 887 tūkstoši, ko 2020. gadā izpelnījās prezidenta Obamas memuāri.
Taču padevos drīz vien. Uz ASV aizbēgušās britu karaļnama atvases TV interviju karuselis aizvadītajā nedēļā bija tik intensīvs, ka aizķera arī mani, pret monarhijas peripetijām diezgan imūnu republikas atbalstītāju. Vispirms iedegās žurnālistiska interese par pirmavota stāstu, kas vienmēr ir un būs citā svaru kategorijā nekā anonīmas klačas. Bet, kad sāku lasīt bezmaksas paraugeksemplāru Kindle, uzreiz iekritu izcili uzrakstīta teksta saldajās lamatās. Starp citu, grāmatas reālais autors — žurnālists Mēringers, Pulicera prēmijas laureāts, kas jau iesitis roku autobiogrāfiju žanrā — ir uzaudzis tepat Arizonā.
Prinča stāstu var lasīt vairākos līmeņos, fokusējoties uz karaļnama intrigām vai disfunkcionālajām ģimenes attiecībām, bet mani uzrunāja Harija atklātība par jauna cilvēka pieaugšanas sāpēm, kad agrīnos pusaudža gados jāpārdzīvo mammas nāve un caur vientulības, atkarību un dusmu miglu jāuztausta ceļš pie pašvērtības, dzīves jēgas un mīlestības. Lai vai kā Harija atklāsmes ietekmēs karaļnama nākotni, kas daļēji atdota mežonīgo britu tabloīdu rokās (atcerieties šķebinošo telefonu uzlaušanas un policijas kukuļošanas skandālu, kas noveda uz apsūdzēto sola Mērdoka impērijas žurnālistus!), prinča stāsta lielākā vērtība man šķiet viņa cilvēcība.
Komentāri (1)
Sskaisle 19.01.2023. 11.22
Nezinu, memuārus neesmu lasījusi. Nedaudz paskatījos netflix un man noriebās. Labi, piekrītu , ka britu tabloīdi ir nežēlīgi , ka H&M varēja saņemt lielāku atbalstu un aizsardzību no karaļnama, labi, tas jā.
Bet – nu izskatās, ka H & M sev vienkārši izsit kapitālu un atriebjas par pašu kļūdām savai ģimenei, ko es nekādi un ne par ko neatbalstu.
Nu, piem. – Hariju uzvilkt nacistu tērpu un ar to staigāt esot pierunājusi, bezmaz piespiedusi princese Keita. Nu infantili- mani pat miesīga māte nepiespiestu vilkt nacistu tērpu, vai kādu citu slepkavu simbolus. Vai tā nav tāda negodīga savas vainas novelšana uz citiem?
Vēl jo vairāk, kā turpat tālāk paša Harija lielīšanās ar 25 nošautiem talibiem nu dikti atgādināja to pašu nacistu= čekistu stilu.
Tā kā – ja to grāmatu man ieliks rokās – izlasīšu, bet pati nemeklēšu, jo nepatīk, nav tā prinča cienīga rīcība. Kārtējā zemiskuma un lētuma uzvara pār cēlumu , pār dižciltību
,
0