Par 18. novembra Latviju!

Līdz 1. oktobrim  – Latvijas Republikas 14. Saeimas vēlēšanām  – ir palikušas dažas dienas. Ļoti žēl, ka nedz apjausmas un sapratnes, nedz arī laika nebija, lai izveidotu vai nu politisku partiju Par 18. novembra Latviju!, vai arī  politisko partiju apvienību ar tādu pašu nosaukumu un mērķi.

Pašlaik šis mērķis ir vienīgais, kas pamato izvēli par labu vienam no 19 vēlēšanu sarakstiem. Jo ir jāizvēlas starp mieru un tā garantijām, par ekonomisko attīstību un tās garantijām, no vienas puses, un starp kara un posta laiku draudiem, no citas puses. Izdarīt šādu izvēli nav nemaz tik viegli, jo līdzās klaji redzamām briesmām ir arī zemūdens akmeņi.

Izdarot izvēli šīs, 14. Saeimas vēlēšanās, ir jāatmet skaitļi, jāpievalda  pārmetumi un apvainojumi. Lai jebkura vēlēšanu saraksta izvēli nosaka tikai divi pamatojumi un no tiem izrietoši pienākumi! Pirmais pamatojums un pienākums – par Latvijas Satversmi!

Latvijas Republikas Satversme  jau no mūsu valsts pastāvēšanas sākuma bija viena no labākajām pasaulē, tāda tā ir arī tagad. Vislielāko draudu Satversmei savā programmā ir ierakstījusi Latvijas Krievu savienība. Citēju: “Latvijas Krievu savienības deputāti: (..) – iestāsies par Satversmes preambulas atcelšanu, kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas tautas interesēm.” Bez komentāriem.

Draudi mūsu Satversmei iespējami arī no tām partijām, kuras savā programmā vēlētājiem sola tautas vēlētu prezidentu, deputātu skaita izmaiņas, vietējus referendumus un citus jauninājumus.

Kāpēc ir jāiestājas par Latvijas Satversmes nemainīšanu? 2021. gadā Krievijā vispārējā balsošanā tika veikti tieši tie grozījumi šīs valsts pamatlikumā, kas tagad ir noveduši pie kara Ukrainā un četriem sarīkotajiem viltus zibensreferendumiem par okupēto teritoriju atņemšanu Ukrainai un iekļaušanu Krievijas Federācijā. 14. Saeimas priekšvēlēšanu laiks ir sakritis ar laiku, kad tiek mēģināts sagraut starptautisko tiesību sistēmu: kuru veido valstis ar savu pamatlikumu kā elementu un starptautiskām attiecībām, kas nav pretrunā ar šiem elementiem.  Esošās un stabilās kārtības graušana kā jebkura sērga sākas ar dažām nelielām ārējām parādībām. Tas – atceroties Albēra Kamī romānu Mēris un arī Otara Čiladzes romānu Gāja cilvēka ceļu.

Pienākums – nepiekrist jelkādam Latvijas Republikas Satversmes aizskārumam. Otrais pamatojums un pienākums – par Latviju Eiropas Savienībā!

Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā kā DEVIŅPADSMITĀ Eiropas Savienības dalībvalsts. Taču Eiropas Savienības  izveidošanas galvenais mērķis ir garantēt mieru katrai dalībvalstij un nodrošināt iespējas katrai valstij attīstīties atbilstoši Eiropas vērtībām. Un Eiropas Savienība ir cilvēces vēsturē visdemokrātiskākā, vismiermīlīgākā un vishumānākā valstu savienība – piekrītu viena no Krievijas politiskās partijas Яблоко dibinātājiem Grigorija Javlinska vērtējumam (partijas nosaukums veidots no tās dibinātāju uzvārdu daļu savienojuma). Tāpēc jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts neatkarīgi no tās iestāšanās numura ir PIRMAJĀ VIETĀ. Ar vienlīdzīgām tiesībām piedalīties visas ES darbībā, pat līdz veto tiesībām. Lai neaizmirstu šo mūsu vēsturisko ieguvumu 21. gadsimtā, ir jāpatur prātā abi skaitļi – 1. (19.).

Tas pats attiecas arī uz Latviju kā Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsti. Gandrīz ar tādiem pašiem kārtas skaitļa vārdiem.

Pienākums – neļaut izstumt Latviju no Eiropas Savienības ar maldīgu PIRMĀS vietas apsolījumu. Ikreiz atcerēties, ka kārtas numuri – 1. un 19. ir līdzvērtīgi, pareizāk pat – vienādi.

Mana attieksme pret 14. Saeimas priekšvēlēšanu diskusijām un debatēm ir noraidoša. Izvēlies nākotni!, Kas notiek Latvijā?, Latvija testē Saeimu, Krustpunktā un citi gan saturā, gan pēc formas līdzīgi priekšvēlēšanu raidījumi, tie notiek nelaikā – tās ir bīstamas spēles ar un ap Latvijas Republikas Satversmi un Latvijas dalību Eiropas Savienībā un arī Eiropas Ekonomiskajā zonā.

Latvijas dalībai NATO šobrīd, cerams, būtiska apdraudējuma nav, ja par tādu neuzskata noklusējumu.

Ievēlēt Latvijas Republikas jauno, 14. Saeimu, kas sargātu mūsu valsts Satversmi un mūsu valsts 1. (19.) vietu Eiropas Savienībā – tas šobrīd ir gandrīz līdzvērtīgs visas cilvēces pienākumam un pūlēm izbeigt Krievijas karu Ukrainā.

Līdzās Latvijas valsts himnai 18. novembra svētkos tikpat svinīgi skan Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesma Tik un tā, kā arī tikpat lepni Ojāra Vācieša dzejolis Tu esi Latvija. Tā  ir mūsu tradīcija un mantojums. Taču tagad patiešām ir LAIKS LĪDZI CELTIES un skandēt – TU ESI LATVIJA, TU ESI EIROPA.

Ar tādām vai līdzīgām domām un jūtām aicinu visus uz vēlēšanām!

Autors ir skolotājs