Informāciju tehnoloģiju (IT) sektorā pieprasījums noteikti daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un to izjūt ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens uzņēmums, kas ikdienā izmanto IT pakalpojumus. Saskaņā ar personālatlases uzņēmuma CV Market datiem, šā gada februārī IT sektorā bija aktuālas gandrīz 2200 vakances, ierindojot to starp piecām nozarēm ar lielāko darbaspēka trūkumu. Lai aizpildītu vakances un tiktu galā ar speciālistu trūkumu, nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi meklēt dažādus risinājumus, tai skaitā, sadarboties ar konkurentiem.
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss 2021. gadā liecina, ka gandrīz puse jeb 48% no Latvijas uzņēmumiem, kas ir mēģinājuši aizpildīt IT speciālistu vakances, saskārušies ar grūtībām. Arī mēs IT sistēmu programmēšanas uzņēmumā Codex esam saskārušies ar speciālistu trūkumu. Pašlaik uzņēmumā regulāri trūkst visu veidu speciālistu dažādos līmeņos, sākot ar lietotājprogrammu izstrādātāju, testētājiem un programmētājiem un beidzot ar projektu vadītājiem un biznesa analītiķiem.
Pirms vairākiem gadiem, atbildot uz jautājumu, vai mūsu grupas uzņēmumi izjūt IT speciālistu trūkumu, biju izvairīgs, taču tagad neapšaubāmi varu piekrist pārējiem industrijas pārstāvjiem, kuri izpauž sašutumu par darbaspēka trūkumu. Uz to norāda arī statistikas dati par nodarbinātību.
Nevar izcelt vienu iemeslu, kas veicinājis šādu situācijas attīstību darba tirgū, jo to ir ietekmējusi vairāku faktoru sinerģija. Viens no tiem ir nelielais eksaktās zinātņu programmu absolventu skaits. Oficiālās statistikas portāla dati liecina, ka studentu skaits, kas izvēlas iegūt augstāko izglītību visos līmeņos kādā no dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģijas studiju programmām pakāpeniski aug, taču absolventu skaits krītas. Tā piemēram, 2016. gadā studijas šajās nozarēs uzsāka 2786 jaunie censoņi, bet augstākās izglītības diplomu ieguva tikai 1146 topošie speciālisti. Savukārt 2020. gadā mācības uzsāka 3088 studēt gribētāju, bet absolvēja tikai 953.
Arī aizvien pieaugošais pieprasījums pēc dažādu nozaru uzņēmumu procesu digitalizācijas un automatizācijas, ir palielinājis nepieciešamību pēc IT pakalpojumiem. Nevar aizmirst arī par pašas nozares attīstības veicināšanu, kas prasa savu daļu speciālistu kapacitātes. Piemēram, pašlaik IT industrijā pieauga nepieciešamība pēc jau esošo sistēmu savstarpējas integrēšanas. Nozarē strādājošie uzņēmumi aizvien vairāk tiecās nodrošināt digitālo transformāciju, pielāgojot jau esošos risinājumus, nevis nemitīgi ieviešot jaunus.
Kā ar to tikt galā? Šis ir jautājums, ko uzdod daudzi. Manuprāt, mēs varam izdalīt divu veidu risinājumus – ilgtermiņa un īstermiņa.
Īstermiņa risinājums ir celt efektivitāti starp labākajiem uzņēmumā un mācīt šiem cilvēkiem kļūt par mentoriem jaunajai paaudzei.
Cita uzņēmuma darbinieku pārpirkšana rada riskus jau īstermiņā, jo šāda darbinieku piesaiste veicina speciālistu rotāciju industrijas iekšienē, kas var nostādīt darba ņēmēju karaļa pozīcijā, bet darba devēju “pārpircēja” lomā, tādejādi samazinot konkurētspēju ilgtermiņā.
Tāpat darbaspēku var papildināt arī, izstrādājot projektu kopā ar citu IT uzņēmumu un no konkurentiem kļūstot par partneriem. Ja agrāk šāda uzņēmumu savstarpēja sadarbība notika reti, tad patreiz tā ir kļuvusi par industrijas jauno realitāti.
Ir arī vairāki ilgtermiņa risinājumi, kuru realizācijā jāiesaistās, gan izglītības nozarē strādājošajiem, gan industrijas pārstāvjiem.
Viss sākas ar jauniešiem, tāpēc ar dažādiem instrumentiem jācenšas veicināt viņu interesi par eksaktajām zinātnēm jau skolas solā. Viens no veidiem, kā to īstenot, ir informātikas ietvaros skolēniem teorētiski un praktiski palīdzēt apgūt programmēšanas pamatus, radot interesi par darbu un nākotni IT nozarē. Ir skolas, kas šo praksi piekopj, bet lielā mērā tas atkarīgs no skolotāja un skolas atvērtību inovācijām. Jau valsts līmenī būtu jānosaka veidi, kā gatavojam jauno paaudzi, mūsdienu bērniem vairs nepietiek ar sausām zināšanām, bez prakses, ņemot vērā kādā tehnoloģiju attīstītā laikmetā tie aug, izglītības sistēmai jāiet līdzi laikam. Un te var palīdzēt uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti, lai pēc pieciem gadiem šie jaunieši ierodas praksē un izaug par vērtīgiem speciālistiem.
Svarīgi ir ne tikai ieinteresēt un motivēt jauniešus uzsākt mācības kādā no augstskolu piedāvātajām IT studiju programmām, bet arī tās absolvēt. Redzot oficiālās statistikas portāla datus par absolvējošo skaitu kādā no dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģijas studiju programmām, rodas jautājums – kāpēc studenti, kas, uzsākot mācības universitātē, jau spēruši pirmos soļus IT nozarē, izvēlas pamest mācības? Iespējams, studiju procesā viņi nolemj, ka šī nav nozare, ar ko viņi grib saistīt savu nākotni, bet varbūt pie vainas ir darba devēji, kas izmisuma vadīti izglītības grāda iegūšanu vairs neuzskata par svarīgu. Mūsu, Codex, pieeja šajā jautājumā atšķiras – ar sapratni izturamies pret studentiem, iespēju robežās atbalstot un motivējot viņus atrast balansu starp darbu un mācībām ceļā uz augstāko izglītību. Tas, ka mūsu pieeja strādā, pierāda mūsu darbinieki, no kuriem lielākā daļa, kas uzsākuši darbu studiju laikā, ir spējuši to apvienot ar mācībām un ieguvuši augstāko izglītību un joprojām papildina mūsu kolēģu rindas.
Tāpat uzņēmumi var turpināt būt atvērti, piedāvājot prakses un darba vietas dabaszinātņu programmu studentiem, kā arī attīstīties gribošiem cilvēkiem, kuriem patiešām interesē IT un kuri ir gatavi mācīties, lai ātriem soļiem ietu uz priekšu. Taču, izvēloties šo risinājumu, darba devējiem jāņem vērā, ka katram jaunam cilvēkiem ir vajadzīgs mentors jeb pieredzējis speciālists uzņēmuma iekšienē, mēs to esam pārbaudījuši. Lai arī tas uzliek papildus slogu darbiniekiem, taču tas vairo efektivitāti un vēlmi attīstīties gan mentoram, gan jaunajam censonim.
Neatkarīgi no tā, kuru risinājumu no piedāvātajiem vai citiem, uzņēmumi izvēlēsies, speciālistu trūkums ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir jāmācās sakārtot procesus, efektivizēt pēc iespējas vairāk, meklēt, kādi ir tūkumi, kā to risināt, iespējams, ka daļu var optimizēt, lai ar esošo resursu izdarītu maksimumu.
Autors ir Codex valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra