Vai bailes no bankas atteikuma uzņēmēju attur no izaugsmes?

Vēl nesen gaidījām pandēmijas beigas, nu pasaules ekonomikai jārisina jauni izaicinājumi. Pašlaik vēl pāragri precīzi prognozēt Krievijas uzsāktā kara tiešo un netiešo ietekmi uz uzņēmumiem un ekonomiku, jo notikumi joprojām risinās ik dienu. Taču inflācijas un IKP prognozes jau ir koriģētas un kopumā ir skaidrs, ka sekas izjutīsim visi. Uzņēmēji jau Covid-19 krīzes laikā parādīja apbrīnojamu spēju pielāgoties, pārorientēties uz jauniem tirgiem, atrast alternatīvas izejvielu piegādes ķēdes un izmantot ne tikai krīzes pārvarēšanas instrumentus, bet arī izaugsmei un attīstībai paredzētos. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – cik drosmīgi un gatavi ir Latvijas uzņēmēji lielākā apjomā izmantot pieejamos finanšu instrumentus?

Pērnā gada beigās tika publicēts Eiropas Komisijas ikgadējais pētījums[1] par finanšu pieejamību uzņēmumiem pašu uzņēmumu vērtējumā. Rezultāti tieši Latvijas kontekstā ir interesanti un pat pretrunīgi, tāpēc vērts tos apskatīt tuvāk.

Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā kredītiestāžu finansējums uzņēmumos tiek izmantots salīdzinoši maz. Latvijas uzņēmumos 2021.gada periodā no aprīļa līdz septembrim banku aizdevumus izmantojuši tikai 13%, kamēr, piemēram, Beļģijā aizdevumu izmantojuši turpat ceturtdaļa jeb 22% no uzņēmumiem. Vidēji Eiropā aizņēmumu bankā iespējas šajā laika posmā izmantojuši 14% no apjautātajiem uzņēmumiem.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc tā varētu būt, visai pretrunīga. No vienas puses, Latvijas uzņēmumi ir līderi Eiropā uzņēmējdarbības vajadzību finansēšanai, izmantojot pašu kapitāla līdzekļus. Turklāt kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi Latvijā nepiesakās banku finansējumam, tiek minēta tieši pašu kapitāla pietiekamība (42%). Tomēr pētījuma rezultāti vienlaikus rāda, ka tieši Latvijā ir Eiropā augstākais pieprasījuma kāpums pēc banku finansējuma.

Kopumā 39% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem atzinuši, ka vajadzība pēc papildu finansējuma pērn ir pieaugusi. Tātad vajadzība ir, bet tā netiek piepildīta.

Iespējams, iemesls ir tajā, ka Latvijas uzņēmumi nejūtas pārliecināti sarunās ar banku. Salīdzinājumam: Portugālē, Somijā un Vācijā turpat 80% no uzņēmumiem jūtas droši, vedot sarunas ar banku par finansējuma nepieciešamību. Vidēji Eiropā konfidences līmenis ir 67%, diemžēl Latvijā tas ir viszemākais, jo tikai 41% no aptaujātajiem jūtas pārliecināti sarunās ar kredītiestādēm. Līdz ar to iespējams, ka pašu kapitāla pietiekamība ir tikai daļēja patiesība. Dati arī rāda, ka tikai 14% no Latvijas uzņēmumiem izmantojuši iespēju pieteikties finansējuma iespējām kredītiestādē, kas palīdzētu realizēt nepieciešamās biznesa ieceres. Salīdzinājumam vidēji Eiropā kredītiestāžu finansējumam piesakās aptuveni katrs piektais uzņēmums jeb 21%, bet Beļģijā, Francijā, Luksemburgā pat divas reizes vairāk uzņēmumu nekā Latvijā jeb 28%. Kā jau minēju, kā iemesls tiek minēts pietiekams pašu finansējums, tomēr interesanti, ka Latvija ir viena no valstīm, kur uzņēmēji visbiežāk (9%) min, ka nepiesakās tādēļ, ka baidās no bankas atteikuma.

Cik pamatoti ir baidīties no bankas atteikuma? Arī te rezultāti ir interesanti. Latvijā tikai 16% no uzņēmumiem atzīst, ka finansējumu saņemt ir viegli un nav nekādu šķēršļu tā saņemšanā. Salīdzinājumam – ES vidēji 47% uzņēmumu norāda, ka objektīvu šķēršļu finansējuma saņemšanai nav. Augstas procentu likmes kā galveno šķērsli  naudas saņemšanai minējuši tikai 13% no uzņēmumiem, savukārt visvairāk, 22% uzņēmumu, kā šķērsli norāda bankas finansējumam nepieciešamā līdzfinansējuma trūkumu, 16% no respondentiem norāda, ka kredīta izmantošana ir pārāk birokrātiska, savukārt 7% min, ka finansējums nav pieejams vispār. Šķiet, ka aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas uzņēmumi jūtas drošāk, paļaujoties tikai uz sevi, nemeklējot attīstības iespējas ārpus uzņēmuma robežām.

Vienīgi uzņēmuma brīvo finanšu līdzekļu investēšana attīstības un produktivitātes veicināšanos projektos, skatoties ilgtermiņā, nav konkurētspējīga. Piemēram, ja uzņēmējam nepieciešamas apjomīgas investīcijas ražotnes paplašināšanai, tas var prasīt vairākus gadus, lai to varētu atļauties no pašu līdzekļiem. Tikmēr konkurents, kas piesaistījis papildu finansējumu, varēs palielināt jaudas, paplašināt tirgu un uzvarēs konkurences cīņā. Tāpat tuvākajos gados uzņēmējiem būs jāsastopas ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, turpināsies pieaugt kvalificēta darbaspēka trūkums, kas jau tagad prasa ieguldījumus digitālos risinājumos, kā arī Eiropas Savienības jauno ilgtspējas prasību izpilde – tam visam ir nepieciešami līdzekļi.

Drošākais un ātrākais veids, kā stimulēt attīstību, noteikti ir pašu kapitāla kombinēšana ar citiem naudas avotiem, tādēļ sadarbība ar kredītiestādēm ir būtiska. Apstākļos, kad valda nenoteiktība ekonomikas attīstībā un piesardzība straujākai uzņēmējdarbības izaugsmei, ļoti būtiska ir attīstības banku, tai skaitā ALTUM, loma. To nodrošinātie finanšu instrumenti, kas tai skaitā tiek finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, piemēram, kredītu garantijas, paralēlie aizdevumi, eksporta garantijas (kā faktoringa nodrošinājums) un riska kapitāla finansējums palīdz novērst galvenos iemeslus, kuru dēļ uzņēmējiem ir grūtāk piesaistīt finansējumu bankās. Piemēram, ALTUM var sniegt kredīta garantijas, ja ar esošo nodrošinājumu nepietiek investīciju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevumam no bankas. Bankām tā ir papildu drošība, bet uzņēmumam tā ir iespēja saņemt izdevīgākus aizdevuma nosacījumus – zemāku likmi un lielāku aizdevuma summu.

Esam aizvadījuši divus sarežģītus pandēmijas gadus, un priekšā vēl daudz izaicinājumu, kas būs jāpārvar. Latvijas ekonomikai ir nepieciešams papildu stimuls, tāpēc ALTUM arī turpmāk ir gatavs starpnieka lomai, lai uzņēmēju vajadzības satiktos ar kredītiestāžu sniegtajām iespējām un pieejamais finansējums tiktu investēts tautsaimniecības attīstībai.

 

Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs

[1] Eiropas Komisija (2021). Pētījums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem. (SAFE) Analītisks pārskats. https://ec.europa.eu/growth/system/files/202         1-11/Analytical%20report%202021.pdf