Senajiem latviešiem Lieldienas bija priekpilni gaismas uzvaras svētki, kuros palīdzēt saulei iešūpoties uz augšu
Šūpotnes. Šūpules. Līgotnes un līgačas. Latviešu tautasdziesmās šūpolēm ir dažādi vārdi, tomēr vienots ir mērķis, ar kādu Lieldienās šūpoties jo augstāk, jo labāk, — veicināt gaismas uzvaru pār tumsu, auglību un labklājību gan mājās, gan tīrumos. «Tāpēc šūpolēm bija jādod ziedojums, kā visam, no kā gribi izlūgties sev kādu labvēlību,» saka folkloriste Zoja Heimrāte. Nedrīkstēja sēsties nepušķotās šūpolēs, turklāt, pirms šūpojās ļaudis, bija jāizšūpo kāda velte. Piemēram, krāsota oliņa. «Šūpolēm bija jāpielabinās.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.