Jaunatnes organizācijas atbalsta jauniešus, bet kas atbalsta organizācijas?

Februārī atzīmē Vispasaules nevalstisko organizāciju dienu. To Latvijā atzīmē arī jaunatnes organizācijas, kuru aktivitātēs, kā liecina 2018. gada pētījums Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs, iesaistās aptuveni 17% Latvijas jauniešu. Tas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm ir zems rādītājs. Kāpēc par šo runāt? Kāpēc tieši jaunatnes organizācijas un jauniešu iesaiste tajās ir svarīga?

Latvijā tāpat kā citur pasaulē darbu ar jaunatni veic jaunatnes organizācijas, kurām ir dažādas misijas un veidi, kā tās sasniedz savus mērķus. Jaunatnes organizācijas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā, pilsoniskās piederības veidošanos un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Jaunatnes organizācijas veic darbu ar jaunatni visā Latvijā. Tā, piemēram, lielākā jaunatnes organizācija Latvijā ir Latvijas Mazpulki, kura ar praktisku darbu un neformālo izglītību veicina Latvijas jauno sabiedrisko līderu un uzņēmēju izaugsmi, īsteno un ievieš videi draudzīgus ieradumus un veido jauniešiem saistošus Latvijas laukus. 2020. gadā Latvijas Mazpulkos aktīvi darbojas 1500 mazpulcēni, 1700 biedri, 109 mazpulku klubi.

Tāpat Latvijā darbojas arī tādas nacionāla mēroga organizācijas kā Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija un Piedzīvojuma gars, Klubs Māja, STREETBASKET, kas piedāvā jauniešiem apgūt dažādas noderīgas prasmes un veicina jauniešu līderību, saliedētību un sevis izzināšanu, kā arī rada vidi, kurai jaunietis jūtas piederīgs.

Lielākā daļa no jaunatnes organizācijām Latvijā darbojas vietējā līmenī, proti, veic darbu ar jaunatni konkrētā pilsētā, pašvaldībā vai reģionā. Ļoti aktīvas pēdējos gados ir tādas jaunatnes organizācijas kā Attīstības platforma YOU+, Protests, Active Rainbow un citas, ar kurām iespējams iepazīsties šeit.

Apskatot dažādu jaunatnes organizāciju darbības fokusu, skaidri redzams, ka tās uz izaicinājumiem, kas skar jauniešus, savu iespēju robežās reaģē daudz veiksmīgāk, ātrāk un elastīgāk, nekā to spēj valsts iestādes. Tā, piemēram, iepriekš minētā biedrība Attīstības platforma YOU+, reaģējot uz jauniešu vajadzībām Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojusi Mentoru tīklu. Tas sniedz jauniešiem iespēju konsultēties ar mentoriem, kuri palīdz iegūt jaunu, pozitīvāku skatu uz sevi un dažādām dzīves situācijām, tādējādi palīdzot jauniešiem uzlabot mentālo veselību, atbrīvoties no atkarībām un ieviest pozitīvus ikdienas paradumus. Tāpat organizācija vairāku mēnešu garumā nodrošinājusi jauniešiem bezmaksas psihologa un sporta speciālista konsultācijas, uz ko rinda izveidojusies dienas laikā.

Pieprasījums no jauniešu puses pēc dažādiem atbalsta mehānismiem ir ļoti augsts, un tas nozīmē, ka jaunatnes organizācijām ir vajadzīgs atbalsts iekšējo un ārējo resursu kapacitātes celšanai, lai spētu turpināt sniegt jauniešiem atbalstu dažādās dzīves situācijās. Jaunatnes organizācijas Latvijā ir vieta, kur jauniešiem būt piederīgiem, justies labi, augt un attīstīties drošā un pieņemošā vidē, saņemt atbalstu, veidot pilsoniskās piederības apziņu, attīstīt līderības un sadarbības spējas, kā arī apgūt citas dzīvei vajadzīgas prasmes, lai ne tikai izdzīvotu, bet arī dzīvotu mūsdienu realitātes “džungļos”.

Vienam iespējas, citam skaudrā realitāte

Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.-2020.gadam starpposma izvērtējumā, kas tika veikts pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, 78% jaunatnes organizāciju apgalvoja, ka tām nav pieejams viss nepieciešamais atbalsts.  Konkrēti 76% organizāciju norāda, ka nepieciešams lielāks finansējums. Tas šogad arī piešķirts no valsts budžeta, tomēr finansējums vairāk vērsts tieši uz problēmu risināšanu jauniešu vidū, mazāk uz pašu organizāciju kapacitātes celšanu. Vairāk nekā 60% organizāciju izvērtējumā norādīja, ka vēlētos lielāku jauniešu iesaisti un labāku starpinstitūciju sadarbību, savukārt 57% sagaida plašāku nevalstisko organizāciju iesaistīšanu darbā ar jaunatni. Tas norāda uz jauniešu līdzdalības jautājuma aktualitāti un problēmām sadarbībā ar citām jomā iesaistītajām institūcijām.

Svarīgi arī uzsvērt, ka 57% organizāciju norāda, ka nepieciešami papildu cilvēkresursi, lai spētu risināt jautājumus, kas skar jauniešu aktivitāti, un palielinātu organizāciju kapacitāti sniegt jauniešiem nepieciešamo atbalstu. Konkrētā sektora aptauja tika īstenota 2019. gadā pirms pandēmijas, tādēļ minētie faktori apraksta situāciju pirms ieviestajiem ierobežojumiem. Konkrētu pētījumu par šī brīža situāciju nav, tomēr, analizējot situāciju un tendences citās jomās, jāsaprot, ka situācija drīzāk ir pasliktinājusies, nevis uzlabojusies.

Nepieciešama atbildību sadale

Lielākā jauniešu organizāciju apvienība – biedrība Latvijas Jaunatnes padome 2021. gada sākumā sāka kampaņu #TapisArJauniešuEnerģiju. Kampaņas mērķis ir  vērst sabiedrības un Saeimas deputātu uzmanību uz jomas problēmām un zemo finansējumu. Diemžēl uz oficiālo vēstuli tika saņemtas tikai nedaudzu deputātu atbildes, lielākā daļa 13. Saeimas deputāti vēstuli vienkārši ignorēja (plašāk šeit). Tas pats par sevi liecina, ka likumdevējam, 13. Saeimai, nav bijusi vēlme reaģēt uz lielas sabiedrības daļas, jauniešu un jaunatnes jomā iesaistīto, vajadzībām.

Šogad jaunatnes jomai Latvijā piešķirts papildu 750 tūkstošu eiro finansējums darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, tomēr tas nespēs risināt jauniešu organizāciju kapacitātes trūkumu un jauniešu vajadzību iegūt atbalstu un prasmes, kā neesamība vēlāk dzīvē var novest pie bezdarba, sociālām problēmām un atkarībām.

Tagad, lai veiktu un attīstītu ilgtspējīgu darbu ar jaunatni, iztrūkstoša ir reāla sadarbība starp visām jomā iesaistītajām pusēm. Ministrijas joprojām laužas, neiedziļinās, virspusīgi apskata un pat ignorē jauniešu un jaunatnes jomas vajadzības. Darbs ar jaunatni ir dažādu pasākumu kopums, kurā ir vieta teju ikvienai ministrijai. Ministrijām būtu jāatbalsta un jāuzņemas atbildība par  jauniešu attīstību visos dzīvē svarīgajos jautājumos. Jaunatnes joma nav tikai saistīta ar izglītību. Tā ir saistīta ar kultūru, vidi, labklājību, ekonomiku, veselību un citām jomām. Jaunatnes jomai nav jābūt atbildīgai un jāuzņemas rūpe par, piemēram,  jauniešu mentālās veselības uzlabošanu. Tā ir Veselības ministrijas kompetence.

Jaunatnes likums Latvijā tika pieņemts jau 2008. gadā, un no likuma anotācijas skaidri saprotams, ka, pieņemot šo likumu, likumdevējs ir skaidri izteicis gribu regulēt un veicināt jaunatnes jomas attīstību Latvijā, noteikt kompetenču sadalījumu darbā ar jaunatni starp institūcijām gan valsts, gan pašvaldību līmenī. 14 gadus vēlāk joprojām ir izjūtams, ka iztrūkst administratīvās un politikās atbildības jaunatnes jomā. Pašvaldībām joprojām nav noteikts uzdevums un prasības darba ar jaunatni veikšanai, kas rada nevienlīdzīgu situāciju jaunatnes jomā pašvaldībās.

Ieguldījums jauniešos ir ieguldījums ne tikai valsts nākotnē

Tikai kopīgi risinot šīs problēmas, iesaistoties ne tikai jaunatnes organizācijām, jauniešu centriem un cita veida jauniešu apvienībām, bet arī valdībai, pašvaldībām, izglītības iestādēm un sabiedrībai kā veselumam, mēs varam veicināt jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos un iesaisti pilsoniskajos un sabiedriskajos procesos, tādējādi ieguldot jauniešos ilgtermiņā. Sabiedrības uzdevums ir celt jaunatnes jomas kapacitāti, lai tā ne tikai tagad, bet arī nākotnē spētu turpināt celt mūsu jauniešus.

Eiropas Savienība, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir noteikusi 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu. Eiropas Savienības Padome, apstiprinot priekšlikumu par Eiropas Jaunatnes gadu, uzsvēra, ka “šā Eiropas gada uzdevums ir palīdzēt integrēt jaunatnes politiku, proti, nodrošināt, ka visās ES politikas jomās – vides, izglītības, kultūras vai jebkurā citā jomā – tiek ņemti vērā jaunatnes jautājumi.” Šis gads ir iespēja sadarboties, aktualizēt un risināt problēmas, kuras līdz šim nav nonākušas visas sabiedrības uzmanības lokā. Tikai tā mēs spēsim radīt jauniešiem Latvijā vidi, kurā dzīvot, būt sadzirdētiem,  justies piederīgiem un veidot savu nākotni.

 

Autore ir Latvijas Jaunatnes padomes projektu vadītāja