Atliktais partnerattiecību regulējums – kāpēc un cik ilgi? • IR.lv

Atliktais partnerattiecību regulējums – kāpēc un cik ilgi?

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Jēkabs Kārlis Rasnačs

Līdzīgi kā citās bijušajās Austruma bloka teritorijās, diskusijās un likumdošanā par ārpus laulības esošu ģimeņu tiesisko aizsardzību mēs krietni iepaliekam. Nereģistrētā kopdzīve gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem pāriem Ungārijā ir pieejama kopš 1996. gada, turpretim partnerattiecības – no 2009. gada.

Pēc vairākiem mēģinājumiem, sākot ar 1998. gadu, 2006. gadā partnerattiecības viendzimuma pāriem legalizētas arī Čehijā. Kopš 2016. gada kopdzīves līgums ir pieejams Igaunijā. Mēģinājumi legalizēt partnerattiecības Polijā, Slovākijā, Lietuvā, Rumānijā, Bulgārijā, tāpat kā Latvijā, līdz šim bijuši nesekmīgi. Kāpēc tā?

Iespējams, iemesls ir jāmeklē arī vēsturē. Līdzās otrā viļņa feminisma attīstībai Rietumu pasaulē 20. gs. 60. gados attīstījās arī seksuālā revolūcija. Abas kustības bija cieši saistītas ar cilvēka personīgo dzīvi un pašnoteikšanos. ASV līdz ar šo kustību grauti aizspriedumi seksā, dubultie standarti, heteronormatīvisms, proti, ka heteroseksualitāte ir vēlamais vai normāls seksuālās orientācijas veids, kaut arī pastāv gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte. Uz to reaģēja arī ideoloģiskā opozīcija, kas pārmaiņas uzskatīja par komunistisko valstu ietekmi. Savukārt komunistiskās valstis saviem iedzīvotājiem aktīvi sludināja, ka tas nāk no Rietumu valstīm.

Diemžēl otrā viļņa feminisma kustība un seksuālā revolūcija Austrumu bloka valstīs tika apspiesta. Kaut gan plakātos PSRS rakstīja revolucionārus solījumus un aicināja sievietes atbrīvoties no verdzības virtuvē, Staļina nākšana pie varas šo kursu bija izmainījusi – 1933. gadā homoseksualitāte tika atkal kriminalizēta, dzimstības veicināšanas nolūkos sievietes tika nozīmētas kā atbildīgās par nācijas “kvalitāti” un labklājību. Šī politika saglabājās Hruščova un Brežņeva laikā. Novērojams, ka otrā viļņa feminisms un seksuālā revolūcija Austrumu bloka valstīs sākusi attīstīties tikai 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā – arī Latvijā notiek praidi un sieviešu solidaritātes gājieni, pievēršot uzmanību dzimumu līdztiesības un seksuālās daudzveidības jautājumiem.

Pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir bijusi ļoti nozīmīga, cenšoties panākt lielāku likumdevēja atbalstu kopdzīves regulējumam, ko apliecina arī pēdējo gadu progress šajā jautājumā. Tiesa, starp dažādu piketu un gājienu organizēšanu mums ir 22 gadus ilga likumdošanas vēsture, diskutējot par to:

  • 2000. gada janvāris, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas balsojuma rezultāti par Valsts Cilvēktiesību biroja likumprojekta “Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju” tālāku virzīšanu Saeimā: 2 par, 8 pret. Noraidīts.
  • 2007. gads. Tieslietu ministrija savā vidēja termiņa stratēģijā iekļāva nereģistrētās kopdzīves regulējuma izstrādi, kas attiektos vienīgi uz pretēju dzimumu pāriem. Organizācija “Mozaīka” pauda viedokli, ka šim regulējumam vajadzētu būt dzimumneitrālam, lai tas nediskriminētu nevienu kopdzīvē esošu pāri.
  • 2011. gada maijs. Valsts prezidents Valdis Zatlers partnerattiecību regulējumu plāno virzīt no prezidenta puses un norāda, ka Latvijā ar likumu netiek regulēta faktiskā kopdzīve nedz abu dzimumu, nedz viena dzimuma pāriem. Zatlers uzsver, ka būtu jārisina ilgstošu un noturīgu partnerattiecību regulējums, paredzot partneru mantiskās attiecības, mantošanas un citas tiesības. Tomēr pēc tikšanās ar apvienību “Mozaīka” un iepazīšanos ar tās priekšlikumiem Zatlers pauda pretēju viedokli, jo bija saņēmis ultimātu no Saeimas deputāta Aināra Šlesera.
  • 2015. gada marts. Portālā manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā.
  • 2018. gada marts – Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraida Kopdzīves likuma iniciatīvu. Par tās noraidīšanu nobalsoja 5 deputāti, pret balsoja 2 un atturējās 2 deputāti.
  • 2018. gada marts. Saeimas plenārsēdē nobalso par kolektīvā iesnieguma noraidīšanu ar 48 balsīm par, 18 balsīm pret un 4 balsīm atturoties.
  • 2019. gada jūnijs. Saeima 20. jūnija plenārsēdē balso par Dzīvesbiedru likuma nodošanu komisijām. Par nodošanu komisijām balso 23 deputāti, 60 balso pret, atturoties 1 deputātam.
  • 2020. gada marts. Portālā manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu. Pāris dienu laikā tā savāca 10 800 parakstus.
  • 2020. gada oktobra sākums. Portālā manabalss.lv tiek iesniegta vēl viena iniciatīva par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Mēneša laikā tā savāca virs 20 000 parakstu – šī iniciatīva līdz 2022. gada janvārim Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tā arī nav izskatīta.
  • 2020. gada oktobra beigas. 29. oktobra plenārsēdē Saeima noraida kolektīvā iesnieguma “Viendzimuma partneru reģistrēšana” turpmāko virzību ar 55 balsīm par, 30 balsīm pret un atturoties vienam deputātam. Šajā balsojumā pieauga deputātu skaits, kuri atbalstīja kolektīvā iesnieguma tālāko virzību.
  • 2020. gada novembris. Satversmes Tiesa (ST) lemj, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. ST norādīja, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Likumdevējam jāizdomā, kā izmainīt likumus, lai to panāktu līdz 2022. gada 1. jūnijam.
  • 2021. gada aprīlis. Satversmes Tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas mantojuma atstājēja tā paša dzimuma partnerim nosaka valsts nodevas apmēru par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Viendzimuma pāriem šīs nodevas apmērs ir tāds pats kā cilvēkiem, kuri nav radniecīgi vai laulāti – tātad būtiski lielāks nekā ģimenēm, kas balstās radniecībā vai laulībā. Šis ir otrs viendzimuma pāriem labvēlīgais spriedums, ko pieņēmusi ST. Šī norma atzīta par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.
  • 2021. gada novembris. Saeimā tika pieņemti grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas paredz regulējumu, kā stiprinās pacienta pilnvarotās personas lomu lēmuma pieņemšanā par pacienta ārstniecību. Likums precizē kārtību un prioritāti lēmuma pieņemšanā, ka pacienta pilnvarotā persona atbilstoši pilnvarojuma apmēram gadījumā, kad pats pacients konkrētā brīdī nebūs spējīgs pats pieņemt lēmumu, var lemt pirmā.
  • 2021. gada decembris. Saeima otrajā lasījumā pieņem grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz nodrošināt iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto vai faktisko partneri un nepilngadīgajiem bērniem.

Likumdošanai ir jāatbilst sociālajai realitātei un, spriežot pēc pēdējā laikā pieņemtajām normām, to sāk saprast arī Saeimas deputāti. Jautājums ir arī par šāda regulējuma ietvaru – vai tas ir dzimumneitrāls regulējums, vai arī attiecas tikai uz viendzimuma pāriem. 2016. gada Igaunijas statistika liecināja, ka aptuveni 400 bērnu dzīvo viendzimuma pāru ģimenēs.  Šajā pašā gadā stājās spēkā kopdzīves likums, kuru noslēdza 43 pāri. 2017. gadā to noslēdza 16 pāri.  Proporcionāli spriežot, Latvijā šādu pāru skaits salīdzinoši nevarētu būt lielāks. Kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis 2021. gada decembrī paudis, ka apzinātas 52 šādas ģimenes, kurās aug vismaz viens vai pat četri bērni, taču precīzus datus grūti iegūt emigrācijas dēļ.

Nīderlandes pētījums par viendzimuma laulību legalizāciju 2001. gadā liecina, ka garīgā veselība LGBT+ kopienā, kopš regulējums ir spēkā, manāmi uzlabojusies.

Pirms 2001. gada garīgās veselības rādītāji –  depresija un trauksme – seksuālo minoritāšu pārstāvju vidū bija ievērojami lielāki nekā heteroseksuālo cilvēku vidū. Sākot ar 2001. gadu, abi rādītāji attiecībā uz seksuālajām minoritātēm krasi samazinājās un lielā mērā tuvojās rādītājiem heteroseksuālo cilvēku vidū. Vašingtonas universitātes pētījums 2017. gadā liecina, ka LGBT+ pētījuma dalībnieki, kuri bija precējušies, ziņoja par labāku fizisko un garīgo veselību, lielāku sociālo atbalstu un lielākiem finanšu resursiem nekā tie, kuri bija vientuļi. Austrālijas Kvīnslendas universitātes 2017. gada pētījums rāda, ka viendzimuma pāru attiecības ir laimīgākas par heteroseksuālu pāru attiecībām, jo tām mēdz būt taisnīgāki savstarpējie noteikumi mājsaimniecībā, mazāk noteiktas dzimumu lomas un lielāka sociālās saiknes sajūta ar kopienu.

Kaut arī pētījumi vairāk attiecināmi uz viendzimuma laulībām, taču līdztiesīgas iespējas kopdzīves regulējumā būtu pirmais solis Latvijā, kas valstiski spētu palīdzēt risināt ģimeņu problēmas.

Eurobarometer 2019. gada aptaujas dati liecina – 49% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka homoseksuāliem un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem cilvēkiem, bet 43% aptaujāto atbildēja noraidoši. ILGA-Europe 2020. gada septembra dati liecina, ka 63% Latvijas iedzīvotāju atbalsta tiesisko regulējumu ārpus laulības esošiem pāriem. Aptaujas rāda, ka tiesiskais regulējums ir nepieciešams sabiedriskās labklājības veicināšanā. Tas ietekmētu mūsu pozīcijas arī starptautiskajos indeksos, piemēram, ANO veidotajā pasaules laimes indeksā, kur ņemti vērā ģimenes jautājumi un sociālās problēmas.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu