Darbu sākusi konference par Eiropas nākotni, kas pirmo reizi ir iespēja visas Eiropas – tātad arī Latvijas – iedzīvotājiem politikas līmenī diskutēt par ES problēmām, prioritātēm un nākotnes redzējumu.
Latvija vairāk nekā 17 gadu ir svarīga daļa no Eiropas Savienības. Tādēļ latviešu interesēs ir izmantot unikālu izdevību savas vēlmes un idejas par nākotni paust īpašā forumā, nevis tikai vēlēšanās, kā līdz šim.
Konference šoreiz nenozīmē tikai vienu sanākšanu. Tā darbojas veselu gadu gan kā dažāda mēroga reģionālas diskusijas, gan kā daudzvalodu digitālā platforma internetā, kurā arī latviešu valodā ir iespējams iesūtīt savus ierosinājumus un diskutēt par citu idejām.
Trīs vadošās institūcijas – Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija – ir apņēmušās uzklausīt iedzīvotājus un ņemt vērā sniegtos ieteikumus. Latvijas iedzīvotājiem pašiem jāparūpējas, lai viņu idejas un viedokļi būtu pārstāvēti. Tālāk iezīmēšu dažus no apspriežamajiem jautājumiem.
Cik centralizēta būs ES pārvaldība?
Arī pirms konferences par Eiropas nākotni izskanējušas dažādas idejas par ES darbību. Daļa uzskata, ka vairāk lemšanas jāatstāj dalībvalstu pārziņā, citi vēlas Eiropas federāciju kā jaunu valstisko formu. Diezin vai federācija būs labs risinājums. Neesmu pārliecināta, ka Briselē pārzina atsevišķās valstīs notiekošo un vienmēr var dot mums pareizākos padomus.
Taču ir nozares, kurās būtu nepieciešama ciešāka valstu sadarbība, piemēram, veselības joma, kur vajag solidaritāti, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm veselības aprūpes pieejamībā un kvalitātē. Šādiem nolūkiem arī apstiprinājām jaunu fondu “ES Veselība”, kam vajadzētu stimulēt Eiropas veselības savienības izveidi.
ES kopumā, nevis katrai valstij atsevišķi, būtu jāveido politika attiecībā uz globālajām interneta kompānijām, kuras ietekmē ES pilsoņu ikdienu un arī gūst miljardu peļņu no tā. Tāpēc kā loģisku saskatu vienotu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā, piemēram, Google, Amazon, Apple un Facebook, kuru lielākā daļa ir ASV uzņēmumi. Tas lieliski papildinātu ES budžetu.
Daži domā, ka EP būtu jāievēlē no pārnacionāliem deputātu kandidātu sarakstiem, proti, ka arī latviešiem būtu jābalso par sarakstu, kurā būtu kandidāti, piemēram, no Itālijas, Bulgārijas un citām valstīm. Tomēr šai modelī trūkst saiknes starp potenciālo parlamentārieti un vēlētāju, kam jābalso par nepazīstamu personu.
Latvijas iespējas vides jomā
Konferencē par Eiropas nākotni nozīmīga joma ir vide un klimata pārmaiņas. Pieminēšu tikai dažus rīcības virzienus. Veselīgas vides attīstībā Latvijai saskatu īpašu potenciālu, piemēram, tādā saimniekošanā, kurā būtu vairāk zaļu tehnoloģiju un bioloģiskās lauksaimniecības, bet mazāk piesārņojuma un pesticīdu.
Nepieciešams ieviest aprites ekonomiku – tādu ražošanu, kas samazina dabas resursu ieguvi un rada mazāk atkritumu. Tā ietver gan atteikšanos no precēm, bez kurām varam iztikt, gan arī preču remontēšanu un materiālu otrreizēju pārstrādi.
Vides kontekstā aplūkojamas arī ēku renovācijas. Tās nozīmē patīkamāku un veselīgāku dzīves telpu, mazākus apkures rēķinus, dzīvokļu vērtības pieaugumu – taustāmu un praktisku ieguvumu Latvijas iedzīvotājiem. Samazinot siltuma zudumus, renovācijas palīdzēs sasniegt arī klimata mērķus.
Konferences ietvaros būtu vērtīgi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju domas par to, kā veiksmīgāk ieviest ES zaļo kursu. Latvijas iedzīvotājiem ir iespējams piedalīties un paust savu viedokli latviešu valodā īpaši radītā interneta platformā šajā saitē: https://futureu.europa.eu
Izmantosim šo izdevību!
Pagaidām nav neviena komentāra