Nav šaubu, ka skriešana ir viens no izplatītākajiem un pieejamākajiem sporta veidiem visā pasaulē. Vasaras laikā uz ielām un parkos var redzētu īpaši daudz skrējējus, tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kuri vēlētos skriet, taču dažādu iemeslu dēļ nespēj uzsākt. Latvijas olimpiete garajās distancēs, Biznesa augstskolas Turība absolvente Ilona Marhele dalās ar ieteikumiem par to, kā sākt skriet un kas jāņem vērā, lai skriešana sniegtu prieku un gandarījumu.
Nepāršaut pār strīpu
Zelta sastāvdaļa gandrīz visos sporta veidos un to iesākšanā ir pakāpeniskums. Lai gan iesākumā ir liels entuziasms, nevajadzētu šaut pār strīpu – skriešanai tāpat kā ikvienai citai aktivitātei jāpieiet ar nopietnību un plānošanu. Pirmajā reizē nevajadzētu skriet tik ilgi, kad esi jau nomocījies un ar piesarkušiem vaigiem gatavs iekrist dīvānā. Jāapzinās savas iespējas un vajadzības, aprunājoties pašam ar sevi un apņemoties skriet prātīgi, kā arī izprotot, vai tev un tavam ķermenim šis ir piemērots sporta veids un vai gūsti baudu no padarītā. Jāsāk lēnām un mierīgi. Iesākumā var arī skriet un soļot, izvēloties attiecīgos laika intervālus, piemēram, minūti skrien, minūti soļo. Pirmajā reizē pilnīgi pietiks ar 20-30 minūtēm šāda treniņa. Iesācēja režīms var ilgt divas trīs nedēļas, kamēr pats sapratīsi, vai šis ir tas, ko vēlies darīt.
Ūdens un organisma sāļi
Nav nekāds jaunums, ka dzīvām būtnēm ir jālieto ūdens. Sportojot šķidruma lietošana ir īpaši aktuāla, īpaši, ja ārā ir karsts laiks. Ja izvēlies doties uz garāku treniņu karstā laikā, noteikti ieteiktu piedomāt par sāļu uzturēšanu organismā. To var izdarīt, ūdenim pievienojot sāli un nedaudz citronu sulas vai sagādājot speciālu ekektrolītu dzērienu. Tas palīdzēs uzturēt sāļu balansu organismā, atgūt zaudētas minerālvielas. Arī ar ūdens dzeršanu nevajadzētu aizrauties, bieži vien tā ir otra galējība, ka dzeram par daudz un ķermeņa šūnas ir pārpildītas ar ūdeni. Ievērojot mērenību visās lietās, tiek sasniegti labāki rezultāti.
Jāieplāno maršruts vai jāizvēlas patīkama vide
Ieteiktu nedaudz izpētīt sev tuvāko apkārtni un atrast piemērotākas vietas skriešanai. Netālu no mājas var atrasties kāds parks, mežs vai laukums, kur noteikti atradīsies vieta mierīgam skrējienam. Mazajās, šaurajās ieliņās, kur ir daudz luksoforu, cilvēku un strauja ielas kustība, skriešanu, iespējams, neizdosies izbaudīt tik ļoti kā mežā. Neatkarīgi no situācijas, plānojot maršrutu, ir lielāka iespēja skriešanu padarīt patīkamāku.
Kustības brīvums
Skriet vēlams tā, lai skriešanas kustība ir ērta. Ja tomēr kustība šķiet nedabīga vai neērta, tas ir viens no pirmajiem signāliem, ka kaut kas tiek darīts nepareizi. Viena no tipiskākajām kļūdām – pleci sakņupuši uz priekšu vai galva ierauta plecos, kas bieži noved pie asas duršanas krūtīs. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka krūšu muskuļi ir savilkti un skrējējs ir pārāk saliecies uz priekšu. Skrienot jātur galva taisni, jāiztaisno mugura, atbalstīties vairāk uz pēdas vidusdaļas un censties skriet īsiem un viegliem soļiem (tas samazina slodzi locītavām, mugurai). Šie ir tikai daži no bāzes pamatiem, ar ko sākt, lai skriet būtu ērti.
Veselības pārbaudes un speciālistu padomi
Iesākot aktīvi sportot, vispirms būtu jāapmeklē ārsts un fizioterapeits. Ārsts noteiktu kopējo veselības stāvokli un dotu zaļo gaismu sportošanai. Savukārt fizioterapeits palīdzēs noskaidrot ķermeņa stiprās un vājās vietas, kā arī pielāgos sportošanas kustību cilvēka vajadzībām un ieteiks vingrinājumus, kurus pildīt papildus skriešanas aktivitātēm, lai ilgtermiņā justos labāk un pilnveidotu savu skriešanas tehniku un stāju kopumā.
Minimālisms ir maksimāli labi
Pašlaik ir pieejami daudz un dažādi sportošanas gadžeti jeb viedierīces. Sporta pulksteņi, kuri darbojas kā sporta palīgi, veido treniņu plānus, mēra cilvēka pulsu, pielāgo slodzi, kā arī sporta aplikācijas ar padomiem par sportošanu, uzturu, miegu un citām ar veselību saistītām lietām. Mēs varam priecāties, ka mums šādas iespējas ir, bet sākumposmā ieteiktu būt maksimāli vienkāršam un brīvam no tehnoloģijām. Vēlāk var sākt pētīt visas ierīces, meklējot sev vēlamo un vajadzīgo, citādi plašajā klāstā var apjukt un izvēlēties to, kas nemaz nebija vajadzīgs. Savukārt, ja ir izpratne par to, kādus parametrus šīs ierīces mēra un kā to izmantot, lai spētu savu treniņu uzlabot, to droši var iegādāties un izmantot.
Distance nav svarīga, svarīgs ir laiks
Bieži vien skriešana uzreiz saistās ar distanci, cik daudz esi noskrējis. Piecus, desmit vai divpadsmit kilometrus – tas nav svarīgi. Sākumā jākoncentrējas uz mierīgu skriešanu un noskrieto laiku, kā arī skriešanas tempu – jāskrien tā, lai elpošana ir viegla un ritmiska. Sākumā var skriet 25 minūtes, nākamajā reizē jau 30 minūtes un tā katru reizi liekot klāt pāris minūtes, rezultātā tiekot līdz vēlamajam skriešanas laikam.
Pagaidām nav neviena komentāra