Jāni Ezerlīci laivošanas azarts pārņēma pirms desmit gadiem, kad kādu dienu upē viņš bija augšpēdus — ar galvu zem ūdens
Kādā dzīves posmā, kad, tēlaini izsakoties, biju mazliet zaudējis fokusu, kādai labvēlīgi noskaņotai un humoru cienošai galvai ienāca prātā ģeniāla doma — iesēdināt mani straujūdens kajakā, lai pavasara palos nolaistos pa Amatu. Pirms tam nebiju īpaši laivojis, laikam tāpēc apātiski piekritu, jo nezināju, kas mani sagaida.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.