Mazumtirgotāju zvaigžņu stunda – efektīva depozīta sistēma apmierinātam pircējam

Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis return to retail jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt.

Latvija ir depozīta sistēmas ieviešanas priekšvakarā – ko ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai 20 gadu ilgās diskusijas par sistēmas ieviešanu rezultētos efektīvā risinājumā, kas ir iedzīvotājiem draudzīgs?

Pārklājuma kartes pamatprincipi – līdzsvara radīšana un precīza likumdošana

Lai radītu efektīvus risinājumus, sākotnēji ir jākoncentrējas uz mazumtirdzniecības struktūras analīzi – pamatojoties uz to, likumdošanā tiek noteikti savākšanas pienākumi, kā arī izņēmumi. Piemēram, Igaunijā mēs esam šo jautājumu ietvēruši tiesību aktos, kuru pamatā ir princips – radīt līdzsvaru. No vienas puses, nepieciešams garantēt savākšanas infrastruktūru visā valstī, no otras puses – izmantot veselo saprātu un nepiespiest mazākos veikalus savākt iepakojumu, ja tiem nav pieejama vieta tā glabāšanai.

Lai sistēma darbotos un tās centrālajiem pakalpojuma nodrošinātājiem – mazumtirgotājiem – būtu motivācija piedalīties, būtiska ir pārdomāta un precīzi formulēta likumdošana. Situācijas ieskicēšanai, Igaunijā, kur depozīta sistēma darbojas kopš 2005. gada, ir noteikti dažādi risinājumi, lai neuzliktu pārāk lielu slogu mazumtirgotājiem. Piemēram, veikaliem nav pienākuma pieņemt atpakaļ iepakojumu, ja tirdzniecības telpas lielums ir mazāks par 20 kvadrātmetriem un tas atrodas blīvi apdzīvotā vietā. Ja tirdzniecības platība ir no 20 līdz 199 kvadrātmetru un ja mazumtirgotājs uzskata, ka nav iespējas nodrošināt iepakojuma savākšanu, viņš var vērsties vietējā pašvaldībā, lai pieprasītu brīvu atļauju savākt tukšo iepakojumu. Savukārt, ja depozīta preču pārdevēja tirdzniecības telpu lielums ir 200 kvadrātmetru vai vairāk, pārdevējam ir jāorganizē iepakojuma atgriešanu un savākšanas punktam jāatrodas veikala ēkā vai veikala apkalpošanas teritorijā, piemēram, automašīnu stāvvietā.

Igaunijā pat tie mazumtirgotāji, kuriem ir iespēja lūgt iepakojumu nesavākt, parasti to nedara un piedalās savākšanas infrastruktūras izveidē, jo labs un veiksmīgs depozīta iepakojums, kas atgriežas pie patērētājam, ir tas, kurš atpirks savu depozīta naudas čeku tajā pašā veikalā, galvenokārt iegādājoties jaunas pārtikas preces.

Jāņem vērā, ka apgabalā, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un kas atrodas pašvaldības teritorijā, ir jābūt vismaz vienai vietai, kur pieņem depozīta iepakojumu.

Pārbaudīti risinājumi spožu rezultātu sasniegšanai

Mazumtirgotāji var saņemt atpakaļ depozīta iepakojumus, izmantojot divu veidu pieeju – organizējot manuālos pieņemšanas punktus, kuros darbojas cilvēki, vai izvēloties taras pieņemšanas aparāta sniegtās funkcijas. Esam nonākuši pie secinājuma – mazumtirgotājiem, kas veic ieguldījumus visaugstākās kvalitātes savākšanas punktu izveidē, ir arī visaugstākie depozītu iepakojuma un depozīta naudas atgriešanas rādītāji. Mazumtirgotāji paši saprot pievienoto vērtību un attiecīgi rīkojas tā, lai sistēma darbotos efektīvi.

Piemēram, Igaunijā mazumtirdzniecības veikalos tiek savākti aptuveni 80% no kopējā vienvirziena depozītu iepakojuma apjoma (PET pudeles un skārda bundžas). Saskaņā ar 2018. gada datiem, Igaunijas mazumtirgotāju depozītu iepakojumu savākšanas infrastruktūru veidoja 6% manuālās savākšanas punkti un 94% – taras automāti.

Es uzdrošinos apgalvot, ka igauņu patērētāji ir apmierināti, un par to liecina arī augstais iepakojuma atgriešanas apjoms. Kopējā iepakojuma nodošanas likme 2018. gadā vērtējama ļoti pozitīvi – kopumā tika savākti 90,7% no pārdotā depozīta iepakojuma. No tiem PET iepakojumi 85,6% apmērā, skārda bundžas 97,4%, savukārt vienvirziena stikla tara atgriezta 92,2% apjomā. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas statistiku un pozitīvo praksi, vienu taras pieņemšanas automātu izmanto aptuveni 2500 iedzīvotāju. Balstoties uz patēriņu Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē, kur uzturas gandrīz 70% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, šeit varētu tikt izvietoti ap 800 taras pieņemšanas automāti.

Efektivitāte, kas pierādīta praksē

Centralizēta depozīta sistēma ar return to retail modeli nozīmē, ka patērētājiem būs vienkārša izpratne par to, kā ar minimālām pūlēm doties uz tuvējo veikalu un atgūt iemaksāto naudu, kā arī darīt kaut ko apkārtējās vides labā. Parasti Eiropas Savienības valstīs iepakojuma izplatītājiem tiek uzlikts par pienākumu pieņemt atpakaļ patērētāja iegādāto depozīta iepakojumu. Šāda prakse ir izrādījusies visefektīvākā, jo tādējādi tiek ievērota patēriņa paradumu un savākšanas izmaksu sinerģija, kas rezultējas augstākās ērtībās patērētājiem. Taru pieņemšanas automātu darbībai ir vajadzīgs tikai daļējs darbaspēks (piemēram, nomainīt pilnus konteinerus, iztīrīt utt.), un sinerģijai loģistikā var izmantot tos pašus veikalu darbiniekus, tās pašas veikala kravas automašīnas, kas piegādā produktus veikaliem, tādējādi radot ievērojamu CO2 samazinājumu.

Es ļoti ticu šim modelim, jo ​​tam nav nepieciešama pierādīšana – tas jau gadu desmitiem ir pierādījis sevi dažādās valstīs Eiropā un uzrādījis ļoti augstus savākšanas un pārstrādes rādītājus, kas, atkarībā no valsts un sistēmas specifikas, pārsniedz 80% un 90%. Novēlu arī kolēģiem Latvijā smelties iedvesmu pārbaudītās vērtībās un izskatīt return to retail modeli kā efektīvāko depozīta sistēmas teritoriālās infrastruktūras risinājumu.