Latvijā universitātes spēj augt, neskatoties uz nelielo publisko atbalstu, kā arī neatkarīgi no universitāšu pakļautības. Tās var realizēt savus mērķus, ja ir iespēja rīkoties. Uzskatāms piemērs ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas, neskatoties uz salīdzinoši nelielo Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu un pakļautību Veselības ministrijai, ir spējusi augt. Desmit gadu laikā studentu skaits ir trīskāršojies, ārvalstu studentu skaits sasniedzis 25%, budžets dubultojies, pārsniedzot 53 miljonus eiro, pašu ieņēmumi ir 30 miljoni eiro. Valsts finansējums sarūk un pašlaik ir mazāks nekā puse augstskolas budžeta.
Šajā kontekstā uzvirmojušās runas par visu augstskolu pārcelšanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā ir drīzāk politiski, nevis ekonomiski motivētas.
IZM kampaņveidīgi meklē augstskolu starptautiskās konkurētspējas ilgtermiņa risinājumu, taču nopietni lēmumi jāizsver valdības līmenī ar finanšu un ekonomisko izvērtējumu. Piemēram, būtu jāizvērtē, cik sekmīgi universitātes izlietojušas ES fondu līdzekļus savas konkurētspējas celšanā. Augstākajā izglītībā ir ieguldīti ES ERAF un citi līdzekļi daudzu izglītības un zinātnes projektu realizācijā, un tā ir nodokļu maksātāju nauda, tādēļ pirms nākamā ES fondu perioda jāizvērtē iepriekšējo ieguldījumu atdeves rādītāji.
RSU spēj sniegt nodokļu maksātājiem atskaiti par piesaistīto ES fondu atdevi. No 2012. līdz 2018. gadam katrs RSU pamatlīdzekļos ieguldītais ES ERAF fondu eiro tagad un nākotnē nesīs 11,4 eiro papildu ieņēmumus. Universitātē tika ieguldīti 18 miljoni eiro ES finansējuma, bet šodien to vērtība pieaugusi jau līdz 21,8 milj. eiro. ES fondu finansējuma sasniegtā un sagaidāmā nākotnes atdeve veido 249 milj. eiro. Nepieciešama detalizēta analīze par to, kāda ir publiskā finansējuma atdeve citām augstskolām vai citiem publiskā ieguldījuma veidiem. Pirms valdībā vai Saeimā tiek apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP) un lemts par nākamā ES fondu finansējuma sadali augstākajā izglītībā un zinātnē, ir jāveic iepriekšējo ieguldījumu izvērtējums. Politiski sadalot fondu līdzekļus, Latvija ES vidējos ienākumus diemžēl nesasniegs.
Lai augstskolas būtu konkurētspējīgas, jārunā par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, ieviešot valsts garantēto studiju kredītu sistēmu jeb principu “nauda seko studentam”.
Par augstākās izglītības finansēšanu jaunajā NAP būtu jāpasaka daudz vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Vēl jo vairāk – mūsdienās nav vairs pamatojuma dalīt studiju programmas akadēmiskajās un profesionālajās, jo vairākums programmu ir ar praktisku ievirzi. Šādas izmaiņas tuvinātu studiju programmas izglītības darba tirgum un palīdzētu tautsaimniecībai, veicinot izglītības orientāciju uz ekonomikas izaugsmi.
NAP vēl vairāk jāuzsver digitālo prasmju obligāta iekļaušana studiju kursu saturā ikvienā studiju programmā. Digitālās Eiropas programma (Digital Europe Programme 2021–2027) paredz 9,2 miljardus eiro izlietot digitālo prasmju attīstībai. Arī ES fondus var izmantot digitālo prasmju ieviešanai studiju programmu saturā.
Ja Latvijā to nedarīs, tad augstskolu dažādu specialitāšu absolventi, un šeit nav runa tikai par IT speciālistiem, būs vāji sagatavoti tehnoloģiju izaicinājumam, datu apstrādei un izmantošanai. Arī RSU ārstu apmācību programmā ir visnotaļ grūti rast vietu papildu digitālo prasmju apguvei tradīciju stiprās inerces dēļ. Latvija riskē atpalikt uz tādu digitālo līderu kā ASV vai Somijas fona lielo datu un tehnoloģiju izmantošanā, ja vien visās studiju programmās neatkarīgi no specialitātes digitālās prasmes nebūs obligātas, lai iegūtu augstskolas diplomu.
Otra lieta, ko vajadzētu izvērtēt, ir augstākās izglītības eksports, kas ir starptautiski atzīts ekonomikas izaugsmes rādītājs. RSU kopā ar citām lielajām augstskolām Latvijā spēj sniegt skaidrojumu par izglītības eksporta pienesumu tautsaimniecībai. RSU ir augstākās izglītības eksporta līdere Baltijā. RSU ārvalstu studentu pienesums Latvijas tautsaimniecībai pēc visnotaļ konservatīvas aplēses no 2014. līdz 2024. gadam sasniedz 846 miljonus eiro. Tas veidojas, summējot līdzšinējos un prognozētos ieguvumus[i]. 2019. gadā viena pilna laika RSU ārvalstu studenta vidējie tiešie izdevumi Latvijā sasniedz 20 tūkstošus eiro, ko veido studiju maksa (vismaz 11 000 eiro) un dzīvošanas izmaksas (vismaz 9000 eiro).
Domnīcas CERTUS 2016. gada pētījumā minēts, ka 2015.–2016. gadā augstākās izglītības eksporta vērtība vien sasniedza 0,61% no Latvijas IKP. Ceru, ka Ekonomikas ministrija vairāk izskaidros augstākās izglītības eksporta nozīmi IKP izaugsmē. Varbūt, ka Ekonomikas ministrijas pārraudzībā augstākā izglītība spētu daudz straujāk un sekmīgāk attīstīties, nekā tas noticis līdz šim?
Katras augstskolas izaugsmi nodrošina arī pētniecības attīstība. Joprojām traucējoša ir valsts nevienlīdzīgā pieeja finansējuma sadalei zinātnei, atstājot novārtā lietišķos pētījumus, kas risina sabiedrībai aktuālas problēmas, piemēram, veselības jomā – par mātes un bērnu veselību, onkoloģiju, psihisko veselību u. c.
Šobrīd valdības apstiprinātajā plānā lielākais finansējuma apjoms – vairāk nekā 4,5 miljoni eiro 2020. gadā un 9,5 miljoni līdz 2022. gadam – paredzēts novirzīt dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (ESA) un Eiropas Kodolizpētes centrā (CERN). Tas veido divas trešdaļas no 2020. gadam piešķirtās summas. Kopumā līdzdalība ESA aktivitātēs Latvijai šajā trīs gadu posmā izmaksās 7,3 miljonus eiro. Uzskatām, ka ierobežota zinātnes finansējuma apstākļos (kad esam pirmspēdējā vietā ES pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā), finansējums ir jānovirza iepriekš izdiskutētajām prioritātēm. Tikai tā varam cerēt uz augstākās izglītības, zinātnes un visas valsts izaugsmi.
RSU starptautiskā konkurētspēja, iekļūšana “Top 500” reitingos vai citu mērķu sasniegšana nav saistāma ar augstskolas pakļautību, bet ar resursu efektīvu izmantošanu un pārvaldību. RSU vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā nav apstrīdama. Kopš Rīgas Medicīnas institūta izveides universitāte ir veselības aprūpes profesionāļu kalve. Laika posmā no 1991. līdz 2019. gadam RSU ir absolvējuši gandrīz 16 000 veselības aprūpes speciālistu, no kuriem ārsta diplomu ieguvuši 5619 Latvijas un 1043 ārvalstu ārsti, kā arī vairāk nekā 5000 sociālo studiju absolventi. RSU ieguldījums Latvijas ekonomikā, augstākajā izglītībā un veselības aprūpes sistēmā ir nenoliedzams, ja spējam to saskatīt un ekonomiski novērtēt.
Autors ir RSU administrācijas un attīstības prorektors
[i] Netiešo ieguvumu novērtēšanā izmantots konservatīvs multiplikators – 1,48, kas definēts Stellenbošas universitātes (Stellenbosch University) 2010. gadā publicētajā pētījumā par izglītības pienesumu ekonomikā. OECD izmanto vairākus rādītājus, kas summāri dod optimistiskāku multiplikatoru – 2,03.
Pagaidām nav neviena komentāra