Četri jaunie rīdzinieki pievienojas pasaules klimata krīzes akcijai

Piektdien, 20.septembrī, jaunieši visā pasaulē iziet ielās, lai atgādinātu par steidzamību, ar kādu pasaulei jāuztver klimata krīze. Cilvēki pulcēsies arī Rīgā, un viņu vidū būs četri jaunie aktīvisti, par kuriem publikācijā ‘’Jārīkojas tagad!’’ šonedēļ vēsta žurnāls Ir.

Vairāk nekā 2400 protesta akciju 115 dažādās valstīs — tāds ir kalendārs jauniešiem, kuri norūpējušies par nākotni klimata pārmaiņu dēļ. Vērienīgākie pasākumi notiek 20.septembrī — iespējams, miljoniem skolēnu un studentu visā pasaulē izies ielās, pieprasot no politiķiem rīcību, lai apturētu klimata pārmaiņas. Viņu adresāts ir ANO klimata rīcības samits, kas 23.septembrī notiek Ņujorkā kā sagatavošanās decembrī Čīlē paredzētajai ANO klimata konferencei.

Morics Meņģelsons, 14 gadus vecs, ir pamatskolas Rīdze 8.klases skolnieks. Viņš kopā ar citiem aktīvistiem piedalījās Ziemeļvalstu padomes rīkotajā ekspertu diskusijā par tēmu — vai ir jēga būt klimata aktīvistam? Morics par tādu kļuvis pirms nepilna gada, teicis runu pirmā klimata protesta laikā Rīgā 15.martā, bijis redzams TV, vasarā Lozannā starptautiskajā nometnē Fridays for Future (FFF) nofotografējies kopā ar zviedru jaunieti Grētu Tūnbergu, pasaules jauniešu klimata kustības aizsācēju. Tur viņš saticis vienaudžus, no kuriem daži slīgst depresijā draudošās klimata katastrofas nenovēršamības dēļ. «Es domāju, ka jēga noteikti ir,» Morics saka, «aktīvistos ieklausās cilvēki, kas pieņem lēmumus, politiķi, uzņēmēji. Vācijā tagad aizliedz ogļu elektrostacijas. Mēs vēl varam kaut ko mainīt, taču jārīkojas uzreiz!»

Anete Beatrise Bukāne, 18 gadi, vienīgā atzīst – viņai ir bail par nākotni. Pie atskārsmes, ka jādara kaut kas lietas labā, viņa nonākusi nevis vides izglītības vai organizāciju ietekmē, bet apmeklējot debašu skolu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Anete mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.klasē ar komerczinību novirzienu, nākotnē plāno kļūt par uzņēmēju un veidot ilgtspējīgu biznesu. Kopā ar vienaudžiem darbojas nesen izveidotajā domubiedru apvienībā Pēdējais salmiņš. «Nosaukumu izvēlējāmies, vienkārši nobalsojot. Mēs jau saprotam, ka salmiņš nav galvenā problēma, taču tā ir laba vārdu spēle,» viņa stāsta, «esam pēdējie Latvijas jaunieši, kas var kaut ko pozitīvi mainīt. Vēlamies savākt cilvēkus, kas var ne tikai skaisti runāt, bet arī izdarīt.»

Līva Ašmane, 15 gadi, ir organizācijas Dzīvnieku brīvība aktīviste. Viņa teic – klimata krīze, CO2 emisija biežāk asociējas ar automobiļu izpūtējiem un dūmiem, taču lopkopība uz planētas saražo 16—18% SEG izmešu, vairāk nekā transports ar apmēram 14%. «Ražojot dzīvnieku valsts produktus, mēs ražojam ciešanas, turklāt ne tikai dzīvnieku ciešanas, bet arī dabas un līdz ar to cilvēku ciešanas.» Klimata krīzi Līva min kā galveno iemeslu gan pašas vegānismam, gan apņēmībai to popularizēt. «Zinātnieki apgalvo, ka līdz 2030.gadam izmeši ir jāsamazina par pusi, lai planētas vidējās temperatūras kāpums nepārsniegtu kritisko līmeni. Tātad mums vajadzētu par pusi samazināt dzīvnieku valsts produktu ražošanu,» pārliecināta aktīviste.

Edgars Feščenko, 19 gadi, pabeidzis skolu, tuvākā laika mērķis — aktīvisms un uzņēmējdarbība, ko viņš cenšas apvienot. Viņš darbojas kā moderators klimata krīzes diskusijās, montē video gājiena popularizēšanai, zīmē plakātus. Viņa YouTube kanāls Edgar Fresh ir savdabīgs vides aktīvisma, ekoloģiska dzīvesveida, interneta mārketinga un nedaudz izklaides sajaukums. Pusgada laikā tas uzaudzējis 13 tūkstošus abonentu. Domubiedrus Edgars atradis organizācijā Movement Spontaneous, kura organizē nakts pārgājienus dabā. Rītā, kad izlasījis ziņas Amazones mūžamežu degšanu, kļuvis baisi, taču tas bijis stimuls nākamā video veidošanai savā kanālā. Daži jaunieši diskusijā par klimata aktīvisma jēgu ieradušies tieši Edgara sižetu iespaidā. Edgars pasmaida par savu augošo popularitāti internetā, taču saredz tajā iespējas mainīt cilvēku domāšanu.

Visu aprakstu lasiet žurnālā IR.