Krievijā tiek radīta iebiedējoša un pazemojoša vide

Vairāku neatkarīgo kandidātu neiekļaušana Maskavas domes vēlēšanu sarakstos izsauca nesankcionētas opozīcijas protesta akcijas, kurās piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Viena no protesta dalībniecēm uzsvēra, ka šis mītiņš nav rīkots tikai par brīvām vēlēšanām, bet gan par elementāru konstitucionālo tiesību aizstāvību Krievijā. Protesta akcija rezultējās ar to, ka vairāk nekā 60 demonstrācijas dalībniekiem piespriesti administratīvie aresti, bet vēl 160 personām – naudassodi. Krievijas Federācijas valdība nepieļauj protesta akcijas, kas nosodītu tās īstenoto politiku. Valstī netiek ievērotas vienlīdzīgas tiesības uz vārda brīvību, konkrētajā gadījumā – tiesības pulcēties un paust viedokli, tāpat tiek radīta aizskaroša, iebiedējoša un pazemojoša vide, lai atturētu sabiedrību no „neatļautas pulcēšanās”.

Kritizējošs viedoklis tiek noraidīts

Demokrātiskas valsts pamatelements ir pilsoņu tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem, tādejādi nodrošinot pilsoņu līdzdalību (pārstāvību) valsts un pašvaldību darbā. Maskavā notiekošo protesta akciju dalībnieki uzskata, ka vēlēšanu komisijas atteikums reģistrēt neatkarīgos kandidātus, starp kuriem ir opozīcijas līderi, saistāms ar politiskiem iemesliem, nevis pamatotiem argumentiem.

Neapmierinātība par varas iestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos  opozīcijas kandidātus septembrī gaidāmajām vēlēšanām ir radusies pamatoti. Tomēr jāņem vērā, ka protesta akcijas bija nesankcionētas un par šādu pārkāpumu paredzēts bargs sods. Vērtējot situāciju no cilvēktiesību aspekta, secināms, ka no valsts varas puses nav vienotas pieejas protesta akciju rīkošanā – kādas „protesta akcijas” tiek sankcionētas un kādas nē? Ikviena viedokļa, tai skaitā valdībai neglaimojoša, paušanai jābūt izstrādātiem vienlīdzīgiem principiem. Ja kritiku saturoša informācija tiek pamatota ar objektīviem argumentiem, tā nedrīkst tikt aizliegta publiskajā telpā.

Diemžēl Krievijas Federācijas valdība nepieļauj nevienu protesta akciju, kas nosodītu tās īstenoto politiku. Valstī netiek ievērotas vienlīdzīgas tiesības uz vārda brīvību, bet konkrētajā gadījumā – tiesības pulcēties un paust viedokli. Visi protesta dalībnieku centieni saskaņot mītiņu ar atbildīgajām instancēm izrādījās nesekmīgi, kas rezultējās ar nesankcionētu akciju.

Krievijā neeksistē neatkarīgi mediji

Cilvēktiesību ievērošana Krievijā kopumā krasi atpaliek no Rietumvalstīm. Pēdējo gadu laikā ar likuma spēku tiek likti dažādi šķēršļi arī minoritātēm un nevalstiskajām organizācijām, neļaujot īstenot viņu tiesības. Ir neskaitāmi precedenti, kad miermīlīgu demonstrāciju laikā valsts varasiestādes izmantojušas nesamērīgu spēku pret mītiņa dalībniekiem. Šādi nepamatoti ierobežojumi no Krievijas varasiestāžu puses norisinās vairāku gadu garumā.

Valstī praktiski neeksistē neatkarīgi mediji, tiek kontrolēta un ierobežota vārda brīvība, vērojama krasa seksuālo minoritāšu diskriminācija, kā arī pienācīgi netiek aizsargāti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības ģimenē.

Lai gan nesenais mītiņš norisinājās saistībā ar opozīcijas kandidātu nereģistrēšanu vēlēšanām, pamatā jautājums ir saistīts ar problēmām ekonomiskajās un sociālajās jomās jeb iedzīvotāju labklājību – pilsoņi vēlas cīnīties pret pastāvošo korupciju, kas tieši ietekmē viņu dzīves kvalitāti.

Protests Maskavā bija uzskatāms piemērs cilvēktiesību neievērošanai. Lai nenotiktu vēršanās pret pastāvošo iekārtu un šādi nesakcionēti mītiņi neatkārtotos, tiek izmantotas sabiedrības iebiedēšanas metodes.

Bieži vien nav būtiski, cik miermīlīgi vai agresīvi ir protesta dalībnieki – metodes ir vienas un tās pašas. Policijas spēka izmantošanai vienmēr jābūt samērīgai ar pastāvošajiem draudiem.. Spēka pielietošana ir galējais pieļaujamais risinājums pasākuma dalībnieku izkliedēšanai, turklāt īstenojama tikai reālu draudu gadījumā. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka nesen notikušajā protesta akcijā dalībnieki bija noskaņoti miermīlīgi, tāpēc spēka pielietošana bija neloģisks un nevajadzīgs solis.

Cilvēktiesību pārkāpumi arī aizturēšanas vietās

Vairāk nekā 60 demonstrācijas dalībniekiem piespriesti administratīvie aresti, bet vēl 160 personām – naudassodi. Rodas jautājums – vai tik daudz aizturēšanu miermīlīga protesta laikā bija nepieciešams? Krievijas likumu piemērošanas vājais posms ir vienlīdzība –  tiesību normas būtu jāpiemēro tiesiski un visiem vienādi, ļaujot paust gan slavinošu, gan kritizējošu viedokli. Viedokļa izteikšana ir demokrātiskas sabiedrības stūrakmens.

Tagad tiek radīta aizskaroša un iebiedējoša vide, lai atturētu sabiedrību no „neatļautas pulcēšanās”. Cilvēktiesību pārkāpumi saskatāmi ne tikai protesta akcijas norises laikā, bet arī vēlāk – aizturēšanas vietā, kur netika nodrošināts ūdens un pārtika atbilstoši cilvēktiesību normām. Šāda rīcība interpretējama kā cietsirdīga izturēšanās.

Jāpiebilst, ka Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes dalībvalsts, tāpēc Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija ir tai saistoša. Latvijas spilgtākā pieredze protesta akcijās ar reāliem sodiem piedzīvota 2009. gada 13. janvārī. Toreiz deviņiem cilvēkiem tika piespriesti pat reāli cietumsodi, bet nosacīts soda mērs – 17 personām. Mums nav daudz šādu piemēru, jo mītiņu organizēšana Latvijā nav sarežģīts process, es pat teiktu – brīvi pieejams. Salīdzinot ar Krieviju, pie mums pastāv reāla vārda un pulcēšanās brīvība. Ikviena protesta akcija pārsvarā norit miermīlīgi, un policijas iejaukšanās visbiežāk nav nepieciešama.

 

Autore ir biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes studente