Ekonomika turpina augt, tā ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pirmo ceturksni, un par 2,1% (neizlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni.
Skaidrojumi lēnākai izaugsmei meklējami vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā – galvenokārt uz ES fondu rēķina, darbaspēka trūkumā.
Turklāt pamazām parādās signāli, ka mūsu ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.
Ekonomikas noskaņojuma indekss pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, tomēr joprojām turas virs ilgtermiņa rādītāja. Lielākais optimisma kritums redzams būvniecībā, kur saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem pēdējos mēnešos ir sākusi samazināties aktivitāte un pasūtījumi. Arī apstrādes rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un līdzās darbaspēka trūkumam ražošanas apjomu pieaugumu sāk ierobežot pieprasījuma vājināšanās – aptapuja rāda, ka jūlijā saruka eksporta pasūtījumi. Eksportētāji aizvien vairāk izjutīs tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un pieprasījuma vājināšanos, kā arī augsto politisko nenoteiktību pasaulē, kas saistās gan arī tirdzniecības kariem, gan Brexit iznākumu, gan ģeopolitiskiem saspīlējumiem.
Ekonomikas izaugsme turas un arī turpmākajos ceturkšņos turēsies uz iekšējā pieprasījuma pleciem.
Spēcīgais darba tirgus, noturīgais mājsaimniecību optimisms un pirktspējas kāpums balsta izaugsmi uz vietējo patēriņu mērķētās nozarēs. Arī investīciju pieaugums, ko sekmē augstā ražošanas jaudu slodze un darbaspēka trūkums, turpina balstīt izaugsmi, lai arī ne tādā intensitātē kā pērn. Gada otrajā pusē eksporta sniegumu mazliet uzlabot varētu labā graudu raža, tomēr vienlaikus ārējie faktori eksportu vilks uz leju.
Ekonomikas izaugsme kopumā Latvijā arvien ir vērtējama kā laba. Tomēr, ņemot vērā, ka gada pirmajā pusē tā ir bijusi vājāka nekā gaidīts, visticamāk, šī gada 3,3% izaugsmes prognozi pārskatīsim uz leju.
Agnese Buceniece ir Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja
Komentāri (1)
Sskaisle 04.08.2019. 12.48
kādi maitas , bļedj ! – runa ir par vergu trūkumu!!! – vergus jūs te vediet iekšā – cilvēkus, kurus pielīdziniet lopiem
uzrakstiet, kāpēc latvieši brauc un strādā uz Lielbritāniju! – salīdziniet tiesu sistēmu, nodokļu sistēmu Latvijā un Lielbritānijā !
ZZS un NA uztaisīja tādu nodokļu sistēmu kurā tagad pat jaunās māmiņas tiek padarītas par nodokļu parādniecēm – un to dara politiķi , kuri pirms katrām vēlēšanām zvēr, ka viņiem galvenais ir cilvēks
jā – ticu un pārliecinos – galvenais ir cilvēks, kuru izmantot savu privilēģiju nodrošināsanai
cik mēnesī pelnīja NA politiķe Baiba Broka – un cik pelna , piemēram, pārdevēja Rimi kasēs, vai strādnieks zivjrūpniecības cehā
jo paši vairāk zog, jo dedzīgāk stāsta, cik slikti dzīvot Maksavā, kamēr puse Maskavas Rīgā un Jūrmalā īpašumus sapirkuši – nez par kādu naudu , ja jau Krievijā tik nabadzīgi
es, protams, kategoriski esmu pret verdzības sistēmas nostiprināšanu Latvijā – kategoriski !
varu kā huļigāns tik lamāties lai vellss uz elli tos bandītus – varas eliti parauj
0