Ilona Ceicāne strādā Rīgas Centrālcietumā — viņas uzdevums ir palīdzēt ieslodzītajiem, lai, izcietuši sodu, viņi nekad neizdarītu noziegumu. Agrāk strādājusi ar ielu bērniem, narkomāniem un prostitūtām, specializējusies veco ļaužu aprūpē. Šogad Ilona saņēma Latvijas labākā sociālā darbinieka godalgu
Divarpus gadu laikā, kopš sociālā darbiniece Ilona Ceicāne (47) strādā Rīgas Centrālcietumā, ir bijis viens ieslodzītais, kura kamerai viņa tiešām baidījusies tuvoties. Kolēģi brīdināja — dzimumnoziedznieks, agresīvs un naidīgs. Tomēr Ilona bija apņēmusies viņu uzrunāt, lai piedāvātu apmeklēt kādas nodarbības. «Kad man atvēra kameras durvis, biju gatava ieraudzīt nezin ko. Taču ieraudzīju divas cilvēka acis. Es viņā redzēju cilvēku,» Ilona stāsta, kā sāka sarunāties ar ieslodzīto, kurš līdz tam ne ar vienu negribēja runāt.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.