Deviņi mēneši — tik ilgu laiku likvidējamajai ABLV, tās piesaistītajiem konsultantiem un valsts uzraugiem vajadzēja, lai vienotos par metodoloģiju, kā pārbaudīt bankas kreditorus. Vai stingri kontrolētajā likvidācijas procesā neviens noziedzīgi iegūts cents nepametīs banku?
Drēgns darbdienas rīts pirms deviņiem. Straumīte ļaužu steidz uz darbavietām nu jau gadu slēgtās trešās lielākās Latvijas bankas mītnē. Stiklotās augstceltnes fasādi Skanstes ielā rotā bankas vārds un stilizēts dārgakmens, kas simbolizējot «bankas iekšējo būtību un attieksmi», lasāms zīmola aprakstā.
Daļa darbinieku ierodas taksometros vai ar privātajām automašīnām, kuras novieto pazemes autostāvvietā. Šobrīd likvidatori nodarbina vairāk nekā 300 darbinieku — aptuveni pusi no pērn februārī strādājošajiem 700 cilvēkiem.
Izrādās, tieši bankas darbiniekiem būs svarīga loma tās likvidēšanas procesā. Pēc ilgām cīņām beidzot martā apstiprinātā metodoloģija ABLV naudas pārbaudei paredz, ka bankas darbinieki nodrošinās tehnisko atbalstu informācijas savākšanā. Tie var būt dati par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, dokumenti par līdzekļu izcelsmi vai cita informācija par kreditoru. Likvidatori uzsver — sekos līdzi, lai procesā iesaistītie darbinieki nebūtu interešu konfliktā saistībā ar saviem iepriekšējiem pienākumiem. Visu informāciju pēc tam pārbaudīs akcionāru piesaistītā konsultanta EY darbinieki, kuri arī vienīgie izvirzīšot secinājumus un rekomendācijas. Taču ne visiem procesā iesaistītajiem šāda kārtība šķiet uzticama. Gan Kontroles dienests, kas veic aizdomīgu darījumu pārbaudi, gan arī Finanšu ministrija metodoloģijas izstrādes procesā iebilda pret bankas darbinieku iesaisti. Tomēr beigās tika panākts kompromiss, ka darbiniekus iesaistīs, toties Kontroles dienests tiks pie datubāzes par pēdējiem pieciem gadiem un līdz ar to spēs pārbaudīt jebkādas aizdomas vai nesakritības.
Tomēr dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neslēpj, ka joprojām neatbalsta ABLV darbinieku iesaisti datu pārbaudē, un prognozē — ja šī metodoloģija būs jādemonstrē starptautiskajiem partneriem Moneyval vai Finanšu darījumu darba grupā (FATF), tad «būs ļoti daudzi jautājumi, kāpēc viena vai otra lieta ir atstāta tieši tāda».
Šis ir tikai viens piemērs ilgstošām un asām domstarpībām, kas par bankas likvidēšanas kārtību turpinās jau gadu, kopš 2018. gada februārī banka beidza pastāvēt. Tai liktenīgs kļuva ASV finanšu uzrauga FinCEN ziņojums, kurā banka tika vainota sistēmiskā naudas atmazgāšanā un korupcijā. FinCEN pārmeta, ka ar bankas starpniecību īstenotas naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Ziņojums ātri izrādījās bankas nāves spriedums — no tās strauji sāka aizplūst nauda, un 23. februārī Eiropas Centrālā banka (ECB) atzina, ka banka vairs nav glābjama un jāslēdz.
Arī gadu pēc bankas kraha tās īpašnieks Ernests Bernis FinCEN pārmetumus neatzīst un nesaprotot — viņaprāt, bankas biznesa modelis neesot pieļāvis naudas atmazgāšanu. Bankas darbinieki nekad šādās darbībās neesot bijuši iesaistīti. «Nē, nekad, vismaz cik man un iekšējam auditam par to ir bijis zināms,» komentē Bernis. Pārkāpumi esot bijuši, «kā jau jebkurā citā bankā», taču tas saistīts ar nepietiekamu uzmanību klientu apkalpošanā vai citām kļūdām. Bernis uz jautājumiem atbild rakstiski. Iepriekš norunāto klātienes interviju banka atceļ pēc tam, kad Ir iepriekšējā nedēļā publicē Re:Baltica pētījumu, kas atklāja vairākus līdz šim nezināmus faktus par Latvijas banku uzrauga FKTK lomu ABLV sāgā.
Nauda ir
Divi vīri pie ieejas rūpīgi uzrauga katru ABLV ēkā ienākošo. Puskrēsla. Plašā priekštelpā gaidu kādu, kas mani pavadīs pie likvidatoriem. Sajūtas kā slēgtā, pastiprinātas drošības iestādē. Nevienu citu klientu nemanu, arī nevienu trešo valstu multimiljonāru kreditoru ne. Kopumā bankai šobrīd ir 3700 kreditoru, kuru prasījumi pārsniedz valsts garantētos 100 tūkstošu eiro ieguldījumus, un to kopējā prasījumu summa ir aptuveni divi miljardi eiro.
Nauda norēķiniem ar kreditoriem bankai ir. Tā ir turīgākā kredītiestāde, kāda pēdējo daudzu gadu laikā tiek likvidēta. ABLV aktīvi ir 2,4 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa ir nauda. «Apmēram 1,4 miljardi eiro naudas, kas caur dažādām kredītiestādēm stāv principā Latvijas bankas kontos,» stāsta likvidators Andris Kovaļčuks. Papildus tam banka likvidācijas procesā jau ir atguvusi jeb pārvērtusi naudā aktīvus 400 miljonu vērtībā un pārskaitījusi tos norēķiniem par garantēto atlīdzību izmaksām. Tai joprojām vēl ir arī neliels vērtspapīru portfelis — mazāk nekā 100 miljoni, kā arī kredītportfelis, un prāva līdzdalība vairāk nekā simt miljonu eiro apmērā virknē meitassabiedrību, stāsta Kovaļčuks.
Likvidācija nav lēta — izmaksas šobrīd jau sasniegušas 27,14 miljonus eiro. Tomēr procesa vadītāji lēš, ka kopumā vairāku gadu laikā izdosies ne tikai sekmīgi norēķināties ar kreditoriem, bet arī bankas akcionāri nepaliks sausā. Viņu ieguldījums kapitālā bijis 300 miljonu apmērā. «Tāda ir likvidācijas būtība — ja akcionāri nevarētu saņemt atpakaļ savu ieguldījumu, tad mēs runātu par maksātnespēju, bet banka nav maksātnespējīga,» skaidro likvidatore Eva Berlaus.
Ernests Bernis, vaicāts par plāniem atgūt kapitālā ieguldītos miljonus, atbild — akcionāru nauda šobrīd bankā tiek izmantota visām likvidācijas izmaksām, to skaitā visu auditoru, kreditoru pārbaužu un citu izdevumu segšanai. «Tas, kas paliks pāri, tiks nodots akcionāru rīcībā, un, protams, tie noteikti nebūs 300 miljoni. Cik, kad un tamlīdzīgi — par to ir pāragri runāt.»
Kaujas lauks
Ernestam Bernim un viņa kompanjonam Oļegam Fiļam ir izredzes atgūt savu naudu, taču par Latvijas valsts izredzēm atgūt reputāciju pēc ABLV skandāla gan šobrīd priekšlaicīgi minēt.
To, kā Latvijai sekmēsies Moneyval novērtējumā — vai šogad valsts nenokļūs tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā» kā starptautiski neuzticama finanšu darījumu partnere —, lielā mērā ietekmēs Latvijas spēja tikt galā ar ABLV likvidāciju. Bet šis process iezīmē milzīgu kaujas lauku, kurā valsts iestādēm neiet gludi, mēģinot saprast, kas tad īsti bankā noticis.
Jau lēmums par bankas pašlikvidāciju nāca ļoti smagi. Saskaņā ar likumu bankas darbību varēja izbeigt trijos veidos — ar pašlikvidāciju, pēc tiesas nolēmuma saistībā ar nopietniem pārkāpumiem vai maksātne-spējas gadījumā. Pēdējais nebija risinājums, jo nauda bankai bija.
Akcionāri pieprasīja pašlikvidāciju, jo vēlējās kontrolēt procesu, tajā skaitā izraugoties likvidatorus. Piemēram, likvidatora amatam tika izvēlēts Kovaļčuks un Arvīds Kostomārovs, kuri senāk strādājuši vadošos amatos ABLV meitaskompānijās. Visi bankas likvidatori tiek dāsni atalgoti. Kopš likvidācijas sākšanas viņi kopā ar konsultantiem (viņu vārdus ABLV atteicās izpaust) atlīdzībās saņēmuši jau 1,24 miljonus eiro. Līdz janvārim likvidatoru komandā strādāji četri cilvēki — Berlaus, Kovaļčuks, Kostomārovs un Elvijs Vēbers, savukārt februārī Vēbers darbu ar ABLV pārtrauca, bet komandai pievienojās Lauma Bērziņa un ekspolitiķis Ringolds Balodis.
Lēmums par likvidāciju bija jāpieņem FKTK, un pēc vairākus mēnešus ilgas domāšanas un vairākkārtējas termiņu pagarināšanas pērn 12. jūnijā banku uzraugs apstiprināja akcionāru piedāvāto pašlikvidāciju. Zaļā gaisma tika dota ar piebildi, ka tas būs valsts stingri kontrolēts process.
Atturīga par šo ceļu jau uzreiz bija toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bet kopš procesa sākuma viņas vadītā Finanšu ministrija pat apšaubījusi FKTK darbību atbilstību valsts, nevis bankas akcionāru interesēm.
Ministre pirmsvēlēšanu laikā kļuva par asas nomelnošanas kampaņas mērķi, bet procesu pavadījuši arī citi skandāli.
Viena miljona eiro atlīdzība — šādu summu septembrī Berņa un Fiļa advokāti izsludināja kopējā atlīdzībā par informāciju, kas apstiprinātu aizdomas, ka «joprojām notiek aktīvi mēģinājumi negodīgām metodēm apturēt» pērn pieņemto FKTK lēmumu, kas ļāva bankai pašlikvidēties. Advokāts Jānis Kārkliņš stāsta, ka uz sludinājumu atsaukušies cilvēki. Bijusi noderīga informācija, par ko arī samaksāts. Cik, viņš neprecizē, tikai norāda — atlīdzības fondā nauda vēl esot. Tie esot akcionāru privātie līdzekļi, nevis ABLV nauda, un šādi tiekot sekmēta advokātu privātā izmeklēšana šajā lietā.
Notikumi ABLV ir arī likumsargu redzeslokā. Laikā no 2015. līdz 2018. gadam Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvaldē ierosināti 35 kriminālprocesi, kuros figurē ABLV klientu naudas līdzekļi. Sīkāku informāciju par šo procesu virzību policija neatklāj. Taču zināms, ka pērn ierosināts arī viens kriminālprocess par iespējamo naudas legalizāciju ABLV. Šajā procesā tiks izanalizēta arī ABLV amatpersonu rīcība un dots juridisks vērtējums, informē policijā. Bernis gan norāda, ka nav liecinājis šajā kriminālprocesā.
Kā Alise brīnumzemē
Piekrītot bankas pašlikvidācijai, FKTK faktiski atzina, ka tās rīcībā nav pierādījumu par kādiem nopietniem likumpārkāpumiem, lai varētu rosināt bankas likvidāciju tiesā. Tikai atklāts ir jautājums, vai FKTK tiešām darīja visu, lai noskaidrotu patieso situāciju. Kaut arī FinCEN paziņojums, kurš noveda pie bankas kraha, ietver nopietnas aizdomas par likumpārkāpumiem, visaptverošu pārbaudi par tur notiekošo FKTK tā arī nesāka. Tas netika darīts ne uzreiz pēc FinCEN paziņojuma, kad banka vēl strādāja, ne tad, kad ABLV nolēma pašlikvidēties. Pilnīgi atšķirīga bija regulatora pieeja Luksemburgā, kur darbojās ABLV meitaskompānija.
Nekavējoties sākot pārbaudi bankā, regulators konstatēja ļoti nopietnus pārkāpumus, par kuriem līdz šim publiskajā telpā nav runāts, bet tagad Ir izdevies uzzināt par regulatora atklājumiem. (Skat. iepriekšējā lapā)
Pēdējā pilnā pārbaude Latvijas ABLV notikusi tikai 2013. gadā, tomēr FKTK vadītājs Pēters Putniņš uzsver — ļoti dziļas un pamatīgas pārbaudes bijušas iepriekšējos gados. Kad banka tika aizvērta pēc ECB lēmuma, padziļināta pārbaude vairs neesot bijusi FKTK kompetencē, jo uzraugs pārbauda tikai strādājošas bankas. Vēsturisko kontu pārbaude ir Kontroles dienesta uzdevums, saka Putniņš, norādot arī uz šim mērķim atvēlētu papildu finansējumu.
Savukārt Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neslēpj FKTK atbalsta trūkumu ABLV jautājumā. Piemēram, netika nodrošināta pieeja ABLV datiem. «Mums šī procesa laikā tika teikts, ka viss ir izdarīts, [lai bankā saglabātu autentisku informāciju], bet, kad mēs prasījām, lai nodod datus mums, tāda iespēja netika radīta,» saka Znotiņa. «Es diemžēl esmu spiesta teikt — gandrīz uz visiem mūsu pieprasījumiem mēs no FKTK saņemam «nē».»
Jautājums par informācijas pieejamību ABLV datubazei var būt izšķirošs Kontroles dienesta un tiesībsargājošo iestāžu spējā pārbaudīt aizdomas, kādas krīt pār bankā notikušo. Raksta tapšanas laikā Ir neizdevās no FKTK pēc būtības saņemt atbildi, vai pasākumi bankas datu saglabāšanā nav veikti novēloti — daudzus mēnešus pēc pašlikvidācijas sākšanas. Putniņš tikai uzsver: FKTK veikusi visus datu integritātes saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamības gadījumā iespēju pilnībā atjaunot jebkuru no bankas būtiskākajām informācijas sistēmām. «Kāpēc jūs iedomājaties, ka tie cilvēki, kas tagad ir likvidatoru krēslos, tāda konsultāciju firma kā EY, uzņemsies uz sevi dokumentu viltošanas risku, iesaistīsies noziedzīgos nodarījumos, lai tikai izpatiktu ABLV akcionāriem un pēc tam visu atlikušo mūžu par to ciestu?» Putniņš atbild ar retorisku pretjautājumu.
Informācijas saglabāšanu neskartu sola arī likvidatori — tas esot viņu pienākums. «Visas valsts iestādes, kurām ir tādas funkcijas un tiesības veikt pārbaudes», varot nākt pie likvidatoriem un, «pamatojoties uz savām pilnvarām, pieprasīt mums informāciju», skaidro Berlaus.
Taču tas gan nenozīmē, ka prasītā informacija tiek dota. Piemēram, Kontroles dienests jau pērn septembrī pieprasīja ABLV likvidatoriem sniegt plaša apmēra informāciju, taču prasīto nesaņēma. Likvidatori sūdzējās par šo pieprasījumu Ģenerālprokuratūrai, kura vairākus mēnešus sūdzību vētīja, līdz šā gada janvārī daļēji apmierināja — dienestam esot tiesības saņemt informāciju, taču pieprasījumu pamatojumiem jābūt konkrētākiem.
Tikmēr sarunas par dienesta tiesībām piekļūt ABLV datiem par klientu un pārskaitījumu vēsturi pēdējo piecu gadu laikā tika pacelts jaunā līmenī — tas noritēja vienlaikus ar klientu pārbaudes metodoloģijas saskaņošanu. Gala beigās visas puses tomēr vienojās: gan par metodoloģiju, gan par to, ka dienestam būs pieeja ABLV datiem, tiklīdz dienests pats būšot tam tehniski gatavs. Vai tas nozīmē, ka beidzot problēma ir atrisināta?
«Es viennozīmīgi varu pateikt, ka ABLV izdoma un kreativitāte ir ļoti augstu vērtējama — līdz ar to es nevaru būt 100% pārliecināta, ka mēs dabūsim visu, ko gribam. Es nevaru būt droša, kamēr neesmu to dabūjusi,» saka Znotiņa. Komunikāciju ar banku viņa ironiski salīdzina ar pastāvīgu mācīšanos. «Katra dienu mums ir kā pasakā. Kā Alisei Aizspogulijā, paveras jaunas durtiņas. Katru reizi mēs ar entuziasmu secinām — vakar bijām muļķāki nekā šodien.» Pēdējā aktualitāte — likvidatoriem neesot skaidrs, vai dienests mācēšot pārņemt datus un glabāt tos droši. Uz datu aizsardzības regulu likvidators atsaucas arī atbildēs žurnālam Ir. «Šobrīd jau notiek sarunas par datu nodošanu, precizējot gan Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, fizisko personu datu drošību, datu uzglabāšanas un citus jautājumus, kas noteikti tiks atrisināti,» pauda Kovaļčuks.
Paralēli šiem procesiem jau pērn sākās valsts garantēto noguldījumu izmaksa ABLV klientiem. Līdz šim jau izmaksāti 85% no kopējā garantēto ieguldījumu apjoma. Aptuveni tūkstotis klientu piesaistījuši pastiprinātu uzraugu uzmanību, tāpēc šobrīd tiek padziļināti pārbaudīti. Iesaldēti ir 20—23 miljoni eiro no kopējā 480 miljonu apjoma, uz kuriem attiecas valsts garantētā izmaksa. Uz jautājumu, cik no šiem tūkstoš klientiem bankā ir vēl lielākas summas, kas pārsniedz valsts garantēto apjomu un kādi ir šo aizdomīgo klientu kopējie ieguldījumi, FKTK neatbild.
Putniņš uzsver, ka izmaksājamā nauda tiks rūpīgi pārbaudīta un ir sarēķinājis — vairākos uzraudzības līmeņos ABLV iekšienē, līdzdarbojoties EY konsultantiem un FKTK, kopumā sanāks «12 acu princips».
Tikmēr Znotiņa uz jautājumu, vai apstiprinātā klientu pārbaudes metodoloģija tiešām nodrošina, ka neviens noziedzīgi iegūts cents nepametīs banku, atbild — šāds mērķis būtu jāsasniedz. Viss būšot atkarīgs no tā, kā praksē notiks sadarbība starp EY konsultantiem, likvidatoriem, FKTK un Kontroles dienestu. Viņa stāsta, ka nupat bijusi tikšanās ar EY pārstāvjiem, kurā viņa uzsvērusi konsultantu atbildību arī Latvijas likumu priekšā ziņot policijai, ja klientu pārbaužu rezultātā tiks konstatēts, ka ABLV darbinieki, vadība vai akcionāri bijuši iesaistīti kādās noziedzīgās darbībās. Likvidatori pilnīgi visiem 3700 kreditoriem noteikuši vienādu augsta riska statusu, līdz ar to dienests gaida pamatīgu klientu vētīšanu no EY puses. «Tā ir EY un likvidatoru atbildība,» saka Znotiņa. Un piebilst — visos gadījumos, kad saņems ziņojumus no likvidatoriem vai FKTK, nauda tiks iesaldēta.
Saistībā ar ABLV Kontroles dienestam jau šobrīd ir daudz darba — informācija tiek saņemta arī no ārvalstu kolēģiem. Ja gadījumā būs jāpārbauda visi bankas kreditori, tas varētu būt nopietns izaicinājums. Parasti gadā dienests apstrādājot ap 35 tūkstošiem ziņojumu, to skaitā ap 7000 ziņojumu par aizdomīgiem gadījumiem. Ņemot vērā ABLV kreditoru skaitu, «ja ienāks vezums», talkā tiks ņemta kompānija Kroll, kurai ir pieredze šādā darbā.
Uzsist uz pleca?
Apkopojot visu gada laikā notikušo ABLV likvidācijas procesā, redzams — pusgada laikā kardināli mainījusies atbildīgo amatpersonu attieksme jauājumā, vai bankas klientu pārbaudes metodoloģija jāsaskaņo ar starptautiskajiem partneriem. Šāda apņemšanās bija rakstiski ietverta Māra Kučinska (ZZS) valdības pērn oktobrī apstiprinātajā pasākumu plānā naudas atmazgāšanas novēršanai, taču tagad izrādījies, ka FKTK vadītājam Putniņam neesot saprotams, kā to izdarīt. «Kā izpildīt šo MK rīkojumu nr. 512, ir jājautā rīkojuma autoriem. FKTK no savas puses ir veikusi visas darbības un informāciju sniegusi visiem, kam tā būtu nepieciešama,» saka Putniņš. Jāpiebilst, ka pret metodoloģijas saskaņošanu ar partneriem publiski ļoti asi iestājās ABLV likvidatori.
Vai pašlikvidācijas pašreizējais modelis ir labākais risinājums valstij — arī šajā jautājumā Kontroles dienesta un FKTK vadībai ir atšķirīgi viedokļi.
Znotiņa stāsta — «pašlikvidācijas procesa laikā nācies saskarties ar tik daudziem ABLV mēģinājumiem demonstrēt, kurš patiesībā kontrolē pašlikvidāciju, un tā nav valsts, ka, atskatoties atpakaļ, jāvērtē vai izvēlētais ceļš bija pilnībā pārdomāts.»
Viņasprāt, Latvijai vajadzēja apsvērt rīkoties līdzīgi kā Igaunijai Versobank gadījumā — iet iekšā bankā, pārbaudīt, vai ir notikušas nelikumības, un tad, ja ir nopietni pārkāpumi, slēgt. «Pašlikvidācija pēc likuma gara ir paredzēta gadījumiem, kad ar kompāniju viss ir kārtībā — vienkārši nolēmām pārtraukt biznesu. Šeit nebija viss kārtībā, gluži pretēji — tika izvirzītas ļoti daudzas aizdomas par to, ka ir nekārtībā,» saka Znotiņa. Viņa uzskata, ka tagad «pēc būtības esam spiesti skriet līdzi jautājumos, kuros viņi [akcionāri] mums nereti diktē noteikumus».
Savukārt Putniņš ir pārliecināts: «Viennozīmīgi tas bija labākais risinājums!» Viņš uzsver, cik būtiski bijis vienoties par metodoloģiju, lai pārietu beidzot pie reālās likvidācijas — «ko patiesībā vajadzēja izdarīt daudz, daudz agrāk, ja vien Latvijai būtu iemaņas procesus virzīt uz priekšu raiti». Viņam nav saprotama skepse par pašlikvidāciju, jo šādā ceļā «var visciešāk šos procesus kontrolēt, un es personīgi neredzu neko sliktu tajā, ja uzņēmēji — lai vai kāds ir tas fons — tomēr veic pilnu norēķinu ar kreditoriem».
Putniņš uzsver, ka metodoloģijas izstrādē veikti vairāk nekā 1000 labojumu, ieguldīts milzīgs darbs. «Tā vietā, lai uzsistu sev uz pleca, lai to tālāk propagandētu visos Moneyval procesos, visi tie, kas mēģinās šo procesu padarīt par kaut kādu neveiksmi vai stāstīt, cik tas būs slikti, vienkārši radīs kārtējos priekšnoteikumus, lai atkal ziņojumos par mums tiktu sarakstītas sliktas lietas,» emocionāli pauž Putniņš. Viņš aicina arī žurnālu Ir izturēties atbildīgi pret šo tematu: «To taču lasa visas vēstniecības, starptautiskie eksperti visu iztulko. Ja ir vēlme to visu nomelnot, tad arī nebrīnieties, ka būs visādi melnie saraksti un viss pārējais.»
Banka ABLV
Kopējie aktīvi: 2,4 miljardi eiro
Noguldījumi: 1,6 miljardi eiro
Kapitāls un rezerves: 299 miljoni eiro
Līdz šim atgūtie aktīvi: 403 miljoni eiro
Kopējie prasījumi no kreditoriem, kuru ieguldījumi pārsniedz valsts garantijas: 2 miljardi eiro no 3700 klientiem
Valsts garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro
Kopējā summa: 480 miljoni eiro
Atlīdzības saņēmēju kopskaits: 21 583
Izmaksāts: 408 miljoni eiro
Saņēmēji: 12 807
Padziļināti pārbaudīti: aptuveni 1000 klientu
Iesaldēti: aptuveni 20 miljoni eiro
Dati: ABLV un FKTK
Pagaidām nav neviena komentāra