Izrāde Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi ir neatkarīgs projekts, kas cenšas mainīt priekšstatu par izcilu personību, un tas izdodas
Zentas Mauriņas personības izcilība nav apšaubāma, taču viņas eseju pārsaldinātais izteiksmes veids man vienmēr atgādinājis tādu kā sālsezera (vai drīzāk — cukura ezera) virsmu, pa kuru uzmanība aši pāršļūc pāri, i necenšoties gremdēties dziļumos. Taču izrādē nav nekā no patētiska «lido doma zelta spārniem», tie spārni palikuši kulisēs, proti, tieši tur, kur tiem jābūt, — grāmatu plauktos, jo iestudējuma vieta ir Rīgas Centrālā bibliotēka.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.