Mazās mēslu karaļvalstis

Dažādās Latvijas pašvaldībās cena par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atšķiras pat trīs reizes. Kāpēc tā?

Ziemassvētku laiks sācies arī sadzīves atkritumu poligonā Getliņi EKO Rīgas pievārtē — pa atkritumu šķirošanas rūpnīcas milzīgajām līnijām slīd oranžas mandarīnu un apelsīnu mizas. Citrusaugļu aromātu gaisā gan nejūt, degunā cērtas šķērma smaka. Ik dienu šeit iebrauc aptuveni 150 atkritumu mašīnu no Rīgas un tuvējām pašvaldībām, atvedot nešķirotus sadzīves atkritumus, ko iedzīvotāji izmet piemājas konteineros. Vienā tādā mašīnā ir līdz pat septiņām tonnām mēslu.

Šķirošanas rūpnīcā tiek atlasīti otrreizējai pārstrādei derīgie materiāli, lai kaiju apsēstajos atkritumu kalnos apglabātu pēc iespējas mazāk. Rūpnīcu 2015. gadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu atvēra kompānija Clean R. Tas krietni uzlabojis sadzīves atkritumu statistiku visā valstī.

2014. gadā apglabājām 709,6 tūkstošus tonnu, bet 2017. gadā vairs tikai 262,2 tūkstošus tonnu jeb aptuveni 30% no mājsaimniecību radītajiem sadzīves atkritumiem, liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Taču ar to vien nepietiek — Eiropas Savienībā esam vienojušies, ka līdz 2030. gadam dalībvalstīm jāspēj samazināt apglabāto atkritumu daudzums līdz 10% no visiem sadzīves atkritumiem.

Lai motivētu iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus un arvien vairāk materiālu pārstrādāt, valsts ik gadu ceļ dabas resursu nodokli par katru poligonos aprakto atkritumu tonnu. Vēl 2016. gadā par apraktu sadzīves atkritumu tonnu bija jāmaksā 12 eiro, pērn jau 25 eiro, šogad — 35 eiro, 2019. gadā — 42 eiro, bet 2020. gadā summa uzkāps līdz 50 eiro.

«Pieaugot dabas resursu nodoklim par atkritumu apglabāšanu, atkritumu pakalpojums par nešķiroto sadaļu kļūst dārgāks. Jo es vairāk sašķiroju, jo man mazāk jāmaksā — tas iedzīvotājus motivē šķirot,» milzīgā sadārdzinājuma jēgu skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Rudīte Vesere.

Cenu pieaugumu nodokļa kāpuma dēļ, visticamāk, izjutis katras pašvaldības iedzīvotājs, tomēr Ir nolēma palūkoties sīkāk — cik tieši par nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera iztukšošanu maksā iedzīvotāji katrā Latvijas pašvaldībā. Rezultāti pārsteidz — kāpēc dažās pašvaldībās atkritumu apsaimniekotāji spēj nodrošināt iedzīvotājiem šo pakalpojumu lētāk par 10 eiro kubikmetrā, bet citās tas izmaksā divas vai pat trīs reizes dārgāk?

Šis ir pirmais raksts, ar kuru atklājam sēriju par atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Janvārī to turpināsim, noskaidrojot, ko īsti aprokam atkritumu poligonos un kāpēc ražotāju atbildības sistēmas, kas uzņēmumu vārdā šķiro un nodod pārstrādei dabai kaitīgus materiālus, dēvē par «zaļajiem jumtiņiem»?

Mazo karaļvalstu sindroms

Vairākos Pierīgas novados par nešķirotu sadzīves atkritumu kubikmetra izvešanu iedzīvotāji maksā zem 10 eiro, piemēram, Mārupē 8,05, bet Ādažos 8,26 eiro, turpretim Jēkabpils novadā cena ir aptuveni trīsreiz lielāka — 22,74 eiro, bet Madonā šis pakalpojums izmaksā pat 24,35 eiro.

Šādi aktuālie dati Latvijas mērogā nav apkopoti, bet Ir tos ieguva novembra beigās un decembra sākumā, apkopojot publiski pieejamo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu Latvijas pašvaldībās un tieši sazinoties ar pašvaldībām, ja datus neizdevās atrast tās vai atkritumu apsaimniekotāja mājaslapā.

Lai salīdzinātu atkritumu apsaimniekošanas cenas pašvaldībās, jāsalīdzina, kas šajā cenā ietilpst, skaidro Rudīte Vesere no VARAM. Jāņem vērā, kāds ir iedzīvotāju blīvums un pašvaldības prasības, jo tieši tās ir atbildīgas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā teritorijā.

Atšķirības cenās nosaka tas, uz kuru atkritumu apglabāšanas poligonu atkritumi jāved (desmit reģionos ir katrā savs poligons ar atšķirīgiem tarifiem), kāds ir apsaimniekojamo atkritumu kopējais daudzums pašvaldībā, kāda ir automašīnu amortizācija, skaidro kompānijas Eco Baltia Vide direktors Jānis Aizbalts. Piemēram, Eco Baltia Vide apsaimniekotajā Salaspils novadā atkritumu apsaimniekošana izmaksā 11,11 eiro, bet Tērvetes novadā — 16,95 eiro par kubikmetru. Atkritumu apjoms Pierīgas novadā esot desmitkārt lielāks, tāpēc varot piedāvāt pievilcīgāku cenu, skaidro Aizbalts.

Kompānijas Clean R valdes loceklis Guntars Levics skaidro, ka būtisks faktors ir arī atkritumu svars pašvaldībās, piemēram, privātmājās tas esot krietni lielāks. Tāpat svarīgs iedzīvotāju blīvums un pašvaldības prasības par investīcijām infrastruktūrā un transportā.

Taču Ir pamana vēl kādu citu būtisku sakarību. Starp desmit pašvaldībām, kurās ir visaugstākās cenas par atkritumu apsaimniekošanu, nav neviena privāta uzņēmuma — tie visi pieder vienai vai vairākām pašvaldībām. Savukārt starp desmit pašvaldībām, kur atkritumu apsaimniekošana ir vislētākā, ir tikai viens pašvaldības uzņēmums.

Pašvaldībās, kurās atkritumus apsaimnieko kompānijas, kas pilnībā pieder pašiem vietvalžiem, atkritumu apsaimniekošana vidēji ir par 16% dārgāka nekā pašvaldībās, kur to dara privātuzņēmēji.

Šajos aprēķinos neiekļāvām Rīgu un  Daugavpils novadu, jo tur maksa visiem iedzīvotājiem nav vienāda. Daugavpils novadā darbojas divi atkritumu apsaimniekotāji, un cena atšķiras katrā pagastā — no 12,48 līdz 17,63 eiro par kubikmetru.

Rīgā savukārt tā svārstās no 12,10 līdz 18,15 eiro, turklāt cena atšķiras ne tikai atkarībā no pakalpojuma sniedzēja, bet arī katra uzņēmuma ietvaros. Iespējams, cenas griesti ir vēl augstāki, jo viens no četriem Rīgas atkritumu apsaimniekotājiem — Pilsētvides serviss — savu cenu koridoru atteicās nosaukt.

«Pašvaldībām dažreiz ir mazo karaļvalstu sindroms,» sarunā ar Ir pajoko Jānis Aizbalts no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia Vide. Tām patīkot pašām uzņemties kontroli pār atkritumu apsaimniekošanu, lai gan tas nesanāk ne ērtāk, ne lētāk, jo ar nelielo apjomu nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi iekārtām. Dažas pašvaldības, piemēram, Ropažu novadu, Eco Baltia Vide esot paši uzrunājuši, aicinājuši rīkot publisku konkursu — ja neviens privātais nespēs izkonkurēt, tad lai turpina apsaimniekot Ropažu novadam piederošais atkritumu apsaimniekotājs Vilkme. Pašvaldība nepiekrita.

Līdzīgs piemērs arī Neretas novadā, kur ir viena no augstākajām cenām par atkritumu apsaimniekošanu visā valstī — 22,42 eiro par kubikmetru ar PVN. Ar nākamo gadu pašvaldība tur mainīs atkritumu apsaimniekotāju no Aizkraukles novadam piederošā Aizkraukles KUK uz Vidusdaugavas SPAAO, kas kopīgi pieder 15 pašvaldībām. Lielākās daļu turētājas ir Jēkabpils un Madonas pašvaldības. Konkursu pašvaldība nerīkos, jo pati ir uzņēmuma līdzīpašniece, skaidro domes izpilddirektors Rolands Klibiķis. Viesītes novada domei šajā uzņēmumā pieder nepilni divi procenti daļu. Cena par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem ar nākamo gadu pieaugs.

Turklāt, par spīti augstākajām cenām, pašvaldības savos uzņēmumos strādā ar lieliem zaudējumiem. Lai gan atkritumu izvešana ir ienesīgs bizness, kas lielākajiem privātajiem spēlētājiem nes vērā ņemamu peļņu, uzņēmums ar visplašāko darbības lauku — pašvaldībām piederošais ZAAO, kas saimnieko 27 Vidzemes novados — pērn arī pie 6,2 miljonu apgrozījuma strādājis ar 94 tūkstošu mīnusu. Un tas nav vienīgais.

Piemēram, Madonā saimnieko divi pašvaldībai pilnībā piederoši uzņēmumi — Bērzaunes komunālais uzņēmums un Madonas namsaimnieks, vienam zaudējumi pērn bijuši 138 tūkstoši eiro, otram — 53 tūkstoši. Līdzīgi arī Viesītes komunālā pārvalde strādājusi ar 59 tūkstošu eiro mīnusu, bet Krustpils novadā Spuņģēni-Daugavieši ar 74 tūkstošu zaudējumiem. Visos šajos novados iedzīvotāji maksā dārgāko maksu par atkritumu apsaimniekošanu valstī.

Jāpiemin gan arī, ka šīs pašvaldības atrodas atkritumu poligona Dziļā vāda teritorijā, kas ir viens no neveiksmīgākajiem, jo, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, apglabā aptuveni 77% visu sadzīves atkritumu. Līdz ar to apstiprinātais tarifs par atkritumu apglabāšanu šajā poligonā patiešām ir augstāks nekā citviet. Citu poligonu pašvaldība nedrīkst izvēlēties — jāturas pie sava, jo visa Latvija ir sadalīta desmit reģionos, katrā ir pa vienam sadzīves atkritumu poligonam. Tomēr šajā pašā reģionā atrodas arī Skrīveru novads, kur iedzīvotāji par atkritumu apsaimniekošanu maksā krietni mazāk, 12,91 eiro kubikmetrā. Kāda ir Skrīveru novada veiksmes atslēga? «Mums vienkārši paveicies,» novada izpilddirektors Ansis Martinovs saka par kompāniju Ķilupe, kas uzvarējusi jau otrajā pašvaldības izsludinātajā konkursā. Paši savu kompāniju Skrīveri negrasās veidot — tas būtu ekonomisks neprāts.

«Tas ietekmēs visu Latviju»

Mums taču nav jānosaka iedzīvotājiem, kur pirkt maizi, tāpat arī atkritumu apsaimniekošanā jābūt konkurencei, pārliecināta Mālpils novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ineta Broka. Cena par atkritumu apsaimniekošanu te ir salīdzinoši zema — 12,4 eiro kubikmetrā. Tomēr agrāk pašvaldībā darbojušies divi atkritumu apsaimniekotāji un cīnījušies par katru miskasti. Konkurence spiedusi gan piedāvāt labu cenu, gan kvalitatīvu pakalpojumu. Kad darbu pārņēmusi tikai viena kompānija — Lautus —, bijušas problēmas. Atteikušies reizi nedēļa braukt uz attālākiem novada nostūriem, iedzīvotājiem likuši tā vietā ņemt lielākus konteinerus, kurus izvest reizi divās nedēļās.

Ar konkurenci atkritumu apsaimniekošanas nozarē kļūst arvien bēdīgāk. Rudīte Vesere no VARAM norāda, ka likums neliedz pašvaldībām iesaistīties šajā biznesā un pašlaik tās darbojas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos aptuveni pusē Latvijas pašvaldību.

Tomēr Ir pētījums liecina — proporcija ir vēl lielāka. Uzņēmumi, kas pilnībā vai daļēji pieder pašvaldībām, kontrolē jau divas trešdaļas pašvaldību. Privātās kompānijas palikušas tikai 35 no 119 pašvaldībām. Turklāt Rīga, kur tiek savākta aptuveni trešdaļa visas valsts atkritumu un šobrīd darbojas četras privātas atkritumu apsaimniekošanas kompānijas, plāno veidot monopolu uz 20 gadiem (skat. atsevišķo rakstu blakus). Konkurences padome ne tikai brīdina, ka šis termiņš ir pārāk garš un samazinās tirgus spēlētāju skaitu Rīgā, bet sekas būs nozarē kopumā. «Tas ietekmēs tālejoši visu Latviju, jo pārējiem nebūs pietiekami dziļas telpas, kur attīstīties,» saka Antis Apsītis no Konkurences padomes.

Kamēr cenas kāpj un konkurence sarūk, atlikušajiem tirgus dalībniekiem būs jāspēj strādāt arvien efektīvāk. Kā šobrīd zaudējumus nesošie pašvaldību uzņēmumi to spēs, nav skaidrs. Lai tuvotos kopējiem ES mērķiem, arī Latvija no 2021. gada apņēmusies nodot pārstrādei 50% sadzīves atkritumu. Pašlaik šis skaitlis ir divreiz zemāks.

Turklāt atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina arī bioloģisko atkritumu obligāta šķirošana. Pūstošie dabiskās izcelsmes produkti, nonākot plūsmā pie pārējiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, sabojā materiālus, ko būtu iespējams nodot pārstrādei, tāpēc tos būtiski turēt atsevišķi. Pašlaik tikai divi no desmit Latvijas poligoniem — Getliņi EKO un Krivženiki Rēzeknē — ieguvuši Eiropas fondu finansējumu bioloģisko atkritumu pārstrādei, bet pārējiem būs jāmēģina tikt galā pašu spēkiem. Poligona Janvāri vadītājs Ingvars Lerhs to sauc par ambiciozu prasību un neslēpj — ir bažas, kā to izdosies izpildīt. Arī viņi pieteicās ES finansējumam, bet to neieguva.

To, ka problēma briest, pamanījusi arī Eiropas Komisija, kas šā gada septembrī VARAM atsūtījusi brīdinājumu par vājajiem rezultātiem atkritumu šķirošanā. Mājsaimniecībām trūkst ekonomiska stimula šķirot atkritumus, savukārt valstij — investīciju atkritumu pārstrādē.

Atkritumu tirgus līderi Latvijā

Turpinājumā: vai var ticēt oficiālajiem datiem par atkritumu apglabāšanu poligonos?

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.