Konkurences padome vairāk nekā mēnesi cenšas izplatīt faktiem neatbilstošu viedokli par kompensējamo zāļu tirgu. Kā noprotams no ziņojuma un publikācijām presē, tā sākusi cīņu par ārvalstu ražotāju tiesībām uz peļņu.
Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija (LZLA) ir pārsteigta par Konkurences padomes (KP) pausto augsto novērtējumu Latvijas aptiekām un lieltirgotavām, kas norādīts vairāku gadu garumā tapušajā KP ziņojumā par kompensējamo zāļu izplatīšanu. Iepazīstoties ar KP pētījumu par kompensējamo zāļu tirgu, LZLA rodas nepārprotams secinājums, ka Latvijas zāļu lieltirgotāji ir spējuši pamatīgi paverdzināt pasaules lielākās zāļu ražotāju kompānijas, kuras katra gadā apgroza par Latvijas valsts budžetu lielākas naudas summas. Tās tikušas piespiestas Latvijā tirgot zāles teju bez uzcenojuma, ar ražotājiem neizdevīgiem nosacījumiem, visu peļņu atdodot Latvijas aptiekām vai lieltirgotavām.
KP nav vēlējusies iesaistīt kompensējamo zāļu tirgus izpētē ne Latvijas aptiekas, ne zāļu lieltirgotavas, bet, gluži kā politiķi, vākusi patērētāju viedokli interneta aptaujās vai uzklausījusi radio. Atsaucoties uz vairākkārtējiem LZLA un Aptieku īpašnieku asociācijas piedāvājumiem veidot diskusiju par problēmām, ir notikusi viena tikšanās divu gadu laikā. KP toreiz nozares piedāvājumu kolektīvi samazināt cenas populārākajām zālēm Latvijā noraidīja, argumentējot, ka tas būtu kartelis. Kas tad patiesībā nosaka zāļu cenas Latvijā un kā kompensējamo zāļu tirgu sakārtot patērētāju interesēs?
Ražotājs nosaka cenu
Pirmkārt, līdzīgi kā naftas produktu tirgū, arī zāļu sākuma cenu nosaka ražotājs, savukārt gala cena patērētājam veidojas tiešā atkarībā no tās. Lai gan Latvijā ir arī vietējie zāļu ražotāji, līdz šim patērētāju sašutumu ir vairojusi tieši ārvalstu ražotāju piegādāto zāļu sākuma cena. Ražotājs arī brīvi pieņem lēmumu tirgot vai netirgot attiecīgās zāles Latvijā. Neviens ārvalstu ražotājs zāles ar zaudējumiem tirgot neizvēlēsies, tātad ražotāji no dalības Latvijas zāļu tirgū gūst peļņu.
Zāļu lieltirgotāju un aptieku uzcenojumu valsts konkrēti nosaka un stingri regulē, tādēļ var nopelnīt tik daudz, cik ir valsts noteiktais zāļu uzcenojums. KP pārmetumi liecina, ka acīmredzot nav pievērsta uzmanība likumdošanas regulējumam, kurā lieltirgotavu un aptieku uzcenojums kompensējamiem medikamentiem jau daudzus gadus ir vairākkārt samazināts, neraugoties uz inflāciju. Būtiski, ka statistiski vidējā zāļu ražotāju peļņa ir 85% līmenī no apgrozījuma, savukārt zāļu lieltirgotāju peļņa valsts kompensējamām zālēm ir vidēji 5% no apgrozījuma. Šos rādītājus KP savās publikācijās noklusē, vienlaikus uzsverot, ka ārvalstu ražotāji Latvijā zaudējot peļņu.
Otrkārt, Latvijā darbojas vairāk nekā 80 zāļu lieltirgotavas un vairāk nekā 800 aptiekas, starp kurām valda sīva konkurence. Pēdējo piecu gadu laikā zāļu lieltirgotavu skaits ir audzis. Argumentācija, ka ražotājs neesot motivēts ienākt Latvijas tirgū, ja tam jādod precei atlaide, ir demagoģiska. Ja ražotājs nevarēs vienoties ar vienu zāļu lieltirgotavu, tad vienosies ar citu. Savukārt lieltirgotavu apgrozījums aug nevis tāpēc, ka tiek pārdots vairāk zāļu, kas ir neiespējami valstī, kurā samazinās iedzīvotāju skaits, bet gan tāpēc, ka ražotāji paaugstina zāļu sākotnējo cenu Latvijas tirgū.
Pacientu veselība atkarīga no neētiskām kvotām
Ziņojumā no KP puses tiek ignorēta lielākā uz kompensējamajām zālēm attiecināmā problēma – šo zāļu pieejamība iedzīvotājiem jeb ražotāju kvotas. LZLA pēdējo gadu laikā regulāri saskaras ar situācijām, kad kāds no ārvalstu zāļu ražotājiem, kuru (parasti neaizstājamās) zāles ir reģistrētas valsts kompensējamo medikamentu reģistrā, sistemātiski atsakās apmierināt visus Latvijas lieltirgotāju zāļu piegāžu pasūtījumus, kurus izdarījušas Latvijas aptiekas savu pacientu interesēs.
Lai gan ražotāji aizbildinās ar ražošanas jaudām, patiesībā tā ir neētiska rīcība, lūdzot iekļaut zāles kompensējamo medikamentu sarakstā, bet pēcāk piegādājot nepietiekamos daudzumos un tā vietā zāles pārdodot tirgos, kur ar tām var vairāk nopelnīt. Tā rodas situācija, kad Latvijas zāļu lieltirgotāju darbība, secīgi arī Latvijas aptieku uzņēmumu, un, pats būtiskākais, Latvijas pacientu veselība ir atkarīga no atsevišķu ārvalstu zāļu ražotāju iekšēji noteiktajām zāļu piegādes kvotām.
Latvijas normatīvajos aktos ir stingri noteikts princips – zāļu lieltirgotavām un aptiekām ir pienākums kompensējamo zāļu sarakstā iekļautus medikamentus piegādāt uz jebkuru aptieku Latvijas teritorijā 24 stundu laikā. Zāļu ražotājam pienākuma piegādāt zāles vajadzīgajā termiņā nav. Rezultātā pacientu pieprasījums pēc konkrētām zālēm ir lielāks, nekā ražotājs, lieltirgotavu pieprasījumu neapmierinot, noteiktā brīdī Latvijā ir piegādājis.
LZLA ieskatā, šāda situācija turpmāk nav pieļaujama. Zāļu ražotājiem, ja reiz tie ir nolēmuši darboties mūsu valsts tirgū, ir jāspēj apmierināt viss Latvijas aptieku uzņēmumu pieprasījums pēc konkrētajiem medikamentiem. Bez saprotama iemesla atsakoties šos pasūtījumus izpildīt, LZLA ieskatā, šāda rīcība ir uzskatāma par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai gan tās novēršana ietilpst tiešā KP kompetencē un LZLA sagaidīja, ka ar savu ziņojumu KP beidzot sāks pievērsties šim jautājumam, problēma ziņojumā tiek noklusēta.
Ilgstoša bezatbildība pret valsti
Līdzīgi netiek risināts jautājums par ārvalstu zāļu ražotāju atbildību un pienākumiem pret valsti, no kuras tie gūst peļņu. Jau gadiem ārvalstu zāļu ražotāji izvairās no pienākuma reģistrēt komercdarbību Latvijā. Nereģistrējoties Latvijā, ārvalstu ražotāji ir faktiski neaizsniedzami Latvijas zāļu tirgus uzraugiem, savukārt to apgrozījums un 85% peļņa no zāļu tirdzniecības Latvijā aizplūst uz zāļu ražotāju mītnes valsti, nevis uz Latvijas valsts kasi.
Panākot, ka ārvalstu zāļu ražotāji, kas vēlas šeit nopelnīt ar zāļu tirdzniecību, pakļaujas Latvijas likumdošanai, būtu iespējams nodrošināt gan zāļu pieejamību visiem pacientiem, gan lielākus valsts budžeta ieņēmumus.
Autors ir Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes loceklis.
Pagaidām nav neviena komentāra