Analogais skaistums

Fotografēt, klausīties mūziku, ierakstīt skaņu un to atskaņot — viņi atrod piepildījumu nodarbē, kas citiem jau šķiet par lēnu

Ierakstīt savu skaņu celiņu ir laikietilpīgāk, nekā sameklēt rudens lapu čaboņu internetā. Krāt lenšu ierakstus ir dārgāk, nekā vākt Spotify dziesmu sarakstus. Attīstīt fotogrāfijas vannasistabā ir sarežģītāk, nekā tās knipsēt ar mobilo tālruni. Un tomēr ir cilvēki, kurus neinteresē dzīve pēc principa — ātrāk, ērtāk, vairāk. Viņi nesteidzas. Vai viņi nezina, ka dzīve ir īsa? Ko viņi atrod priekšmetos, no kuriem citi naski atbrīvojās pirmajā jūsmā par digitālo? Kas analogā procesa mīļotājiem ir svarīgāks par digitālā ērtību? Vai tā ir pretošanās paviršai dzīvei steigā? Šiem trim cilvēkiem analogais ir veids, kā dzīvot interesanti. Tas ir sajūtu tveršanas, uzglabāšanas un atgādināšanas veids. Arī redzēšanas un domāšanas metode.