Runa nolasīta 2018. gada 26. septembrī Rīgā, PBLA valdes sēdes atklāšanā
Jāatzīstas, ka biju pagodināts, bet arī nedaudz apmulsis par aicinājumu runāt PBLA valdes sēdes atklāšanā. Mani lūdza izteikties par diasporas nozīmi šodienas Latvijā, bet — ko gan es varu par to īsti pateikt, ja esmu Latvijā nodzīvojis jau savus 27 gadus?
Bet tad sapratu, ka varbūt tieši tāpēc man būtu jāpieņem šis ielūgums, lai parunātu par to, kā saplūst un mijiedarbojas Latvija un trimda, Latvija un diaspora, Latvijā dzīvojošie un ārpus tās mītošie. Lai parunātu par to, ka tās nav divas nošķirtas pasaules, bet patiesībā ir savstarpēji saistītas viena veseluma daļas, kas viena otrai ir vajadzīgas — dažkārt varbūt pat vairāk, nekā mēs to apzināmies.
Kopš 19. gadsimta vidus, kad lielākā daļa latviešu atbrīvojās no muižas valgiem un varēja sākt paši taisīt savu ceļu pasaulē, ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem vienmēr bijusi svarīga loma tās likteņa veidošanā.
Lai gan mēdzam prātā zīmēt mentālu karti, kurā ir krasa robeža starp Latviju un pārējo pasauli, starp tiem, kas dzīvo šeit, un tiem, kas dzīvo citur, manuprāt, jau vairāk nekā 150 gadus Latvijas garīgās, politiskās, intelektuālās un arī tautas robežas ir krietni plašākas par ģeogrāfisko līniju, kuru iezīmējam ar robežstabiem. Šī plašā, tagad jau globālā Latvija redzama gan lielos vēsturiskos notikumos, gan mazākos ģimenes stāstos.
Ja drīkst, izmantošu iespēju nelielai personiskai atkāpei, kas ilustrē šo lielo diasporas ietekmi.
Šoruden pienāks brīdis, kad Latvijā būšu dzīvojis ilgāk nekā jebkurā citā vietā pasaulē. Skatoties no manas bērnības perspektīvas, tas pats par sevi ir pārsteidzošs notikums, bet savā ziņā varbūt pat pārsteidzošāks ir tas, ka visai drīz būšu nodzīvojis Latvijā ilgāk nekā abas manas vecāsmātes, kurām bija ļoti liela ietekme uz to, ka šodien šeit esmu. Abas piedzima ārpus Latvijas — viena Varšavā, otra Pēterpilī. Tas tāpēc, ka viņu tēvi pirms Pirmā pasaules kara nevarēja šeit atrast piemērotu darbu. Tāpat kā šodien daudzi dodas meklēt iztiku citur Eiropas Savienībā, arī tolaik daudzi no Latvijas meklēja darbu tajā vienotajā ekonomiskajā telpā, kuru sauca par Krievijas impēriju.
Mātes māte pārcēlās uz Latviju dažus gadus pirms Pirmā pasaules kara, tēva māte tikai 1920. gadā pēc miera līguma noslēgšanas ar padomju Krieviju. Viņa man iemācīja lasīt. Protams, latviski. Viņai bija skaista, izkopta, precīza valoda. Viņa varēja dienām pukoties par to, ka kāda latviešu draudzene ASV pateikusi, ka aizbrauks uz veikalu pēc “čikena”, tātad pēc vistas. Tas viss bija par spīti tam, ka došanās trimdā 1944. gadā nozīmēja, ka viņa mazāk nekā trešdaļu sava mūža pavadīja Latvijā. Tomēr Latvija viņā bija vienmēr.
Man šķiet, ka šis mazais stāsts sasaucas ar mūsu vēstures lielo stāstu, kurā redzams, ka ārpus Latvijas nonākušajiem ir bijusi būtiska ietekme uz tautas un valsts attīstību.
Tā tas bija jau tautas pirmās atmodas laikā. Tas droši vien ir pašsaprotami, bet nebūtu lieki atgādināt, ka viens no pirmās tautas atmodas galvenajiem iekustinātājiem — Pēterburgas Avīzes —, kā liecina nosaukums, tika izdotas Pēterburgā — sava veida politiskajā trimdā, jo vācbaltieši šāda izdevuma parādīšanos Latvijā nebūtu pieļāvuši. Pēterburgas Avīžu redaktors Krišjānis Barons gandrīz 40 gadus (no 1856. līdz 1893. gadam) dzīvoja ārpus Latvijas — vispirms Tērbatā, pēc tam Pēterburgā, tad Maskavā. Tur 1878. gadā Barons sāka lielo dainu vākšanas darbu, kas ir viens no mūsu kultūras stūrakmeņiem. Slavenais Dainu skapis turpat arī tika izgatavots, un, dzīvodams Maskavā, 15 gadu laikā Barons saņēma apmēram 150 000 četrrinžu no dziesmu vācējiem Latvijā.
Ārpus Latvijas dzīvojošiem cilvēkiem bija ļoti svarīga loma valsts neatkarības idejas izvirzīšanā un atbalstīšanā.
Prasība pēc neatkarīgas Latvijas arī pirmo reizi izskanēja trimdā. Viens no mūsu izcilākajiem valstsvīriem Miķelis Valters 1898. gadā devās uz Šveici, lai izvairītos no izsūtīšanas uz Vjatku Krievijā. Lai gan tobrīd viņš bija sociālists, Valters nekādā gadījumā nebija internacionālists, un mērķi — neatkarīgu Latviju — viņš izvirzīja rakstā Patvaldību nost! Krieviju nost!, kas tika publicēts 1903. gadā laikrakstā Proletārietis.
Viens no slavenākajiem latviešu trimdiniekiem, protams, ir Rainis. Izsūtījumā Krievijā viņš uzrakstīja savu pirmo dzejoļu krājumu Tālas noskaņas zilā vakarā, bet trimdā Šveicē, kur nodzīvoja 15 gadus, Rainis sarakstīja lielāko daļu no saviem svarīgākajiem darbiem, to skaitā lugas Zelta zirgs, Pūt,vējiņi! un Jāzeps un viņa brāļi, dzejoļu krājumus Klusā grāmata un Gals un sākums, arī poēmu Daugava, kas iedvesmoja Latvijas karavīrus cīņās pret Bermontu. Tā laika karavadoņi teica, ka brīvības cīņās Raiņa Daugava atsvērusi veselu pulku, un tās vārdi Mārtiņa Brauna kompozīcijā Saule, Pērkons, Daugava turpina mūs aizkustināt un pacilāt joprojām.
Arī 1917. gadā pēc Februāra revolūcijas principiālākās prasības Latvijai izmantot savas pašnoteikšanās tiesības izskanēja no ļaudīm, kas atradās emigrācijā vai bēgļu gaitās. Kamēr Latvijā vēl tikai formulējās idejas par autonomiju, Maskavā iznākošais laikraksts Dzimtenes Atbalss, ap kuru pulcējās jauni, nacionāli noskaņoti inteliģences pārstāvji, jau drīz pēc revolūcijas rakstīja, ka “pilsoniskās brīvības vēl nav nacionālās brīvības, kādēļ spēkā paliek tie mūsu centieni, kas prasa nacionālo atsvabināšanos un pašnoteikšanos”.
Arī Amerikā dzīvojošie latvieši (pirmās tautiešu biedrības tur veidojās jau 19. gadsimta beigās) izdevumā Amerikas Vēstnesis 1917. gadā pieprasīja Latvijas neatkarību. 1918. gadā kādā sapulcē viņi savāca 10 000 dolāru, lai palīdzētu tautiešiem Eiropā — šodien tas būtu vairāk nekā 150 000 dolāru.
Arī starpkaru gados trimda un tās pieredze nezaudēja nozīmi. Pieminēšu nelielu, bet, manuprāt, līdz galam neizpētītu piemēru. Labi zināms, ka Kārlis Ulmanis sešus gadus pavadīja ASV un arī studēja Nebraskas Universitātē. Mazāk uzmanības pievērsts tam, kādu iespaidu šie trimdas gadi atstāja uz viņa domāšanu, vismaz saimnieciskā jomā.
Latviešu Zemnieku savienības līdzdibinātājs un Tautas padomes loceklis profesors Jānis Vārsbergs atcerējās, ka jau Pirmā pasaules kara gados Rīgas Lauksaimnieku centrālbiedrības sanāksmēs Ulmanis runājot bieži piebildis “pie mums Amerikā”. Vēlāk Ulmaņa kritiķi pārmeta, ka “Zemnieku savienības vadība ar K. Ulmani priekšgalā zemniecības tautsaimnieciskajā dzīvē sāka dievināt akciju sabiedrības un “amerikānisko kooperāciju””.
Kā labi zināms, pēc Otrā pasaules kara un padomju okupācijas trimdā nonākušie latvieši palīdzēja nodrošināt, lai Rietumu valstis un īpaši ASV patur spēkā okupācijas neatzīšanas politiku, kas ir atjaunotās Latvijas valsts tiesiskās pastāvēšanas pamatā.
Pateicoties nepārtrauktai lobēšanai un politiskajām aktivitātēm, trimdas pārstāvji panāca, ka pirms 1976. gada Helsinku konferences ASV paziņoja, ka neatsakās no neatzīšanas politikas.
Savukārt Trešās atmodas laikā trimdas lielā ietekme Senātā piespieda ASV valdību rēķināties ar baltiešu prasībām un nodrošināja, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm Amerikas ārpolitikā ir atšķirīgs statuss nekā citām PSRS republikām. Tas kļūst skaidrs jebkuram, kurš palasa tā laika ASV prezidenta Džordža Buša, viņa nacionālās drošības padomnieka Brenta Skovkrofta vai tā laika valsts sekretāra Džeimsa Beikera atmiņas. Baltijas jautājumam viņi savās grāmatās velta pārsteidzoši lielu uzmanību.
Trimdas politiskajai ietekmei aizvien bija liela nozīme arī laikā, kad Latvija gatavojās iestāties NATO.
Kopš neatkarības atjaunošanas liels skaits Latvijā dzimušo, dažādu iemeslu mudināti — mīlestības, darba, piedzīvojumu, izglītības dēļ —, ir devušies uz citām valstīm. Ir sācies jauns posms diasporas vēsturē, tomēr tas nav būtiski mainījis faktu, ka Latvija kopš 19. gadsimta ir bijusi globāla parādība. Patiesībā šīs globālās Latvijas dažādās izpausmes ir ciešāk savijušās nekā jebkad. Šogad janvārī man bija iespēja dažas dienas pabūt pasaules otrajā galā — Adelaides vasaras vidusskolā, kur skolotāji gan no “vecās” trimdas, gan “jaunās” diasporas un no pašas Latvijas piedalījās jauno Austrālijas latviešu izglītošanā.
Tur satiku jaunu vīrieti, kurš dzimis un audzis Austrālijā, atbraucis uz Latviju strādāt Eiropas Savienības prezidentūras birojā, atgriezies Austrālijā, lai pabeigtu savu maģistra grādu, un pēc tam plāno atkal pārcelties uz Latviju. Tas viss tagad šķiet normāli un dabiski.
Protams, ir arī atšķirības starp šeit dzīvojošajiem un ārpusē nonākušajiem, un arī diaspora nebūt nav viengabalaina. Taču Latvija jau arī nav viengabalaina — latgalieši, ventiņi, suiti, malēnieši, rīdzinieki un piebaldzēni un tā tālāk, un tā joprojām —, katram ir sava pieredze, sava mazā kopiena, varbūt arī savs īpatnējais runas veids. Kad atbraucu uz Latviju 80. gadu beigās, dažkārt teicu, ka nāku no “trimdas pagasta”, un šis apzīmējums man vēl aizvien šķiet uzrunājošs.
Tātad, raugoties uz garo vēstures ritējumu, ārzemēs dzīvojošajiem ir bijusi, ir un noteikti arī nākotnē būs liela nozīme Latvijai. Ārzemēs dzīvojošajiem ir pieredze, kas Latvijai lieti noder. Ārzemēs dzīvojošie var Latvijai sniegt atbalstu — gan materiālu, gan politisku, gan morālu. Ārzemēs dzīvojošie var palīdzēt ar valsts popularizēšanu, kas ir jo sevišķi svarīgi šajā informācijas laikmetā.
Bet to visu jau jūs zināt. Taču ir vēl kaut kas, par ko varbūt dažkārt mazāk domājam.
Tie, kas dzīvo ārzemēs, nevar uzskatīt savu piederību Latvijai par pašsaprotamu, un tas liek aktīvāk domāt par ideāliem. Ārpus Latvijas dzīvojošajiem ir lielāka brīvība noformulēt savus ideālus, bet vienlaikus arī lielāka nepieciešamība to darīt, lai pašiem būtu skaidrs, kāpēc viņi uztur sevī dzīvu latvietību. Pasīvā ļaušanās dzīves plūdumam nozīmētu, ka viņi noslīkst ikdienībā.
Tāpēc, iespējams, tā nav sagadīšanās, ka pirmo reizi principiālā prasība pēc pilnīgas neatkarības izskanēja tieši ārpus Latvijas — Miķeļa Valtera Šveices trimdā. Tur tas bija iespējams — bet arī nepieciešams.
Tieši diasporas redzējums, kas vienlaikus ir piederīgs Latvijas lielajai kopībai, bet ir arī skats no malas, var būt īpaši nozīmīgs, gan iezīmējot ideālo Latviju, kuru gribam veidot, gan šo vīziju realizējot.
Protams, bez Latvijas diasporai zūd jēgas. Šeit risināsies būtiskākie notikumi valsts un tautas vēsturē, šeit veidosies tās liktenis. Taču — ārzemēs dzīvojošie ir daļa no Latvijas lielās kopienas, un viņu balsi ir svarīgi dzirdēt, tajā skaitā arī vēlēšanās. Tāpat kā diasporai ir nepieciešama Latvija, arī Latvijai ir nepieciešama diaspora — to parāda mūsu vēsture kopš pirmās tautas atmodas.
Novēlu PBLA turpināt apzināties šo īpašo lomu un savā darbībā vēl vairāk stiprināt saiti, kas visiem, lai kur mēs dzīvotu, ir tik svarīga.
Autors ir žurnāla Ir komentētājs
Komentāri (31)
rinķī apkārt 10.10.2018. 08.24
Arī no personiskās pieredzes :) Pateicoties internetam, man ir iespējas dzīvot divās valstīs uz reiz. Kad esmu šobrīd savā dzīvoklī, tad arī esmu mājās – Latvijā, jo nav nekādu gaisotnes atšķirību starp manu kādreizējo dzīvokli Rīgā, un dzīvokli šeit, Vācijā. Kad izeju ārpus mājas, iekāpju Vācijā :) Tas tā, bet pats svarīgākā atziņa, kuru var izlobīt no šī raksta, tā ir – latviešu tautas pastāvēšanas pamatu pamats ir latviešu nacionālisms. Tā tas ir bijis visos laikos, sākot no pirmās Atmodas, un beidzot ar šodienu. Jūsmošana par pasaules pilsoņa pārliecību, tas mazām tautām ir slazds, kam aizcērtoties tauta tiek aprīta, kā tas notiek ik brīdi uz šīs zemeslodes. “Pasaules pilsoņa – internacionālista” ideoloģija, tā ir daudzmiljonu tautu – angļu, krievu utt radīta šovinisma izpausme,. Pasaule ir sadalīta “lielo”tautu ietekmes zonās, kurās tām ir privilēģija domāt , runāt savā dzimtajā valodā, tāpēc krievam, anglim un arī vācietim ir viegli nosodīt “nacionālismu”, Ja šāda “internacionālista”pārliecība būtu patiesa, tad pasaule šodien krievu, angļu uc valodu vietā lietotu esperanto, vai varbūt arī latīņu valodu :)
1
Sskaisle > rinķī apkārt 10.10.2018. 13.11
arī tev nav izglītība – nejauc internacionālismu ar šovinismu – naciķim jau ka tik vāvuļot – ne rīta, ne vakara nejēdzot
2
Vahamurka > Dusma 10.10.2018. 15.31
Tev toties ir viena riktīga,feina,marksistiska izglītība,ar ļeņinisma iezīmēm.
1
J.šveiks > Vahamurka 11.10.2018. 14.34
da ladno , tā izglītība bija daudz efektīgāska , kā šodienas , noņem obligāto zinātnisko komonizmu un tad sapratīsi , bet ja šodienas bakalaurs nezin oma likumu un nosauc Tokiju par ķīnas galvaspilsētu , tad tā ir izglītības katastrofa mīlīt, es protams nezinu kur esat smēlies savu izglītību , bet secinu ka tajā ir zināmi trūkumi.
1
Vahamurka > J.šveiks 11.10.2018. 20.14
Esmu mācījies gan zinātnisko komunismu,gan dialektisko materiālismu,gan vēsturisko materiālismu,gan Ļeņina rakstus nācies citēt ekzāmenos,tāpēc varu labi redzēt kurš vēl joprojām ar šīm jaukajām mācībām ir inficēts,šajā ziņā nekādu robu man izglītībā nav,un galvaspilsētas arī daudzmaz atceros,kā nekā vienās kojās ar ģeogrāfiem nācies dzīvoties.
0
rinķī apkārt > Dusma 10.10.2018. 13.33
Internacionālisms, tas ir smukvārdiņš, bet šovinisms ir šī smukvārdiņa zemteksts :)
0
J.šveiks 10.10.2018. 11.00
nemaz nezināju , ka šis vīrs iemigrējis , nebija nemaz jūtams , man imponēja viņa kā žurnālista skatiens uz to kas notiek Latvijā , es ar tā ka būtu iemigrējis Brīvajā Latvijā , jo 39 gadus dzīvoju krievijas okupētajā teritorijā , atzīstu , ka atšķirība ievērojama , vienīgais ir tāda sajūta ka tagad laiks skrien daudz ātrāk , nemanot pagājuši tie pēdējie 28 gadi, kā sapnī.
1
Sskaisle > J.šveiks 10.10.2018. 13.06
tāpēc, ka tev nav diplomātiskās izglītības tāpēc neko nezini
1
J.šveiks > Dusma 10.10.2018. 13.45
paldies , Jums taisnība , kā teicis Kārlis Ulmanis , kas mums nav tas mums un tas mums jāiegādājas…
1
J.šveiks > J.šveiks 10.10.2018. 17.24
koes esmu ātrumā uzrakstījis , tā iet , kad domas skrien pa priekšu , Kārļa teiciens pilnā versijā : Kas mums ir tas mums ir un kas mums nav tas jāiegādājas
0
Sskaisle 11.10.2018. 11.26
viltus patriotu tusiņā smird pēc sēra –
kaun jums nav te – pa stūriem patrioti – bet dzīvē viņu vienkārši nav
RA – nuka izskaidro – vai NA esot Rīgas domes opozīcijā nezināja , kādas nenormālas shēmas – var teikt Rīgas gremdēšanu taisa SC – un tomēr tieši NA uzksatīja ka svarīgāk, ka NA saglabāt vienīgās cietējas statusu, nekā apvienoties un reāli cīnīties par Rīgas atgūšanu – un nekad man neliec savus riebīgos smaidiņus – tie ir siekalaini liekulīgi – tu labāk atbildi tieši un konkrēti
2
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@Vahamurka > Dusma 11.10.2018. 14.23
Apvienoties ar ciešākajiem Saskaņas draugiem zatleristiem,lai cīnītos pret Saskaņu-tas būtu tik jauki,gluži vai aizsapņojos.
0
rinķī apkārt > Dusma 11.10.2018. 12.39
Vai es vainīgs, ja, lasot Tevis sarakstīto, man bieži jāpasmaida? :) Kas attiecas uz RD un NA opozīciju, tad, vai tad NA ir vienīgais opozicionārs RD? Cik efektīvi strādā Rīgas domē opozīcija, ne man par to spriest, nezinu. Neesmu RD deputāts.
2
tonijs > rinķī apkārt 11.10.2018. 13.43
Tai pašā laikā citos portālos bija/ir pilns ar komentāriem no sērijas – Bet ko Strīķe/Bordāns ir izdarījuši kā deputāti Rigas domē? – Un nesaki, ka to lielāko daļu neraksta NA atbalstītāji. Atceros, tepat “neanonīmais” Jānis Lakijs man to prasīja.
2
rinķī apkārt > tonijs 11.10.2018. 14.04
tonijs Pabriks (AP) jau vēlēšanu vakarā, kad veidojās tikai vēlēšanu rezultātu aprises, kā pirmo, tā tad pašu svarīgāko “problēmu”, kura jārisina, izcēla tieši kopdzīves likumu, un šāds paziņojums ir tiešs uzbrukums šī brīža Satversmei. Protams ļaudis tad arī raizējas, bet ne jau tikai NA vēlētājs. ” Kopdzīves likumu uc ar šo iniciatīvu saistītas aktivitātes atbalsta tikai JV un AP, un tas ir uzskatāms mazākums, aptuveni 20 mandāti. Tā kā LR pilsoņu vairākums šobrīd atbalsta Satversmes punktu, kurā ir definēts , kas ir ģimene. Vispār jau par šo “problēmu” vajadzētu sarīkot referendumu un tā vienreiz uz visiem laikiem izbeigt diskusijas par šo tēmu
1
tonijs > rinķī apkārt 11.10.2018. 14.16
RA apgalvoja: Pabriks (AP) jau vēlēšanu vakarā, kad veidojās tikai vēlēšanu rezultātu aprises, kā pirmo, tā tad pašu svarīgāko “problēmu”, kura jārisina, izcēla tieši kopdzīves likumu.
…………
Saiti iedosi, ka viņš tā teica? Un neliec pēdiņās, tā tiešām ir problēma, kuras dēļ cilvēki pamet Latviju. Mums reiz bija lieliska basketboliste Sabīne Niedola, tagad viņa ir apprecējusies (ar sievieti) un dzīvo Vācijā (turpat kur Tu), Latvijas izlasē vairs nespēlē.
1
rinķī apkārt > tonijs 11.10.2018. 14.21
Delfu TV studijas arhīvā, vēlēšanu vakara domburšovā, domāju, ka tur vēl viss ir saglabāts, bet cikos utt, Tevis dēļ visu to neklausīšos cauri vēlreiz. Meklē tālāk pats
1
tonijs > rinķī apkārt 11.10.2018. 14.35
Paldies, nemeklēšu, man nav laika. Neticu, ka viņš to izcēla kā galveno problēmu, tad to būtu paķērusi dzeltenā prese.
0
Sskaisle > tonijs 11.10.2018. 14.59
mīļais Tonij – ar šitiem nav aršana , ar naciķiem ir kā ar tiem krievu teicienā – klibos un kuprainos tikai kaps iztaisnos –
ejam prom, mīļais Tonij:)
1
tonijs > Dusma 11.10.2018. 16.00
Mēs nevaram iet prom, Dusma, un atstāt mūsu portālu “nacionālpatriotu” kolonistiem un okupantiem. Mums jācīnās! Un mēs uzvarēsim. https://www.youtube.com/watch?v=QhnPVP23rzo
1
kolpants > tonijs 12.10.2018. 10.23
“nacionālpatriotu” kolonistiem un okupantiem.
я к национал патриотам никакого отношения не имею)
что касается ответов на русском-ну да..хотел уже перейти на латышский, но Единство в лице Шадурского отговорило. А потом и остальные.
1
tonijs > kolpants 12.10.2018. 14.24
Tevi es nedomāju. Es rakstīju par “nacionālpatriotiem”, kuri šeit uzvedas kā kolonisti un okupanti.
0
Sskaisle > rinķī apkārt 11.10.2018. 12.44
vai cik bezkaunīgi, ra – vaai vienotība, kura arī bija opozīcijā nelūdzās AN , lai apvienotos
vai par deputātu darbu var spriest tikai paš ideputāti ?
es šorīt nācu uz darbu un atkal – cik rītus šausmino par to .. cik netīra ir Rīga
nu un protams, tas gaiss – tas ir drausmīgi , kas jāelpo mūsu cilvēkiem –
varētu mukt uz laukiem, bet man gribās uz teātriem, koncertiem iet , ko es laukos datīšu
laabi – tātad – mēģini vēlreiz bet, godīgi atbildēt
1
rinķī apkārt > Dusma 11.10.2018. 13.22
Es jau arī atbildu godīgi. Nezinu, cik daudz Rīgas domē var panākt opozīcija. Cik lasu, ne visai daudz, bet, kurš par to ir atbildīgs, ka Rīgā valda tādas šausmas, kuras apraksti? Vai rīdzinieks, kurš vēlēja domi, vai opozīcija, vai vēl precīzāk , kā Tu to raksti, vainojams ir tikai no NA ievēlētie Rīgas deputāti? Zini, kas man nepatīk, ja godīgi? :) Man nepatīk tas, ka daži ļauži un arī daži mediji savas patiesās politiskās antipātijas sāk slēpt aiz citiem saukļiem – piemēram lozungs “viss ir slikti”. Un tad seko mēģinājums sev nepatīkamu partiju nepamatoti padarīt par “grēkāzi” visās nebūšanās, lai gan – iemesls pavisam cits, piemēram nepatika pret Satversmes preambulas saturu :)
1
tonijs > rinķī apkārt 11.10.2018. 13.47
Jā, citur komentāros jau biedē – Ja AP paņems koalīcijā, tad tikšot uzspiestas viendzimuma laulības. Pasaki, ka tos neraksta NA atbalstītāji.
0