Trūkst gaismas!

Elektrības trūkums Rīgā rada sadzīviskas problēmas un kašķus, bet varas iestādes māca kārtībniekus rakstīt

Vācu okupācijas vara administratīvi bija sadalījusi Latviju, ierobežojot arī iedzīvotāju pārvietošanos. Septembra sākumā pastiprināja vilcienu pasažieru kontroli starp Ķemeriem un Sloku — uz Kurzemes un Vidzemes robežas. Braucējiem bija jāuzrāda atļauja robežas pārbraukšanai. Turklāt no Kurzemes braucošajiem atņēma līdzi vesto pārtiku, ja vien nevarēja uzrādīt speciālas atļaujas.

Ap 10. septembri varas iestādes pievērsās policijas stiprināšanai, jo kārtībnieku sevišķi trūka lauku apvidos. Dienestam nepieciešamos cilvēkus ap 10. septembri sāka vervēt arī Rīgā. Jaunajiem kārtībniekiem solīja mēnešalgu, bezmaksas uzturu, dzīvokli un apkuri. Vismazāk policijas dienestā pieteicās latvieši, bet aktīvi esot bijuši Rīgas lietuvieši. Kārtībnieku mācībām bija izveidota Policijas skola, kas atradās Annas ielā 2. Tur gatavoja policistus visai Baltijai. Septembra otrajā nedēļa noslēgumam tuvojās pirmo 62 jauno kārtībnieku mācības un bija uzņemti 130 jauni mācāmie.

Skolā sevišķu vērību pievērsa rakstu darbiem, lai «turpmāk nebūtu vairs tādu policijas kārtībnieku, kas neprastu uzrakstīt savas domas». Jaunie policisti vēl nēsāja privātu apģērbu, kā atšķirības zīmi izmantojot piedurknes lenti, bet formastērpi jau tika pasūtīti.

Rīgā policijas kārtībniekiem bija plānots ieviest formastērpu, kas sastāv no ziliem svārkiem ar sarkanbaltsarkaniem uzplečiem, kas esot Vidzemes krāsas; melnām biksēm un zilu cepuri ar Rīgas ģerboni kokardē. Kārtībnieka bruņojumam bija izvēlēts revolveris un īsais zobens.

13. septembrī kāds dusmīgs žurnālists presē publicēja aicinājumu rīdziniekiem Taupat elektrību! Īpaši asu un negatīvu kritiku viņš veltīja Aleksandra (tagad Brīvības) ielas krogu un veikalu īpašniekiem, kā arī kinoteātru saimniekiem, kuri skatlogus izgreznojuši ar elektrisko lampiņu virtenēm. Par to taču nākoties maksāt klientiem, jo cenās ir ierēķināta arī apuguņošana. «Cik tūkstošu sveču gaismas katru vakaru netiek veltīgi izšķērdēts acu baudai. Mums, skolu jaunatnei, parastajiem darbiniekiem un amatniekiem jābadojas ar gaismu, bet uz ielas to nelietderīgi tērē.» Šis sašutums sasaucās ar problēmu, ko aktualizēja arī citi. Arvien agrāk vakaros satumstot, skolēniem radās grūtības pildīt mājasdarbus apgaismojuma trūkuma dēļ.

Vietām atļāva skolas bērniem pulcēties kādā no klasēm, kurai nodrošināja elektrisko apgaismojumu. Taču ne visi skolēni dzīvoja pietiekami tuvu skolai, lai turp dotos divas reizes dienā. Vēl viens risinājums, ko mēģināja ieviest, bija vecāku vienošanās par vietu, kur pietiekami plašās telpās vakaros varētu pulcēties bērni un tur nodrošināt elektrisko apgaismojumu.

Septembra vidus. Elektrības ražošanai arvien vairāk pievērsās arī ārpus lielākajām pilsētām. Piemēram, septembra vidū savu spēkstaciju ar jaunām mašīnām bija paplašinājis arī Slokas kinoteātra īpašnieks Jānis Ziemelis. Lai nodrošinātu tā darbu, viņš saņēma varas iestāžu atļauju iegādāties naftu, ogles un eļļu.

Papildu jauda ļāva piedāvāt elektrisko apgaismojumu arī vietējiem iedzīvotājiem. Jau esot pieteikušies vairāk nekā 100 abonentu. Gaisma tikšot padota no plkst. 5 rītā līdz dienas gaismai un no krēslas līdz 11 vakarā.