Ziemeļnieku identitāte

Izstāde 100 priekšmeti no Somijas interaktīvā un aizkustinošā veidā aicina iepazīt valsts vēsturi un raksturu

Izstādē ar nelielo ziemeļvalsti, kurai pērn apritēja apaļie simt, iepazīstina viens priekšmets no katra neatkarības gada. Koncepts ir pagalam vienkāršs, taču lieliski piemērots izstādes mērķim — parādīt somiskuma esenci ar priekšmetiem, kuri, citējot izstādes anotāciju, atklāj tautas «kopīgi pārvarētās nelaimes, kā arī atjautīgus izgudrojumus un prieka avotus». Ideju autori esot aizņēmušies no slavenā Britu muzeja Londonā un tā ekspozīcijas Pasaules vēsture 100 priekšmetos, kas tiecas aptvert vairāk nekā divus miljonus gadu garu laika nogriezni.

Stāsts un sajūta

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojamās izstādes lietas ir ražotas vai dizainētas Somijā, taču, būtiskākais, tās tur arī plaši lietotas. Virkne ikdienišķu priekšmetu jo-projām atrodami ne tikai muzejos, bet arī daudzos mājokļos, savukārt citi ir unikālas, spilgtas laikmeta liecības. «Šī nav Somijas dizaina kanona vai visu laiku skaistāko priekšmetu izstāde. Tās ir lietas, kas sevī glabā stāstu vai sajūtu,» preses konferencē sacīja izstādes kuratore, mākslas vēsturniece un rakstniece Anna Kortelainena.

Viņas domai piekrīt arī Somijas institūta Igaunijā direktore Anu Laitila, kuras vadītā institūcija ir galvenā projekta iniciatore un virzītāja. «Viena no svarīgākajām Somijas dizaina iezīmēm ir tā, ka tam nav raksturīgas tikai ekskluzīvas, dārgas un šaurai sabiedrības daļai pieejamas lietas. Somijas dizains ir praktisks un pieejams visiem,» teic Laitila.

Šī ir Somijas un Igaunijas sadarbības rezultātā tapusi izstāde, un arī ekspozīcijas dizainu veidojuši mūsu kaimiņvalsts dizaineri, tāpēc pieeja nevilšus atsauc atmiņā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu redzēto. Arī tajā vērojami centieni valsts attīstības gaitu asprātīgi izstāstīt ar prozaiskiem objektiem, sākot no pirmā bankomāta līdz naktspodu kolekcijai. Tiesa, Tartu konteksta izprašanai gandrīz obligāta bija iepazīšanās ar literāras esejas cienīgu tekstu, turpretim Somijas ekspozīcijā lasāmā tikpat kā nav, toties ir sajūtamais. Kuratoru spēja atrast īstās lietas, uztaustīt to, kas līdz sirds dziļumiem rezonē ar Somijas iedzīvotājiem, ir apbrīnojama.

Daļa no ģimenes vēstures

«Kad atklājām šo izstādi Helsinkos, tā bija ļoti populāra, un mani māca ziņkāre — kāpēc? Esmu strādājis pie neskaitāmām izstādēm, kuras galvenokārt apmeklē paši dizaineri un arhitekti. Bet uz šo sanāca visi — vecvecāki, bērni. Es domāju, ka iemesls ir tas, ka šeit ikviens var atrast priekšmetu, ar kuru saistās kādas atmiņas. Tas ir vairāk nekā tikai dizains, tā ir daļa no ģimenes vēstures,» stāsta izstādes līdzautors dizainers Peka Tovanens.

Izstāde organizēta apļa kompozīcijā un sākas ar priežu maizes rikām. «Bija karš, un maizei nācās pievienot priedes koksni, kas mūsu nācijas sākumam piešķir tumšu nokrāsu. Bet noslēdzošais objekts ir jaundzimušā pūriņš, kas ir optimistisks, priecīgs stāsts,» stāsta Kortelainena, norādot uz lielu kasti, pildītu mazuļu drēbītēm, attīstošām rotaļlietām un citām pirmajos dzīves mēnešos noderīgām lietām. Katra ģimene Somijā šādu «starta komplektu» saņem bez maksas, un nupat pie tāda tikusi arī Somijas pirmā lēdija, dzejniece Jenni Haukio, kura šomēnes pasaulē laidusi dēlu. «Tā ir demokrātija!» priecājas izstādes kuratore.

Pirms atvešanas uz Rīgu 100 priekšmeti no Somijas izrādīti Helsinkos, Tallinā, Oslo un Madridē, taču izstāde paliek atvērta arī pēc Somijas simtgades svinību beigām. Tas notiek, pateicoties interneta vietnei, kurā 14 valodās (arī latviešu) iespējams vairāk uzzināt par eksponētajiem priekšmetiem. Olimpisko spēļu sekotājus varētu ieinteresēt sudrabā un Karēlijas bērzā darinātā lāpa, ar kuru 1952. gadā, kad olimpiāde norisinājās Helsinkos, tika iedegta olimpiskā uguns. Kulta filmas Star Wars faniem nozīmīgs objekts būs princeses Leas kaklarota, kuras autors ir mākslinieks Bjorns Vekstroms. Un kā tad bez Muminiem! Tūves Jansones grāmatu varoņus, kurus pazīst gan liels, gan mazs arī Latvijā, izstādē pārstāv mīlīgs, 1956. gadā darināts trollītis apaļām stikla acīm un melnu čemodāniņu rokā.

Uzķeroties uz izstādes autoru izmestā āķa, izstaigāju muzeja zāli, meklējot sev zīmīgos gadus reprezentējošos priekšmetus. Un uzdrošinos apgalvot, ka 100 priekšmeti no Somijas ir viscilvēciskākā un sirsnīgākā no pēdējā laikā aplūkotajām izstādēm. Rodas jautājums — ko mēs savā simtgadē varam likt pretī, pieļaujot sentimentu, bet ne bezgaumību?

100 priekšmeti no Somijas

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 8. aprīlim. Vairāk informācijas Lnmm.lv, 100objects.fi

Ragaviņas Sarvis (1967).
Publicitātes foto