Latvija samazina elektrības cenu starpību ar kaimiņiem

Joprojām būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītais slogs

Pēdējā gada laikā Latvijai ir izdevies ievērojami samazināt elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas kaimiņvalstīm. Lai arī Latvijas mājsaimniecības par elektrību joprojām maksā visvairāk, šie izdevumi turpina kristies, un cenu starpība ar Igauniju, kur ir vēsturiski zemākās vairumtirdzniecības cenas, ir mazinājusies gandrīz divkārt.

Analizējot elektrības izmaksas vidēja izmēra mājsaimniecībai katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū un pārskatītā sadales tarifu struktūra nesusi pozitīvu rezultātu arī Latvijā. Vēl joprojām aktuāls ir jautājums, kā Latvijā veidot konkurētspējīgas elektrības izmaksas, nepaļaujoties tikai uz elektroenerģijas cenu kritumu, bet turpinot samazināt citas elektrības rēķina sastāvdaļas.

NordBalt kabelis izraisa cenu kritumu, bet ne visiem

Būtisku kopējo elektrības izmaksu samazinājumu Latvijā nodrošināja elektroenerģijas cenas kritums vairumtirgū, ko veicināja pērn iedarbinātais NordBalt kabelis starp Lietuvu un Zviedriju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas reģions ieguva tiešu pieeju lētākai elektroenerģijai un varēja izlīdzināt cenu atšķirības ar Igauniju, kuras starpsavienojumi ar Somiju dažkārt izraisīja pat divkāršas elektroenerģijas cenu atšķirības. Nepilna gada laikā elektroenerģijas cenas Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū ir ievērojami kritušās un vienas megavatstundas cenu atšķirības ar Igauniju mēneša griezumā nav pārsniegušas pāris eiro.

Ne Latvijas, ne Lietuvas mājsaimniecības vairumtirgus pozitīvās tendences līdz šim gan nav būtiski izjutušas. Latvijas mājsaimniecību tirgū vēl nav pietiekoši liela konkurence, kas brīvā tirgus apstākļos ir viens no galvenajiem cenu izmaiņu virzītājiem un tikai neliela daļa mājsaimniecību izmanto biržas cenai piesaistītus produktus. Savukārt Lietuvā joprojām tiek saglabātas regulētās cenas, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par elektrību ir attiecīgi par 27% un 20% zemāki nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvas politiķi vēl ir drosmīgu lēmumu priekšā, jo ir skaidrs, ka regulētajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena neatbilst reālajai situācijai tirgū un tiek ievērojami subsidēta.

Visiem jauni sadales tarifi

Ja elektroenerģijas cenu svārstības ir samērā globāls process, tad otru būtisko izmaksu sadaļu elektrības gala cenā – sadales pakalpojumus – ietekmē lokāli lēmumi un katras valsts izdarītās izvēles. To pierāda fakts, ka šobrīd visas Baltijas valstis ir pārskatījušas savus sadales sistēmas tarifus un ieviesušas fiksētu maksu par pieslēgumu, kas uzreiz ir rezultējies elektrības rēķinu izmaiņās. Salīdzinot vidējās sadales pakalpojumu izmaksas, Lietuvas mājsaimniecību kopējie maksājumi sadales sistēmas operatoram ir viszemākie. Tomēr arī Latvijā AS Sadales tīkls ir spējusi efektīvi pārskatīt šīs izmaksas un tiem, kuri nav īpaši mazi elektroenerģijas patērētāji sadales pakalpojumu izmaksas ir samazinājušās.

Nākamais solis – infrastruktūras izmaksas un OIK

Tomēr šāda tarifa optimizēšana nav palīdzējusi Latvijai tikt vaļā no elektrības izmaksu līdera goda Baltijas mērogā. Joprojām būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītais slogs, kur Latvija sniedz starp kaimiņvalstīm lielāko atbalstu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas projektiem. Tieši šo izmaksu pozīciju pārskatīšana, ko Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi par savu prioritāti, ļautu izlīdzināt cenu starpību ar Igauniju vai pat nonākt konkurētspējīgākās pozīcijās.

Ir svarīgi jau savlaicīgi rast risinājumu, lai mazinātu OIK radīto spiedienu uz kopējo elektrības cenu līmeni un risinātu šo maksājumu samazināšanu pēc būtības, nevis turpinot tos pārdalīt starp dažādām patērētāju grupām. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie tirgus attīstības, meklējot mūsdienīgus risinājumus sadarbībai ar patērētājiem – energoefektivitātes risinājumu ieviešanas un mikroģenerācijas attīstības.

Autors ir energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs