Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs ir filma par aukstā kara laiku, kad nebija mobilo telefonu un videonovērošanas
Sākoties filmai, kaut kur zemapziņā pazibēja romāna nosaukums, nez, vai lasīts vai tikai «vāks redzēts». Un jau pēc brīža bija skaidrs – šī nav filma, kas skatāma popkorna un kokakolas, ledeņu čaukstošo papīriņu un mobilo tālruņu zvanu vai SMS pīkstienu gaisotnē.
Ideāli – neliels kinomīļotāju klubiņš ar mīkstiem ādas krēsliem, labu viskiju platās glāzēs un atļauju smēķēt cigāru. Vai manā gadījumā – siltu konjaku un cigareti….
Domāju, ka visai vīlušies varētu būt tie jaunākās paaudzes cilvēki, kas, nākot uz filmu, anotācijā nebūs tikuši tālāk par vārdiem «spiegu trilleris». Atslēgas vārdi ir nākamais anotācijas teikums – «ir aukstā kara laiks». Un te atliek tikai pašam sev atzīties, vai es vispār saprotu, kas tas tāds aukstais karš – kad tas bija, kur tas bija, un vai runa ir par kaut ko konkrētu – ledus kaujām Antarktīdā vai kaut ko simbolisku pasaules vēsturē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.