Koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%.
Valdošās koalīcijas partijas trešdien sēdē izvērtējušas iespēju par minimālā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeņa atcelšanu, vienlaikus no 9% līdz 15% paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ziņo LETA.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas sēdes skaidroja, ka, palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi nākamajā gadā, iegūtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti sociālajā budžetā.
Politiķis apliecināja, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%.
Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti sociālajām budžetam. Savukārt par katra darbinieka sociālo apdrošināšanas jautājumu tikšot spriests, pārskatot nodokļu politiku kopumā.
Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Imants Parādnieks atzina, ka šāds risinājums optimāls esošajā situācijā. Savukārt partija “Vienotība” par šo jautājumu pašlaik diskutē frakcijas sēdē, kur piedalās arī Kučinskis.
Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra pašlaik paredzēts noteikt minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.
No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdevis sākotnēji pieņemtos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos, kas paredzēja veikt izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā. Decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums. To paredz valdības un uzņēmēju pārstāvju iepriekš panāktā vienošanās.
Komentāri (19)
Absints 08.12.2016. 10.47
Vakar skatījos Bojāra raidījumu, Tur bija arī Barča un Parādnieks. Runāja pareizi, bet pārstiedza viens- cik viegli tiek mainītas domas. Gan studijā, gan likumos. Manuprāt deputātiem, budžeta komisijai bija jāveic nopietna analīze, jāizver argumenti, bet, piemēram, Barča raidījumā atklāti teica: “Es nebiju iedziļinājusies šajā jautājumā..,”. Tagad tas iespaids tāds – “ā šitas nepatīk, nu tad liekam 15″ Kāpēc 15? Griestos paskatījos…”
Vai tiešam Latvija nav spējīga tikt pie politiķiem, kas spēj domāt stratēģiski, analīzē un izsver faktu materiālu, godīgi pieņem izsvērtus lēmumus? Visu laiku gaidu, ka kāds man pierādīs pretējo, bet atkal un atkal pārliecinos par 100 idiotu spējām (Saeimas ētikas komisija tā ir atļāvusi saukt deputātus – sk. Brigmaņa incidentu ar Kaimiņu)
Tieši šī politiķu impotence rada priekšstatu, ka frizieris, šoferis un krāvējs valsti vadītu labāk. Būtu jābūt otrādi – man kā ierindas pilsonim, dzirdot politiķu skaidrojumu, būtu jāizdara secinājums- tiešām, par to nebiju aizdomājies….
4
Miervaldis > 08.12.2016. 16.51
Speciāli idiotam Ķīpam atgādinājums. Naida runātāji, kas neko nedara, bet tikai rej uz valsti, paši ir idioti un viņu ”spējas” aprobežojas ar spēju ievēlēt neadekvātus ākstus kā artusiņš pie mums vai trampelrampelis Amerikā.
0
J.Biotops > 09.12.2016. 10.05
“Vai tiešam Latvija nav spējīga tikt pie politiķiem, kas spēj domāt stratēģiski…” Nav.
Un nebūs. To pierāda jau vairāk kā ceturtdaļu gadsimta ilguši mēģinājumi. Nu nevaru dabūt spogulī smukāku bildi, kā paša purns.
Protams, varētu sākt lauzīt galvu par iemesliem, kāpēc tie, kuri spēj, (un tādu netrūkst) mūsu politikānismā netraucas, bet laikam arī tas jau par vēlu.
0
Absints > 09.12.2016. 10.36
Iemesls vienkāršs- no netīra avota tīru ūdeni nepasmelsi”
0
Mr. V > 08.12.2016. 12.30
“Es nebiju iedziļinājusies šajā jautājumā…”
Tas varētu būt tā kā deputātu moto un ikdienas modus operandi.
0
ruta_v 07.12.2016. 17.56
Jauki! Kungi un dāmas nākamnedēļ tikai spriedīs par likuma redakciju, bet uzņēmēji mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu nākamajam gadam VIDā var pieprasīt mainīt līdz 15.12.2016., pēc tam vilciens būs aizgājis.
5
Anonīms > ruta_v 08.12.2016. 11.29
Un par Latvijas ekonomikas graušanu viņiem – deputātiem pieliks algas, bet skolotājus, kuri iedrošināsies šo absurdu kritizēt , atlaidīs no darba par nelojalitāti valstij. Un ar ko šis absurds atšķiras no PSRS – vēl neviens nav ielikts cietumā ? Un tikai!
0
Padoms > ruta_v 12.12.2016. 20.14
diez pie kā tas viss novedīs… gudrs padoms būs jājautā http://www.padoms.lv/
0
Miervaldis > ruta_v 08.12.2016. 20.20
skaislīt, cilvēku nodarbināšana zem minimālās algas un bez nodokļiem nav ekonomika, bet verdzība. Ja nezināji, tieši PSRS bija neapmaksātas darba vietas, piemeram, cietumnieku, skolnieku, studentu un karavīru darbs, kanālarmijas, NKVD celtniecības pārvaldes utt.
0
J.Biotops > ruta_v 09.12.2016. 09.55
Taisni prieks lasīt – mūsu Miervaldis, kad saņemas nelamāties, var tīri prātīgi uzrakstīt. Kaut nu tā biežāk gadītos
0
Ēriks > ruta_v 09.12.2016. 10.40
Kas tur prātīgs?Vergu darbs tas ir tikai vienā gadījumā – ja mikrouzņēmējs kļūst stāvus bagāts no nežēlīgas strādnieku ekspluatācijas.Citos gadījumos tas ir tikai mazienesīgs pašapgādes darbs,ko valsts negrib atļaut un sūta viņus pēc pabalstiem vai prom uz ārzemēm.Nu gluži kā krievu laikā,kad kontrolieri staigāja pa mājām un skaitīja,vai cilvēkiem nav par daudz mājlopu.
0
traductrice 07.12.2016. 21.15
Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti sociālajām budžetam. Savukārt par katra darbinieka sociālo apdrošināšanas jautājumu tikšot spriests, pārskatot nodokļu politiku kopumā.
—-
Tātad, palielinās nodokli, ko ieskaitīs kopējā katlā. Vai darbinieks Pēteris kļūs sociāli nodrošinātāks? Jo rūpes taču bija par darbinieku sociālo nodrošinājumu?
Nu, piemēram, MU ir bijis mēneša apgrozījums 2000 eur, no tiem jāsamaksā nodoklis 300. Ir divi darbinieki – viens saņem 500, otrs – 100. Kā samaksātais 300 eur nodoklis, no kuriem puse aizies soc.nod., atspoguļosies šo abu darbinieku sociālajā nodrošinājumā? Cik (un vai vispār) iepilēs pensiju kapitālā? cik darba nespējas/zaudējuma kompensācijai? Par visu padomāts?
2
+1
-3
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Miervaldis > traductrice 07.12.2016. 23.12
Darbinieks Pēteris piketā histēriski kliedza, ka viņam nevajag sociālo nodrošināšanu un pensiju un ka viņš esot atgriezies no Vācijas, kur pelnījis 2000 eiro un pensiju, lai Latvijā pelnītu 200 bez pensijas.
Kā jūs pavēlēsiet darbinieku Pēteri vest pie prāta? Nosēdināt visus tādus pēterus uz sociālā pabalsta? Varētu būt vienīgais risinājums!
0
TT > traductrice 09.12.2016. 05.53
MUN likuma 9.p.2.d.:
8.pants. Mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība
(1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;
2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
3) 30 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;
4) 4,9 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.
(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 65 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
2) 35 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:
1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;
2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;
3) 34,9 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
(4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam.
9.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana
(1) Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu.
(2) Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs.
0