KNAB priekšnieka amata konkursa 2.kārtai nevirza nevienu kandidātu

Vērtēšanas komisija vienbalsīgi nolēmusi pirmajā kārtā neizvēlēties nevienu pretendentu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, ziņo aģentūra LETA.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka iemesli bijuši dažādi. Krieviņš atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju. Par komisijas lēmumu informēts Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram lūgts izsludināt jaunu konkursu.

Kučinskis paudis, ka ir nepatīkami pārsteigts par KNAB priekšnieka konkursa iznākumu un runāšot ar atlases komisiju, ziņo LETA. Viens no kandidātiem Māris Gulbis bijis pārsteigts par komisijas lēmumu, bet citi pretendenti to pagaidām nekomentē. Sabiedrība par atklātību “Delna” paziņojusi, ka tagadējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka nevirzīšana konkursa 2.kārtai ir atbilstīgs vērtējums viņa līdzšinējam darbam.

Patlaban nav zināms, kad varētu izsludināt jaunu konkursu. Tā kā pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un “šī iestāde nav sagruvusi”. Krieviņš uzsvēra, ka centralizēto atlases konkursu mērķis ir atrast labāko iespējamo kandidātu, nevis to izdarīt maksimāli ātri. Par turpmāko rīcību tiks lemts tuvāko nedēļu laikā.

Vaicāts, vai jaunā konkursā nevirzītajiem pretendentiem ir jēga piedalīties, Krieviņš atbildēja, ka “vienmēr varot mēģināt piedalīties”, taču konkursa kritēriji nemainīšoties, ja netiks mainīti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka konkursa kārtību. Savukārt konkursa komisija varot mainīties, ja Saeima izvēlas lemt par izmaiņām KNAB likumā.

Krieviņa vadītajā konkursa komisijā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, SAB direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets. Pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Krieviņš nedomā, ka konkurss bija ievilcies. Stingri ir noteikts tas, ka kandidāti otrajā kārtā jāvirza tikai pēc informācijas saņemšanas no SAB, kā arī jāsaprot, ka šai iestādei atzinuma sniegšanai nepieciešams pietiekami ilgs laiks. “Nevar teikt, ka konkurss ir bijis farss,” uzsvēra Krieviņš.

Krieviņš nekomentēja, vai tagad būtu nepieciešams pacelt algu KNAB priekšniekam, lai piesaistītu plašāku pretendentu loku, taču viņš ir pārliecināts, ka Latvija ar aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju ir pietiekami liela, lai varētu atrast cilvēku, kurš būtu pietiekami labs biroja priekšnieks.

Konkursā KNAB priekšnieka amatam bija saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai LETA bija zināmi četri pretendenti – pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka. Neoficiāli bija zināms, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu vidū ir bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis un Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis.