”Lietus nodoklis” “Rīgas ūdens” makā ienes 2,1 milj.eiro gadā

Nodevu par lietus ūdens attīrīšanu rīdzinieki maksā ar atsevišķiem līgumiem

Plašākas sabiedrības diskusijas par tā dēvēto “lietus nodokli” sākās šī gada pavasarī, bet patiesībā daļa rīdzinieku to maksā jau kopš 2002.gada saskaņā ar atsevišķu līgumu nosacījumiem. “Lietus nodoklis” ir maksa par lietus notekūdeņu attīrīšanu, kas no “Rīgas ūdens” centralizētās kanalizācijas sistēmas nonāk bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva”.

Lielākoties tas attiecas uz Centra, Āgenskalna un Čiekurkalna rajona iedzīvotājiem. “Līdz šim to maksāja tikai aptuveni 40% klientu, bet atlikušie mēģināja no tā izvairīties,” stāsta “Rīgas ūdens” sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks. Viņš skaidro – 2016.gada pavasarī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi uzliek “Rīgas ūdenim” pienākumu ar to cīnīties.

Daudzos Rīgas rajonos, tostarp Iļģuciemā, Ziepniekkalnā un Purvciemā, kur īpašnieki nav ieguldījuši līdzekļus lietus kanalizācijas būvei, notekūdeņus novada centrālajā sistēmā. Arī šiem īpašniekiem “Rīgas ūdens” turpmāk par šo pakalpojumu prasīs maksu.

Kāds “Ir” lasītājs kļuvis par “lietus nodokļa” maksātāju Sarkandaugavā, kur viņam mēnesī jāmaksā 1,5 eiro – par 26 centiem vairāk nekā vidēji maksā viena mājsaimniecība.

Kopumā par “lietus nodokļa” maksātājiem kļuvušas aptuveni 39 tūkstoši jeb 14% no visām Rīgas mājsaimniecībām. No lielākām naudas summām šķiras juridiskās personas – maksa ir atkarīga ne vien no teritorijas platības, bet arī zemes seguma. Ja īpašniekam pieder plaša asfaltēta teritorija, piemēram, stāvlaukums, “lietus nodoklis” var izrādīties ievērojama summa.

No nesen noslēgtajiem līgumiem lielākā maksa aprēķināta kādai teritorijai Rīgas vēsturiskā centra robežās, kuras platība ir 13,5 tūkstoši kvadrātmetru. Mēnesī no šīs teritorijas tiek novadīti aptuveni 417 kubikmetri lietus notekūdeņu, un par to jāmaksā 328 eiro, informē “Rīgas ūdens”.

Ārpus Centra, Āgenskalna un Čiekurkalna atrodas 5993 objekti, kas savus notekūdeņus novada uz attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”. Nedaudz mazāk nekā pusei no tiem jau šobrīd ir noslēgti līgumi ar “Rīgas ūdeni”, bet atlikušajiem 3630 objektu īpašniekiem ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu rēķinos pozīcija “lietus notekūdeņi” varētu tikt iekļauti tuvākajā nākotnē. Lai saprastu, cik liela summa šiem īpašniekiem jāmaksā, “Rīgas ūdens” patlaban vērtē īpašumus.

Vērtēšanai izmanto Valsts zemes dienesta datu bāzi, kā arī Ģeogrāfisko informācijas sistēmu. Ja nepieciešams, uz īpašumiem dodas kāds no “Rīgas ūdens” inženiertehniskajiem darbiniekiem. Procesam vajadzētu būt galā līdz oktobra sākumam, lēš “Rīgas ūdens” pārstāvis.

Par lietus notekūdeņu attīrīšanu “Rīgas ūdens” izraksta rēķinus par aptuvenu 176 tūkstošiem eiro mēnesī jeb aptuveni 2,1 miljonu eiro gadā.

Visdārgāk īpašniekiem jāmaksā par nokrišņu novadīšanu no jumtiem un asfalta. Nedaudz lētāka ir maksa par bruģa un melno šķembu klājums, bet vēl mazāk jāmaksā par segumiem šādā secībā – ar saistvielām neapstrādātas šķembas, grants dārza vai parka celiņi, grunts segums un vislētākais – zāliens.