Ļoti nepatīkami iezīmējas bērnu liekā svara problēmas un kūtrais dzīvesveids
Septembrī bērni atgriežas skolā un sāk pievērsties arī ārpusskolas aktivitātēm – sāk meklēt saistošus pulciņus un citas ārpusklases nodarbības. Tādēļ vēlos aicināt vecākus, pašvaldības un arī uzņēmumu pārstāvjus pievērst uzmanību bērnu kvalitatīva un veselīga brīvā laika pavadīšanas veicināšanai.
Mūsdienu sabiedrības, tai skaitā bērnu, kūtrais dzīvesveids, finansiālā atbalsta trūkums un nereti arī vecāku nevērība ir būtiskākie šķēršļi ne tikai ceļā uz jauniešu sportiskajiem panākumiem, bet arī izpratnes par veselīgu dzīvesveidu veidošanā.
Šogad manā un trenera Eduarda Andruškēviča vadībā jaunie sportisti svarcelšanā guvuši vērā ņemamus rezultātus. Augustā sudraba medaļu Latvijai atnesa mūsu audzēknis, jaunais svarcēlājs Armands Mežinskis. Arī citi jaunie sportisti – Daniela Ivanova un Artjoms Griščenko, uzrādīja augstus rezultātus. Taču šie jaunie sportisti ir faktiski vilcējspēks tiem, kas vēl tikai cīnās par iespēju sevi pierādīt, jo ceļam līdz medaļām ir arī otra puse.
Strādājot ar bērniem, arvien skaudrāk redzu iezīmējamies trīs bērnu fizisko attīstību bremzējošas būtiskas problēmas: finansējuma trūkums, būtiskas liekā svara problēmas un vecāku uzmanības un atbalsta trūkums.
Šajā gadījumā nerunāju tikai par profesionālo sportu. Tieši pretēji – manuprāt, krietni vairāk uzmanības būtu jāpievērš tiem bērniem, kas ikdienā nesporto vai kuriem sporta treniņu pieejamība ir apgrūtināta.
Turklāt sportisti, kas jau izcīnījuši godalgotās vietas, saņem pašvaldību un Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu, paši par sevi viņi ir mērķtiecīgi. Taču krietni vairāk motivācijas un atbalsta – gan finansiāla, gan emocionāla – nepieciešams tiem bērniem, kas vēl ir tikai ceļā uz panākumiem vai ceļā uz izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam.
Pirmā lielā problēma ir finansējuma trūkums. Ikdienā, strādājot par treneri, redzu, ka liela daļa bērnu ir no faktiski maznodrošinātām ģimenēm. Tas nozīmē, ka šiem bērniem sporta treniņi bez pašvaldības vai uzņēmumu atbalsta nav un nebūtu pieejami. Latvijas sabiedrībai patīk lepoties ar bērniem un jauniešiem, kas gūst starptautiskus panākumus. Taču nevajadzētu aizmirst un jāsaredz arī tos bērnus, kam ir vēlme un potenciāls, taču kuru ceļā atrodas finansiāli šķēršļi.
Lai gan mans ikdienas darbs norit Ventspilī, neaizmirstu arī savu dzimto pilsētu Dobeli. Dobeles Sporta skolai ir liels potenciāls un mēs no savas puses palīdzam, lai attīstītu svarcelšanu. Ar trenera Jurija Andruškeviča, mūsu un atsevišķu uzņēmēju palīdzību Dobeles Sporta skolā ikdienā var trenēties arī daudzi maznodrošināto ģimeņu bērni. Sporta skola, treneri un uzņēmēji kopā cenšas radīt vidi, kurā sportot var jebkurš bērns, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izvirzītā mērķa, tas ir, neatkarīgi no tā, vai sports tiek uztverts kā nākotnes profesija vai sports kā hobijs, kas nodrošina veselīgu dzīvesveidu.
Dobelē no uzņēmējiem tiek saņemts tiešām vitāli svarīgs atbalsts: SIA “Nākotne” un a/s “Jaunpils pienotava” palīdz ar brīvpusdienām bērniem, savukārt, pateicoties “Grand Credit” atbalstam, iespējams bērnus nodrošināt ar sporta inventāru un sporta tērpiem. Uzņēmēju šāda veida iniciatīva bieži vien ir pamats ne vien bērnu un jauniešu iegūtajām medaļām, bet arī būtisks veselīgākas sabiedrības veidošanās priekšnoteikums konkrētajā pašvaldībā.
Lai gan patlaban veselīgs dzīvesveids ir sava veida trends jeb modes tendence pieaugušo sabiedrībā, ļoti nepatīkami iezīmējas bērnu liekā svara problēmas un kūtrais dzīvesveids. Tāpēc regulāri treniņi ir nozīmīgi arī to bērnu vidū, kas nesapņo par zelta medaļu.
Būtiski, lai bērni trenētos sevis dēļ, jo trenējoties jaunietis iegūst ne vien labu fizisko sagatavotību un izturību, bet iemācās arī disciplīnu un mērķtiecību, ko būtiski bērnos ieaudzināt jau no mazotnes.
Raugoties uz bērnu veselību kopumā, aina ir vairāk kā nepatīkama: kūtrais dzīvesveids un pieaugošais bērnu skaits ar liekā svara problēmām ir ļoti liela mūsu sabiedrības problēma, uz kuru, manuprāt, tiek nepamatoti pievērtas acis. Turklāt bērnu treniņi mācību gada laikā jāskata kopā ar bērnu dzīvesveida maiņām: ja kādreiz bērni vasarās brauca ar riteņiem un spēlēja bumbu, tagad diemžēl liela daļa vasaras brīvlaiku pavada, sēžot pie datora. Šāds dzīvesveids jau agrīnā periodā pasliktina bērnu fizisko stāvokli, kas bieži vien negatīvi atsaucas uz veselību.
Ļoti nozīmīgs ir arī vecāku atbalsts un paraugs. Pēc pieredzes redzu, ka pārlieku liela vecāku piekāpība ir viens no faktoriem, kādēļ bērni bieži vien pie pirmajām grūtībām pamet izvēlēto sporta veidu. Tāpēc aicinu vecākus būt stingrākiem un nepielaidīgākiem, mudinot sportot!
Te vietā biežāk atcerēties, ka treniņi nav tikai tiem, kas dzimuši ar talantu dažādos sporta veidos vai kuriem jau garantēti panākumi. Sportam būtu jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu jebkura bērna ikdienā: sports veido stāju, fizisko izturību, veselību, tas disciplinē un iemāca nepadoties un sasniegt izvirzītos mērķus. Savukārt trenera darbs ir radīt interesi un izpratni par sporta nozīmību bērna ikdienā. Taču bez vecāku līdzdalības bērnus grūti virzīt veselīga, mērķtiecīga dzīvesveida virzienā.
Sākot jauno mācību gadu, vēlos aicināt uzņēmējus un pašvaldības būt par labo piemēru un atbalstīt, veicināt bērnu iespējas veselīgi un sportiski pavadīt laiku. Piemēram, martā apmeklēju ar “Grand Credit” un Iekšlietu ministrijas atbalstu atvērto daudzfunkcionālo cīņu zāli, ko vēlos minēt kā vienu no piemēriem, kas manī rada gandarījumu par to, kā valsts iestāžu, uzņēmēju un treneru veiksmīgas sadarbības rezultātā var radīt vietu, kas būtiski uzlabo vidi bērnu veselīgai attīstībai.
Vēlētos aicināt arī Latvijā jau atzītos un titulētos sportistus neaizmirst par karjeras sākumu, par sporta gaitu pirmsākumiem piemājas pagalmā, un to cik būtiski, īpaši sākumā, bija tikt novērtētam. Esmu pārliecināts, un to mācu arī saviem audzēkņiem – ir jādalās, un finansiāli jāatbalsta tie bērni, kas vēl sāk tikai savu ceļu uz sportista karjeru un arī tos, kas vienkārši izvēlas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Un, sākot jauno mācību gadu, aicinu vecākus biežāk atcerēties: lai bērni izaugtu par stipriem un veseliem cilvēkiem – kā miesā, tā garā – dažkārt ir jābūt nepielaidīgākiem, īpaši, ja runa ir par bērna nākotni un veselību, ko paši bērni neapzinās.
Autors ir olimpiskais medaļnieks svarcelšanā, sporta treneris
Komentāri (24)
lunda 15.09.2015. 14.29
Piekrītu, labs raksts. Vēl jāpiebilst, ka bērni sportos, ja vecāki paši sporto. Ja vecāki sēž dīvānā, bet dzen bērnus sportot – daudz grūtāk būs kaut ko panākt. Un vēl vajadzētu ne tikai lielas sporta zāles kaut kur vienā tālā vietā Rīgā, uz kurieni bērni, bet ne tikai bērni – arī pieaugušie – no, piemēram, Pārdaugavas vai Imantas var aizbraukt tikai ar milzu kulšanos gandrīz vai kā pasaules ceļojumā – tātad papildus tam vajadzētu arī nelielas sporta zālītes visur visur visur, visās malās, kur viegli aizkļūt pēc mācībām/darba. Un pēc tam nav tālu jākuļas atpakaļ uz mājām. Un vēl, ne no dzīves lielajiem jautājumiem, bet piezemētajām detaļām. Droši vien otršķirīgāk, bet vispār es domāju tas ir svarīgs jautājums – pēc intensīva treniņa treniņtērpi jāmazgā – ko darīt bērniem no nelabvēlīgas ģimenes- vai mājās maz ir veļas mašīna un veļas pulveris? Piemēram, iet uzskriet vispār neko nemaksā.
0
Austras koks 15.09.2015. 07.39
Es pirmajā vietā liktu vecāku nozīmi. Ja vecākiem ir vienalga, tad pārējam gandrīz vai nav nozīmes.
1
CEN > Austras koks 15.09.2015. 13.15
Es teiktu: pirmajā vietā valsts politika un finansējums. Ja būtu kā padomju laikā, kad katrā skolā bija bezmaksas sporta pulciņi, tad neatkarīgi no vecāku ieinteresētības un turības, jebkurš bērns varētu nodarboties ar sportu. Ir gadījies ne vienreiz vien rezēt kā dauzsološs sportists ir spiests pamest treniņus, jo vecāki nevar tos vai aprīkojumu apmaksāt. Gadījumus, kad vecāki pārdevuši visu, kas pārdodams, strādā n tajos darbos un iztiekt no labdaru atbalsta tikai tāpēc, lai bērns, kas sasniedzis labus panākumus Eiropas mērogā, varētu turpināt trenēties un piedalīties sacensībās.
Vēl gribas pateikt, ka ļoti labs raksts. Vairāk tādu rakstu no autoriem, kas raksta par to, ko ļoti labi pārzina.
0