Nākamgad IKP pieaugums paātrināsies visās trijās valstīs, bet joprojām temps būs mērens
Tuvojas rudens, un ir vērts novērtēt globālās ekonomikas perspektīvas, uz kurām balstīt prognozes par Latvijas ekonomikas iespējām.
Ekonomiskie rādītāji norāda, ka pasaules ekonomika turpina spītēt gaidām par tās izaugsmes paātrināšanos. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir attīstīto valstu uzņēmējos un mājsaimniecībās valdošā piesardzība. Šā iemesla dēļ zemās procentu likmes, pieaugošās aktīvu cenas un spēcīgāka pirktspēja nespēj panākt kapitāla izdevumu un patēriņa aktivizēšanos.
Tikmēr ir pieaugusi neskaidrība par strauji augošo ekonomiku perspektīvām. Ķīnas akciju tirgus lejupslīde apvienojumā ar izmaiņām valūtas politikā, kas novedusi pie juaņas devalvācijas, ir radījusi jautājumus par valsts ekonomisko stabilitāti. Savukārt Brazīlija, Krievija un Ukraina saskaras ar nopietniem ekonomikas, tai skaitā politiskās krīzes izaicinājumiem.
Globalizācijas procesu palēnināšanās ietekmē strauji augošajās valstīs ir kļuvušas skaidrākas demogrāfiskās un strukturālās problēmas. Arī pasaules tirdzniecības pieauguma temps, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, ir palēninājies. Tomēr galvenās iezīmes saglabājas nemainīgas.
Amerikas Savienoto Valstu ekonomika no šogad gandrīz 2,5% pieauguma, drīzumā paātrinās savu kāpuma tempu līdz aptuveni 3%. Līdz šim ASV rūpniecības sektora attīstību ir kavējis spēcīgais dolārs, taču pakalpojumu sektorā un mājokļu tirgū valda optimisms. Amerikāņu mājsaimniecību ienākumus balstīs nodarbinātības kāpums un, visbeidzot, arī ātrāks darba samaksas pieaugums. Japānā gada pirmajā pusē dominēja vājš patēriņš un eksports.
Tikmēr Rietumeiropas ekonomiskie apstākļi ir stabilizējušies. Neskatoties uz spēcīgu valūtu un stingru fiskālo politiku, Lielbritānija piedzīvo diezgan strauju ekonomisko izaugsmi. Eirozona ir spējusi sekmīgi pārvarēt Grieķijas parādu krīzes vilni un pagaidām ir grūti saskatīt kādu paliekoši negatīvu ietekmi. Vācijas ekonomika attīstās veselīgā tempā, bet Spānija ir pozitīvi pārsteigusi. Vājāka valūta, brīvāki kreditēšanas nosacījumi Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas ietekmē, kā arī zemas energoresursu cenas palīdzēs eirozonas ekonomikai paātrināt izaugsmi, tas ir, no aptuveni 1,5% šogad līdz vairāk nekā 2% 2016.gadā.
ASV IKP pieaugums augstāko punktu sasniegs 2016.gadā un tad pamazām tuvosies ilgtermiņa izaugsmes potenciālam. Dažādi faktori liecina, ka ekonomika turpinās paplašināties, uz ko norāda ciklisko nozaru potenciāls, kā arī nesteidzīga procentu likmju normalizēšanās. Eirozonā bezdarba līmenis joprojām ir augsts un turpmākais uzlabojums būs lēns.
Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās notiks pakāpeniski un kontrolētā veidā. Nesenā eksporta lejupslīde var norādīt uz atsevišķām konkurētspējas problēmām, bet Ķīnas eksports ir daudz vairāk atkarīgs no izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā un ne tik daudz no valūtas kursa izmaiņām. Tādēļ nesenā juaņas devalvācija drīzāk jāuzskata par soli finanšu tirgus liberalizācijas virzienā. Līdzšinējo palēninājumu galvenokārt virza vājš mājokļu tirgus un kapitāla izdevumu sarukums, taču šajās jomās vērojamas stabilizācijas pazīmes. Tikmēr Pekinai ir gan monetārie, gan fiskālie instrumenti, lai spētu ekonomiku stabilizēt. Tuvākajā perspektīvā noteikti, kaut process nebūs gluds.
Ekonomiskās situācijas vērtējumu ir nomācis akciju tirgus kritums un centrālās bankas valūtas politikas pārorientēšanās. Šajā kontekstā liela neskaidrība ir par reformu īstenošanas turpmāko gaitu un iespējamajām kļūdām, kas saistītas ar finanšu tirgus deregulāciju. Labāka izaugsme Indijā palīdzēs uzturēt vispārējo strauji augošo ekonomiku izaugsmes līmeni. Kopumā pasaules IKP pieaugums šogad sasniegs 3,2% un 3,8% 2016. gadā.
Dažādu reģionu ekonomiku resursu izmantošanas līmeņa novērtējums ir svarīgs turpmākās centrālās bankas politikas un finanšu tirgus virzības prognozēšanai. Bezdarbs ASV, Japānā un Vācijā ir tuvu līdzsvaram, bet pagaidām ir maz pazīmju ātrākam darba samaksas pieaugumam. Sakarā ar globālās inflācijas izsīkumu, jo īpaši attiecībā uz precēm, turpina dominēt deflācijas spēki.
Inflācija un bezdarbs vairs nekorelē pēc savas klasiskās apgrieztās attiecības, kas monetārās politikas veidotājiem rada galvassāpes.
Rodas jautājums – vai varam paļauties uz zemu inflāciju un lēnu algu pieaugumu, vai riskējam ar “kečupa efektu” (negaidītu un spēcīgu uzplaiksnījumu), kad darba tirgus uzkarsīs? ASV Centrālā banka (Fed) ir skaidri norādījusi, ka tā ir gatava sākt galveno procentu likmju pieaugumu un nevēlas atmest tradicionālās analītiskās sistēmas, un, iespējams, uzskata, ka pastāv lielāks risks priekšlaicīgi nogriezt atveseļošanos, nekā pārkaršanas scenārijam, ja centrālajai bankai ar likmju pieaugumu nāktos nogaidīt pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka Fed rīkosies ļoti piesardzīgi, taču joprojām ir iespēja, ka pirmais procentu likmes kāpums tomēr notiks septembrī, bet otrais cēliens nebūs ātrāk par 2016.gada martu. Likmes pieauguma trajektorija solās būt ļoti pakāpeniska. Fed sastapsies ar zemas inflācijas apstākļiem, kad citas pasaules vadošās centrālās bankas turpinās savu stimulējošo politiku. Tas nozīmē arī atšķirīgas tendences valūtas kursos.
Attīstības valstu tirgi ir visneaizsargātākie pret Fed likmju pieaugumu, bet vēsture rāda, ka šo valstu aktīvu cenas parasti ir izturīgākas pret stingrāku Fed politiku, ja likmju pieaugums balstās uz spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi.
Ekonomiskās perspektīvas ziemeļvalstīs joprojām ir atšķirīgas. Prognoze par 3% Zviedrijas IKP pieaugumu šogad paliek nemainīga. Labo izaugsmi uztur spēcīgāki starptautiskās ekonomikas apstākļi. Tomēr tie vēl nav spējuši būtiski paātrināt rūpniecības veikumu. Preču eksports un rūpnieciskā ražošana 2015.gada pirmajā pusē pieauga, bet apsteidzošie rādītāji par strauju izaugsmi neliecina. Neskatoties tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos, Zviedrijas tekošā konta pārpalikums joprojām ir augsts, galvenokārt pateicoties kapitāla ienākumiem.
Straujais iedzīvotāju pieaugums ietekmē iekšzemes ekonomisko sniegumu dažādos veidos. Privātais patēriņš aug salīdzinoši labā tempā, bet patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaug nedaudz lēnāk, jo mājsaimniecības turpina veidot savus uzkrājumus. Nodarbinātība palielinās veselīgā tempā, daļēji pateicoties straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam, taču bezdarbs samazinās ļoti lēni.
Dānijā atveseļošanās ir pārliecinoša, bet Norvēģijas ekonomiku kavē naftas cenu krituma sekas. Jau ilgu laiku Somijas ekonomika cīnās ar strukturālajām problēmām. Pēc trīs gadu krituma šogad būs nulles pieaugums. Reģionam kopumā izaugsmes perspektīvas tomēr vērtējamas kā diezgan labas. Vāja krona un elastīgas mājsaimniecības ierobežos palēnināšanās mērogu Norvēģijā, ko veicina sarežģījumi naftas ieguves sektorā. Savukārt Dānijas izaugsme paātrinās ar ekspansīvas fiskālās politikas un labu patēriņa pieauguma palīdzību.
Kā vērtējamas Baltijas perspektīvas? Privātā patēriņa kāpums turpinās uzturēt izaugsmi Baltijas valstīs. Eksporta un kapitāla izdevumu attīstība būs ierobežota Krievijas lejupslīdes un importa ierobežojumu, kā arī ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ.
Nākamgad IKP pieaugums paātrināsies visās trijās valstīs, bet joprojām temps būs mērens, sasniedzot savu potenciālo tempu tikai 2017. gadā. No eksporta atkarīgā Igaunija lēnām atgūstas no pēdējos gados piedzīvotās palēnināšanās. Latvija, šķiet, pagaidām no Baltijas valstīm uzrāda vislielāko elastību pret Krievijas vājuma un sankciju ietekmi. Savukārt uz Lietuvu Krievijas faktors ir izrādījies lielāks, nekā tika gaidīts, kā dēļ izaugsmes perspektīvas ir samazinātas.
Latvija šogad pieaugs par 2,4%, nākamgad par 2,7%. Igaunijas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam ir 2,2% un 2,7%, Lietuvai attiecīgi 2% un 2,8%. Varam secināt, ka iespējas Latvijas izaugsmei ir labas. Tomēr risku līmenis ir pietiekami augsts, pasaulē valdošā piesardzība, kas turpina iegrožot atgūšanās tempu, neizzudīs, bet turpinās atbalsoties arī tendencēs Latvijā.
Autors ir SEB bankas ekonomists
Komentāri (22)