FOTO: Latvijas Universitāte pabeigusi Dabas mājas būvniecību

Vēl priekšā vesela universitātes pilsētiņas izbūve

Torņakalnā, kur agrāk atradās aizauguši dārziņi, tagad pabeigts celt jauno Latvijas Universitātes Dabas māju. No septembra tur pārvāksies Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Bioloģijas, Ķīmijas fakultātes, kā arī optometrijas un redzes zinātnes studenti. Tomēr darbi neapstāsies. Plānots būvēt veselu universitātes pilsētiņu, un projekta koordinators Imants Klāvs Ir.lv teic, ka Daugavas kreisais krasts Rīgā pakāpeniski pārvēršas par vietu jauniešiem, izglītībai un zinātnei.

Ēkas fasāde. Kopskats. Dabas mājas arhitektes ir Vita Polkovņikova un Ina Kuļikovska no arhitektu biroja “Sestais stils”. Foto: Sabīne Bērziņa

Par to, ka Latvijas Universitātei vajag savu universitātes pilsētiņu, diskusijas bijušas ilgi. Ar laiku Torņakalnā atradīsies ne tikai Dabas māja, bet arī divas mācību ēkas ar auditorijām, semināru telpām un laboratorijām. Turpat blakus tiks izbūvēta arī dienesta viesnīca. Kāpēc universitātes pilsētiņa vajadzīga? “Tā ir kopēja tendence visā pasaulē. Ar ko gan mēs, pirmkārt, būtu sliktāki? Otrkārt, apkopojot vienuviet, ir gan laika ekonomija, gan sinerģija, sadarbība starp mūsu mācībspēkiem, zinātniekiem un studentiem,” skaidro Klāvs. Universitāte cer uz ciešāku sadarbību starp struktūrvienībām, kuras rezultāts būtu radošs un inovatīvs.

Pašā Dabas mājā patlaban notiek mēbeļu montāža, pagaidām liela daļa telpas ir neaizpildīta. Ilgi tas tā vairs nebūšot. Laukumi starp auditorijām un laboratorijām tiks izmantoti studentu vajadzībām – tur atradīsies galdi, krēsli, letes, griestos iekarināmi grozi, kuros sēdēt un šūpoties, kā arī liela mēbele no vairākām daļām, kurā iekšā ir galds un krēsli četriem līdz astoņiem cilvēkiem, veidojot kabīni grupu darbam. To sauc par individuālā darba kapsulu, un tā izskatīšoties pēc neliela namiņa vai skapīša. Patstāvīgajam darbam atvēlētas arī telpas ar galdiem. Vēl katrā stāvā studentiem un darbiniekiem paredzētas arī koplietošanas virtuves.

Vairākas zonas pirmajā un otrajā stāvā studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī, piemēram, bibliotēkas lasītava. Vēl pirmajā stāvā atrodas trīs lielākās auditorijas ēkā. Lielākajā no tām ir trīssimt vietas. Divās auditorijās ierīkota tulka kabīne, lai vieslekciju laikā varētu nodrošināt paralēlo tulkojumu. Auditorijās būs arī multimediju tehnika – interaktīvās tāfeles, ekrāni, apskaņošanas sistēma.

Viena no 130 laboratorijām, kuras aizpilda lielāko daļu Dabas mājas. Foto: Sabīne Bērziņa

Lielu daļu no ēkas ieņem vairāk nekā 130 laboratorijas. „Modernas un drošas,” tā raksturo projekta koordinators. Tajās atrodas galdi ar ķīmiski noturīgām keramikas un augstspiediena lamināta virsmām, velkmes skapji, kur notiek eksperimenti ar kodīgām vai asām vielām, ugunsizturīgi skapīši, acu dušas, ja nu kaut kas, kam nevajadzētu, nonāk acīs, ērti pieejamas būs arī inženierkomunikācijas, piemēram, gāzes līnijas, īpaši attīrīta demineralizēta ūdens pievade (parastais ūdens ar ķīmiskajiem piejaukumiem eksperimentiem neder), arī vakuuma sūknis. Jau viens velkmes skapis vien izmaksājis vairāk kā piecus tūkstošus eiro. Imants Klāvs, lai paskaidrotu iekārtas nozīmi nezinātājam, teic, ka tie esot „velkmes skapju pasaules mersedesi”. Ar naudu, ko iztērē pāris velkmes skapjiem, varētu aprīkot pat četras Sociālo zinātņu fakultātes auditorijas, bet visā Dabas mājā tādi būs veseli 78.

“Velkmes skapju pasaules mersedesi”, tā par 78 velkmes skapjiem saka LU projektu koordinators Imants Klāvs. Katrs no tiem izmaksā aptuveni 5000 eiro. Tos izmanto eksperimentiem ar kodīgām vai asām ķīmiskajām vielām. Foto: Sabīne Bērziņa

Velns slēpjoties detaļās – ierīkojot laboratoriju, neviena no izmantotajām mēbelēm nav tāda, kādas izmantotu mājsaimniecībās. Visām virsmām jābūt dubulti izturīgām gan pret mitrumu, gan ķīmiskajām vielām. Imants Klāvs saka, studenti novērtēšot atšķirību. Agrākā Ķīmijas fakultāte ierīkota skolas ēkā, kas mērķim nav īsti derējusi. Iekārtas, arī tie paši veltņu skapji, esot „fiziski un morāli novecojuši”, pat nebijuši droši lietošanai. Arī par virsmām īpaši domāts tieši iepriekšējās pieredzes dēļ. Galvenais ir drošība, ērtība un ilglaicība. Bioloģijas fakultātes ēka ir bijusi atjaunota, taču atjaunots neesot tas pats, kas uzbūvēts konkrētam mērķim.

Uz jumta Dabas mājai atrodas siltumnīca, kur strādās pētnieki zinātnisko darbu ietvaros. Uz jumta, nevis uz zemes, tā atrodas, jo tādējādi ēkai tiek piešķirta unikāla identitāte. Siltumnīca ir pilnīgi izbūvēta, taču vēl jāatved iekārtas. Atvērta tā būšot rudenī, augus varētu sākt stādīt oktobrī vai novembrī. Siltumnīca ir kā māja mājā – tai jābūt savai apkures sistēmai, ūdens sistēmai, lai varētu regulēt klimatiskos apstākļus, kas tai nepieciešami.

Siltumnīca uz ēkas jumta. Foto: Sabīne Bērziņa

Uz jumta atradīsies arī saules kolektori ūdens uzsildīšanai, horizontālie vēja ģeneratori, kas tiks izbūvēti tuvāko pāris gadu laikā. Ietaupījumu paredzēt pagaidām nevar, iekārtām sākumā būtu jānokalpo vismaz gads. Vēl uz jumta vietu atradīs arī meteoroloģiskā stacija un liels uzraksts „Latvijas Universitāte”.

Projekts ietver Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecību, teritorijas labiekārtošanu un nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju piegādi. Projekta kopējās izmaksas ir apmēram 33 miljoni eiro. Cik izmaksās viss komplekss, precīzi paredzēt nevar, tomēr summa pārsniegs 100 miljonus eiro.

Vītenis, kas stiepsies pa Dabas mājas metāla konstrukciju DNS spirāles formā. Dabas māja mainīsies dabai līdzi. Pavasarī uzplauks zaļa, bet rudenī – iekrāsosies sārta. Foto: Sabīne Bērziņa

Šī ir pirmā ēka 100 gadu laikā, kuru LU būvē, un Dabas mājas būvniecība notikusi ne bez aizķeršanās. Sākotnēji bija plānots, ka ēku pabeigs pat jau 2013.gadā. Aizkavēšanās notikusi projektēšanas laikā. Bijušas arī divas iepirkumu procedūras būvniecībai. Viena tika izbeigta bez rezultātiem un otra pāris mēnešu vietā ilga gadu. Bijusi pat skepse, vai ēku paspēs uzcelt termiņā, kad būtu jāatdod ES fondu līdzekļi. Būvatļauja saņemta tikai martā un septiņu stāvu ēka uzbūvēta pusotra gada laikā.

Liktenis citām LU ēkām, kas izkaisītas par Rīgu, nav skaidrs. Centrālā ēka Raiņa ielā tiks saglabāta kā universitātes simbols, bet tās funkcija mainīsies. Tā varētu kalpot kā administrācijas ēka ar rektora kabinetu un konferenču centru. Kronvalda bulvārī, kur atrodas Bioloģijas fakultāte, varētu ierīkot muzeju, tā kā universitātei esot ļoti daudz unikālu krājumu. Atstāt varētu arī laboratorijas un izveidot ko līdzīgu AHHAA centram Igaunijā. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes telpās savukārt varētu nomāt.

Patlaban LU strādā pie plāna, kā iegūt ES finansējumu pārējo ēku izbūvei. Tas, ka finansējumu varētu izdoties iegūt arī Humanitāro un Sociālo zinātņu fakultātes ēkai, netiek paredzēts. Tādā gadījumā arī varētu atsavināt kādu no agrākajām LU fakultāšu ēkām.

Kura ēka universitātes pilsētiņā tiks izbūvēta nākamā, līdz galam skaidrs vēl nav. Viss atkarīgs no finansējuma pieejamības. Komplekss kopumā esot LU dāvana savā 100 gadu jubilejā, kas būs 2019.gadā, tomēr tik īsā laikā viss vēl nebūs pabeigts. Plānots, ka līdz 2019.gadam vajadzētu pabeigt vēl vienu ēku. Universitātes pilsētiņa provizoriski varētu būt pabeigta 2023.gadā.

Ar Rīgas domi notiek saunas, lai sakārtotu nobrauktuvi no Akmens tilta un Universitātei varētu ērti piekļūt ar velosipēdu. Nākotnē, kad tiks atjaunota Torņakalna dzelzceļa stacija, universitāte gribētu, lai to varētu pārcelt nedaudz tuvāk. Par to notiek sarunas ar a/s “Latvijas dzelzceļš”. Tāpat jāierīko arī “Rīgas satiksmes” transporta līnija. Tiek domāts arī par to, lai Torņakalnam ar laiku radītu savu specifisku identitāti kā, piemēram, Kalnciema ielai. Vēl turpat blakus universitātes pilsētiņai gribētos izbūvēt zinātnes tehnoloģiju parku. Daugavas kreisais krasts kļūs par vietu jauniešiem, izglītībai un zinātnei, sola LU pārstāvji.